Dezinficējam siltumnīcu!

Kaitēkļu apkarošana. Kad novākta pēdējā raža, vēl zaļos augus nomiglo ar insekticīdu kokteili, kas sastāv no sistēmas un pieskares iedarbības preparātiem, piemēram, ar Aktars un Fastaks. Protams, ja pagājušā sezonā kaitēkļu nav bijis daudz (kā šogad), var lietot tikai pieskares iedarbības insekticīdu (Fastaks, Decis, Sumialfa). Pēc 2-3 dienām, kad visi kaitēkļi gājuši boja, izrauj augu saknes un atstāj 3-4 dienas, lai augi novīst. Ja tomātu pietīšanai bija izmantoti plastmasas klipši, tos savāc un vēlāk dezinficē (15 minūtes mērcē kālija permanganāta šķidrumā).

Augu atlieku izvākšana. Kad augi novītuši, nogriež auklas pie augšējās stieples un savāc augu atliekas ar visām saknēm. Tās aizved uz komposta kaudzi pēc iespējas tālāk no siltumnīcas. Kompostēšanas veicināšanai var izmantot preparātu Biomikss (1 kg/10 I ūdens uz 1 m3 zaļās masas). Lai mikroorganismi ātrāk savairotos, ieteicams pievienot nedaudz slāpekļa mēslojuma - amonija nitrātu vai karbamīdu. Cits kompostēšanas veicinātājs ir mēslojums Perlka, to pievieno sausā veidā (1 kg/m5). Gatavu kompostu ir drošāk lietot lauka platību ielabošanai.

Siltumnīcas iztīrīšana Iztukšoto siltumnīcu rūpīgi iztīra no sīkām augu atliekam, nobirušiem augļiem, izvāc visu inventāru (kastes, podiņus, spaiņus, maisus, špagata rituļus utt.), augsnes vai grīdas virsmu noslauka ar dārza slotu. Nav vēlams nākamajai sezonai atstāt auklu galus, jo tajās var pārziemot slimību ierosinātāji. Stiklu vai daudzgadīgo plēvi no iekšpuses un ārpuses nomazgā ar ūdens strūklu. Pēc tam stiklu un plēvi nomazgā ar suku un dezinficējošu līdzekli. Labs līdzeklis ir firmas ATS piedāvātais Menno Florades, kas ātri iznīcina aļģes, pelējumu un baktērijas; turklāt tas iedarbojas arī pazeminātā temperatūrā. Mazāku siltumnīcu var nomazgāt arī ar lēta veļas pulvera (0,5 kg/10 I ūdens) šķīdumu. Dažkārt iesaka sēra dedzināšanu, bet šīs darbs jāveic speciālā tērpā un gāzmaskā, jo tas ir bīstams cilvēkiem un videi.

Augsnes dezinfekcijai var izmantot Perlka (100-150 g/m*). Mēslojumu iestrādā augsnē 10 cm dziļumā (labāk ar frēzi, bet var arī ar kapli), kārtīgi samitrina augsni un tūlīt pēc tam apsedz ar tīru polietilēna plēvi (tā var būt arī lietota). Plēvi uz augsnes atstāj 20-30 dienas. 3a šajā periodā būs saulains un siltumnīcas segums ir vesels, augsni papildus izdosies arī solarizēt - izkarsēt ar saules palīdzību. Labāku efektu var panākt, ja Perlka iestrādā augsnē kopā ar salmiem (0,1 kg/m2) vai kādu citu organisku materiālu. Šajā gadījumā augsnē izveido renes, tad visu platību apsedz ar caurspīdīgu vinila plēvi (vai citu, kas iztur paaugstinātu temperatūru) un renes piepilda ar ūdeni. Nogaidīšanas laiks - tāds pats. Ārzemēs pētījumos konstatēts, kā šāda apstrāde ir efektīva pret daudziem patogēniem: pret fuzariālo un verticilāro vīti, balto un pelēko puvi, kartupeļu lakstu puvi, melnkāju un sakņu galu nematodēm. Beidzoties nogaidīšanas laikam, lai atdzīvinātu augsni, vēlams tajā iestrādāt kādu biopreparātu. Ieteicams ir Biomikss - tiem audzētājiem, kam problēmas sagādā tomātu bakteriālā vīte, vēlams lietot Bio-1 vai Bio-2. Da tomāti un gurķi tika audzēti maisos vai renēs, tos izvāc no siltumnīcas, grīdu izslauka un, vēlams - apsmidzina ar 0,2% Penkocebs vai Ditāns šķīdumu.

Veca plēve un listites jāsavāc un jāsadedzina, koka konstrukcijas vēlams nokrāsot vai vismaz nomazgāt ar 2% vara vitriola šķīdumu.

Dēstu kastītes, kasetes, podiņi un inventārs jānotīra no augsnes un augu atliekām, jānomazgā 0,2% vara vitriola šķīdumā vai 1% kālija permanganāta šķīdumā. Šim nolūkam var lietot arī lēta veļas pulvera šķīdumu vai preparātu Menno Florades, kā arī piensaimniecībai paredzētus dezinfekcijas līdzekļus (der arī ūdeņraža peroksīds). Labāk izmantot plastmasas dēstu kastītes, podiņus, kasetes, spaiņus un lejkannas, jo tie nerūsē, nepūst un tos ir drošāk dezinficēt (koksni vai sarūsējušu metālu dezinficēt ir ļoti grūti).

Nezāles jāapkaro arī rudenī. Ļoti svarīgi ir rudenī nepieļaut nezāļu savairošanos siltumnīcā, jo uz nezālēm vairojas un pārziemo kaitēkļi un vairāku slimību ierosinātāji. Siltā, mitrā laikā balanda, virza, nātres un galinsoga ātri sadīgst gar siltumnīcas malām un stūros un aug, līdz nopietnām salnām. Tukšā siltumnīcā tās var viegli iznīcināt ar kādu no glifosātiem (Raundaps, Kliniks un citi), apsmidzinot nezāles ar preparāta šķīdumu (50 ml/101 ūdens). 

Avots: žurnāls Dārza pasaule
www.darzapasaule.lv