Kas ir rukola? Garšaugs, ko augstu vērtēja jau senajā Romā

Tas ir viengadīgs augs ar koši za|ām, robotām lapām, kuras veido platu un kuplu lapu rozeti. Lapām raksturīga pikanta garša. Varbūt ne visiem tā patīk, tomēr vairākums, kas ir rukolu izgaršojuši, bez tās vairs nespēj iedomāties nevienu maltīti. Parasti rukolu ēd svaigu, pievienojot dārzeņu salātiem, to var sautēt kopā ar spinātiem un citiem dārzeņiem, izmantot zivju un ga|as ēdienu pagatavošanai un pat vienkārši likt uz sviestmaizes. Rukola ir tik ļoti populāra ASV, acīmredzot pieticīgo prasību un aukstumizturības dēļ, ka tiek pieminēta teju vai katrā viņu amatieriem veltītā dārzkopības mājaslapā.

Augs veselīga uztura cienītājiem
Uztura vērtības ziņā tā var interesēt svara vērotājus un veselīga uztura cienītājus, jo 100 g svaigu lapu satur tikai 2,5 kalorijas (tikpat, cik Tik-Tak tablete), 66 mg taukvielu, 258 mg olbaltumvielu, 365 mg ogļhidrātu, ļoti daudz nātrija (2700 mg) un C vitamīna (1500 mg), tikpat daudz tā satur A vitamīnu.
Rukola ir piemērota kultūra grila mazdārzniekiem - tiem, kas brauc uz vasarnīcu šašlikus cept, nevis dobes ravēt. Svaigi plūktas rukolas lapas ir ļoti laba piedeva ceptai gaļai.

Audzēšana
Vietas izvēle. Rukolu sēj no aprīļa līdz vasaras vidum, audzēšanai izvēloties auglīgas, labi drenētas augsnes un saules apspīdētas vietas. Šī aukstumizturīgā kultūra labi aug arī agri pavasarī un rudenī, pat pacieš nelielas salnas.
Mēslošana. Optimālais augsnes skābums ir pH 6-7, optimālais barības elementu daudzums: N - 18-23 g/m2, P205 - 18-27 g/m* K20 -9-27 g/m2, S - 4-5 g/m2. Protams, mēslojuma devas ir atkarīgas no augsnes analīzes (kuru amatieri veic ļoti reti), mazdārziņā pietiktu ar 30-40 g/m2 Kemiras universālā mēslojuma dārzam.
Sēšana. Sēj 45-60 cm attālās rindās ļoti sekli (līdz 6 mm). Mazdārziņā, lai neiesētu par dziļu, ieteicams seklas apbērt ar perlīta vai vermikulīta kārtu (šos materiālus piedāvā dārzkopības veikali). Kad sējeņus jau var atšķirt citu no cita, tos retina, atstājot 20-30 cm starp augiem rindā. Iesācējam vairāk par 1 m2 rukolas sēt nevajadzētu, vispirms jāizmēģina gan audzēšana, gan arī garša.
Ražas novākšana. Pēc lapu sakļaušanas var sākt lapu novākšanu. No sējas līdz ražas novākšanai paiet 40-50 dienas. Parasti no katra auga noplūc 1 vai 2 lapas. Vasaras vidū, kad parādās ziedpumpuri, ziednešus izgriež, lai pagarinātu lapu novākšanas laiku. Ēdami ir arī rukolas ziedi. Lielākā platībā var izveidot arī ražas konveijeru, sējot vairākas reizes ik pēc 20-30 dienām. Galvenais kopšanas darbs ir nezāļu apkarošana audzēšanas perioda sākumā un regulāra laistīšana sausā laikā.
Vasaras otrajā pusē karstuma un mitruma trūkuma dēļ rukolas garša var kļūt asāka, sīvāka.
Pēc novākšanas rukolas lapas ātri novīst, tādēļ mazdārziņā tās noplūc tieši pirms ēdiena pagatavošanas. Ja lapas gribas paņemt līdzi uz pilsētu, tūlīt pēc novākšanas tās jānomazgā aukstā dzeramajā ūdenī un jānosusina papīra dvielī, pēc tam jāiesaiņo plēves maisiņā un jānovieto ledusskapī (ja tāds ir tuvumā) vai iespējami vēsākā vietā, piemēram, aukstuma somā. Ilgāk par pāris dienām lapas tomēr labāk ne-uzglabāt - zaļumi jāēd svaigi. Dāņem vērā, ka slapjas rukolas lapas ātri sāk bojāties. Optimālā uzglabāšanas temperatūra ir 0+1 °C, relatīvais gaisa mitrums - 90-95% (sadzīves ledusskapjos temperatūra parasti mēdz būt 5-6 °C).

Teksts: Mārīte Gailite, žurnāls "Dārza pasaule" 2009.