Dārza darbi janvārī: augļukoku kaļķošana, skujas augiem, barotavas putniem

Košumdārzā
▪ Ja ir maz sniega, bet apmēram nedēļu pieturas sals, zeme būs sasalusi kādu 5 cm dziļumā. Tas kaitē ziemcietēm, graudzālēm, sīpolpuķēm, rozēm, kas ir jutīgākas par citām. Augiem uzber pie mājas stūra vai kur citur saputinātu sniegu vai uzklāj egļu zarus. Uzklātos zarus noņem tikai pavasarī, bet, ja sniegs sasnieg ļoti daudz, var nedaudz to noņemt, lai augi neizsūt.

▪ Ja sniega ir daudz, tas kaitē skujeņiem. Arī tad, ja tā nav pārāk daudz, bet sniegs ir mitrs un smags, jākrata nost, jo var deformēt augu formu.

▪ Janvārī var formēt visas egļu šķirnes, izņemot Kanādas egli ‘Conica’. Var apgriezt zarus un, ja egles ir koptā dzīvžogā, arī galotnes.

▪ Savam un putnu priekam jāizliek barotavas, pieradinot mazos draugus pie vietas: ja cienasts būs vienmēr, putni iedzīvosies un pavasarī tavā tuvumā meklēs ligzdu vietas. Tas savukārt palīdzēs cīņā ar dārza kaitēkļiem.

Augļu dārzā
▪ Mitrs smags sniegs jānopurina arī no koku zariem, lai tie nelūst.

▪ Jaunajiem augļu kociņiem ap stumbriem var aplikt skujas vai agroplēvi gan pret grauzējiem, gan arī lai neplaisā stumbru miza.

▪ Ja ir mēreni laikapstākļi un rudenī iekavēts, tagad var kaļķot augļukokus. Šim darbam nav piemērots sala laiks.

Stumbru kaļķošanu veic rudens beigās – ziemas sākumā, lai tos pasargātu no sala bojājumiem ziemas beigās. Šajā laikā augļu koki ir izgājuši augu miera periodu un zaudējuši norūdīšanos. Latvijas apstākļos februārī ir ļoti krasas diennakts temperatūru svārstības. Koku miza dienā spēcīgajos saules staros tiek uzsildīta un augs tiek modināts, savukārt naktī temperatūra ļoti strauji pazeminās un atmodinātās auga daļas nosalst. Baltā krāsā uz stumbriem pasargā no straujajām temperatūru svārstībā, jo neļauj uzsilt tumšajai mizai. 

Parasti audzētāji stumbrus kaļķo pavasarī – kāds cīnās ar sūnām, kāds ar koku slimībām, kādam tas ir smukumam.

 Avots: Jauns.lv, žurnāls "100 Labi Padomi"