Īstais laiks pirkt sēklas un sēt garšaugus!

Garšaugi, kas papildinās ēdienkarti

 • Baziliks. Pamata garšviela Vidusjūras virtuvei, itāļu pesto mērces un pastas neatņemama sastāvdaļa. Mocarellas siera un tomātu tradicionālais partneris.

• Rozmarīns. Sudrabaini zaļās lapiņas ir ļoti aromātiskas — tajās jaušams gan citrusa, gan skuju aromāts. Rozmarīns pēc garšas mazliet atgādina kamparu. To pievieno ēdiena gatavošanas laikā, bet pirms pasniegšanas izņem. Der kā piedeva augļu salātiem, zupām, gaļas (īpaši jēra) ēdieniem un olai. Nav piemērots zivij, nesader ar sarkanajiem dārzeņiem.

• Timiāns. Ass piparmētru un viegls citrona aromāts. Bāzes garšviela franču virtuvei. Apetītlīgs, plaši izmantots aromāts daudziem gaļas (īpaši mājputnu) un dārzeņu ēdieniem. Timiāns jālieto ļoti mazās devās pie tomātiem, saldajiem pipariem, baklažāniem, pupām, aromātiskā etiķa, picas, sautētiem  un ceptiem gaļas ēdieniem.

• Koriandrs. Pētersīļu dzimtas augs tumši zaļām, mežģīņotām (ja krokotā šķirne) lapām. Kā garšvielas izmanto gan koriandra nogatavojušos augļu dzeltenās sēklas, gan lapas. Sēklas smarža mazliet atgādina salvijas, citrona un ķimeņu aromātu. Lapiņas varēsiet izmantot ķīniešu ēdienu pagatavošanā.

Februāra vidū var sēt lapu salātus, kreses, cukurzirņus, melisu, baziliku, dilles, koriandru, raudeni, stādīt lociņus.

• Raudene (oregano). Garšaugs, kas ļoti labi der tomātu, liellopa, vistas gaļas ēdieniem un kā garšviela picām. Līdzīgs majorānam, taču nav tik salds, toties ar stiprāku aromātu.

• Salvija. Atgādina kamparu, ar vieglu muskusa garšu. Šo garšaugu lieto tikai cepšanas procesā (pie aitas un teļa gaļas, cepta zuša) un ļoti, ļoti maz.

 • Estragons. Izmanto svaigā veidā, bet ļoti niecīgā daudzumā, lai nenomāktu citu garšvielu garšu. Arto dažādo galertu, salātu, zivju, sinepju, etiķu garšu. Viens estragona zariņš papildinās marinējumu un sālījumu aromāta buķeti.

• Majorāns. Aromātiska garšviela, kas mazliet atgādina ķimenes, bet ir saldāka un maigāka. Pavisam nedaudz majorāna pievieno ēdienam īsi pirms pasniegšanas galdā. Tas papildina tomātu, pupu, kartupeļu, klimpu, maltās gaļas, picas un ceptu aknu smaržu un garšu buķeti.

• Citronmelisa. Ne tikai pēc nosaukuma, bet arī pēc garšas atgādina citronu. Tā papildina visus dārzeņu un lapu salātus, dārzeņu mērces un zupas, kā arī liķierus.

Kā izaudzēt garšaugus?

Šefpavārs Heinrihs Erhards iesaka diedzēt sēklas ēšanai.

Jāpērk tieši diedzēšanai domātās sēklas. Tās noskalo un dažas stundas pamērcē ūdenī. Tad ieber lēzenā vanniņā, pa virsu uzlej ūdeni, lai tas nedaudz pārsedz sēklas, un siltā vietā ļauj sēklām dīgt. Svarīgi — ūdens vienu reizi dienā jānomaina! Pēc četrām piecām dienām sierāboliņa, redīsu, kressalātu asni būs izlīduši un sēklas gatavas ēšanai. Beriet pa pāris tējkarotēm uz brokastu sviestmaizes vai salātiem.

Iesaka VIJA ROŽUKALNE, J. Aidermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore

 • Izmantojiet neitrālu kūdru, nevis barības vielām piesātinātu augsni.

Dīgšanas procesā sēklām papildu barības vielas nav vajadzīgas, toties ir vajadzīga tīra vide, brīva no mikroorganismiem, baktērijām un nevēlamas sāļu koncentrācijas.

• Lai sēklas labi dīgtu, tām obligāti vajadzīgas divas lietas: siltums un mitrums. Pat gaisma nav obligāta. Sēklas var diedzēt arī tumšā vietā, tikai tās rūpīgi jāuzmana. Nedrīkst nokavēt īsto brīdi, kad tās jāiznes gaismā, pretējā gadījumā asni izstīdzēs. Jo sīkāka sēkliņa, jo tā seklāk sējama. Mazai sēkliņai vajag daudz spēka, lai tā izlauztos cauri augsnei, un daudzas neveiksmes, ko cilvēki noveļ uz sējamā materiāla kvalitāti, patiesībā rodas no tā, ka sēklas par dziļu iesētas.

• Pirms sēšanas augsne podā vai citā traukā jānoblietē, tad pa virsu jāuzber sēklas un vēlreiz jānoblietē, necenšoties sēklas pārāk ierušināt zemē. Pēc tam zeme podos regulāri jārasina. Ja gaiss telpās ir sauss, pat divas reizes dienā. Vislabāk izmantot pulverizatorus, ar ko rasina telpaugus.

Padoms

Augus vēlams nelaistīt no augšas, bet mitrināt no apakšas. Februāra vidū var sēt lapu salātus, kreses, cukurzirņus, melisu, baziliku, dilles, koriandru, raudeni, stādīt lociņus.