Novembris - vīnogu segšanas laiks
Kad 2-3 gadus ziemā vīnogulāji bijuši rūpīgi piesegti, ceturtajā gadā var rīkoties šādi - vīnogulājus vel piesedz kā parasti, bet katram stādam vienu zaru atstāj nepiesegtu un pavēro ziemas temperatūru.
Šādu pārbaudi, ceturtajā gadā atstājot nepiesegtu vienu zaru, konkrētajā audzēšanas vietā vajag izdarīt ar dažādu šķirņu vīnogām, piemēram, "Supagu", "Gunu" un daudzām citām, it sevišķi, ja tās aug pie dienvidu sienas.
Tomēr visām vīnogām, lai kur tās neaugtu, ziemas sākumā sakņu laukums jānosedz ar 20-30 cm biezu mulčas kārtu. Vienalga, vai tās ir lapas, kūdra, zāģskaidas vai komposts, jo tieši saknes vīnogām ir visjutīgākās pret ziemas salu. Vienīgi nevajadzētu izmantot pašas vīnogas nobirušās lapas. It sevišķi ja vīnogas daudzviet skārusi miltrasas - neīstās miltrasas sporas saglabājās tieši uz lapām, turklāt jaunas infekcijas draudi pastāv pat 5 gadus.
Tāpēc visas lapas un nogrieztie zari jāsadedzina un jāatdod vīnogām atpakaļ pelnu veidā! Minētā iemesla dēļ arī kompostā vīnogu lapas nevar likt - ja arī slimības dārzu nav skārušas, tad šo lapu kompostu var izmantot visiem citiem augiem, tikai ne pašām vīnogām.
Vīnogulāju kompostam nevajadzētu izmantot pašas vīnogas nobirušās lapas.
Kā segt?
Par šo darbiņu jāsāk domāt, kad nobirušas lapas un nedēļu pēc tam, kad vīnoga rūpīgi apgriezta. Tas jādara katru rudeni, griežot bez liekām raizēm, pretējā gadījumā ar katru gadu piesegt būs arvien grūtāk un līdzi nāks arī citas ķibeles.
Apgrieztos zarus nolaiž zemē un sasien kūli. Pēc tam tos ieteicams nomiglot ar 3-5% dzels vitriola šķīdumu - šāda apstrāde nodrošinās, ka vīnogas zarus mazāk bojās peles, mazināsies pelēšanas iespējas un pavasari tās sāks plaukt par 4-7 dienām vēlāk, kas pavasaru salnu dēļ ir ļoti būtiski.
Ar vīnogu piesegšanu jāuzmanās, nevajag pārcensties, jo tad var izzust pumpuri.
Ar ko segt?
Labs segšanas materiāls ir sausas koku lapas, egļu zari, divgadīgi salmi (jo jaunajos mājvietu meklē peles), vairākās kārtās salikts kartons no vecām papes kastēm. Var izmantot arī kūdru, zāģskaidas, bet šie materiāli uzsūc mitrumu. Tāpēc, beidzoties lielajiem saliem, tie ar steigu jānovāc un jāatstāj kāds vieglāks piesegums. Vispār ar piesegšanu jāuzmanās, nevajag pārcensties, jo tad var izzust pumpuri.
Galvenais segšanas princips - lai piesegums būtu sauss! Pāri lapām var uzklāt plēvi, bet galus jāatstāj vaļā (tos aiztaisa pie -15 grādiem). Piesegumu var noklāt arī ar jumta papi, šīfera plāksnēm vai citu materiālu, bet galvenais - lai tas pasargātu no mitruma.
Pirmos pāris gadus vīnogas obligāti jāsedz arī neapkurināmās siltumnīcās. Jaunos stādījumus piesedz tāpat kā laukā. Vēlāk, kad stumbri kļūst resnāki, tos ir pagrūti pieliekt - tad nedaudz piesedz saknes, bet jaunos šī gada dzinumus aptin ar biezāku papīru.
Kad segt?
Ideālākais piesegšanas brīdis ir, kad zemes virskārta jau vienu centimetru sasalusi. Praksē gan bieži gadās, ka pirmais sals pārsteidz ļoti pēkšņi un spēcīgi, tāpēc nereti ir labāk to virskārtas sasalšanu nemaz negaidīt.
Ja vīnoga rūpīgi piesegta, tad tā pārdzīvos pat visbargākās ziemas. Un, ja ziemas katru gadu aplaimotu vēl ar kārtīgu sniega segu un nebūtu atkušņu, tad ar vīnogu segšanu nerastos problēmas. Galvenais šķērslis vīnogu sekmīgai audzēšanai mūsu apstākļos ir vēlās pavasara salnas.
Avots: Žurnāls "Dārza pasaule", 2007