Kā izglābt dārzu no salnām? Stāsta dārzkopības eksperts

Šā gada salnas augiem Latvijas dārzos var izrādīties ļoti bīstamas, informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils.
Lielākā daļa salnu veidojas tieši saullēkta laikā, tātad agri no rīta, šajās dienās tas notiek ap plkst. 4.30. 

FOTO: Shutterstock.com

Lielākā daļa salnu veidojas tieši saullēkta laikā, tātad agri no rīta, šajās dienās tas notiek ap plkst. 4.30. 

LLKC eksperts apkopojis faktorus, kas pastiprina salnu potenciālo bīstamību:

  • Ļoti siltais laiks paātrinājis visu augu attīstību, un dārzos ir vērojama reta parādība, kad vienlaicīgi zied ļoti daudzas kultūras – ogulāji (ērkšķogas, jāņogas, upenes), sausserži, plūmes, ķirši skābie un saldie, sāk ziedēt bumbieres, ābeles pumpuros. Tas nozīmē, ka salnas var nodarīt īpaši plašus postījumus;
  • Tik strauja augu attīstība un vienlaikus sausums rada problēmas ar barības vielu nodrošinājumu. Tādēļ augu resursi ir krietni patērēti, paaugstinot iespējamos riskus;
  • Atklātā lauka platībās risku rada situācija, ka daudzviet augi ir dīgšanas stadijā, kad jebkura kultūra ir īpaši jutīga pret salnām – apsalt var pat aukstumizturīgās kultūras;
  • Riskam pakļautas ir arī nesen izstādītās kultūras, īpaši – nenorūdītie stādi un kailsakņu stādi;
  • Mitra un noblietēta zeme mazāk pakļauta straujai atdzišanai nekā sausa un irdena augsne.

Lielākā daļa salnu veidojas tieši saullēkta laikā, tātad agri no rīta, šajās dienās tas notiek ap plkst. 4.30.  

Kopējo situāciju pasliktina daudzviet vērojamie spēcīgie vēji, kas pastiprināti izžāvē augsni.


Kā rīkoties, lai pasargātu augus no salnām?

Daudz nosaka tas, kādas tieši kultūras jāsargā, bet galvenais – kādās platībās. Ja nav resursu pasargāt visu, jāizvēlas salnu riskam visvairāk pakļautās sugas, piemēram, ķirbjaugi, tomāti, paprika, baklažāni, visi dēsti, podu kultūras.

 

Kā mazināt salnu ietekmi:

  • Preparāts Greenstim 
    24 stundas pirms paredzamo salnu perioda izsmidzina preparātu Greenstim 2–7 kg/ha. Deva jāpalielina, ja augi ir lielāki un gaidāma lielāka salna. Šis līdzeklis ir īpašs biešu cukurs, kura sastāvā esošais glicīna betaīns pastiprina augu izturību stresa situācijās, tostarp pret salnām. Augiem tiek nodrošināts aizsardzības periods līdz 3 nedēļām. Gaisa temperatūru diapazons, kurā ir iespējama aizsardzība, ir 0…-4oC intervālā. Kultūru spektrs – praktiski viss, kas aug, tajā skaitā augļu dārzi un segtās platībās. Tā kā Greenstim nav augu aizsardzības līdzeklis, to iegādāties var un drīkst visi, arī bioloģiskie lauksaimnieki.
  • Laistīšana. Ja ūdens pieejams, augsne jāsalaista, vismaz 10 mm vai 10 l/m2, ūdens spēj labi saistīt siltumu. Tā kā dienas ir siltas, tad, jo vairāk ūdens, jo vairāk siltuma tiks saistīts. Sausumā augi noteikti cietīs vairāk. Augu apsmidzināšana ar smidzinātājiem īsi pirms salnas sākšanās īpaši ieteicama augļu dārzos. Aplaistīšana ar ūdeni vai apsmidzināšana der salnas laikā, taču tikai īsu brīdi – līdz saules lēktam. Cik paspēs tādā veidā augus nolaistīt vai nosmidzināt, tik arī tie būs pasargāti. Saulei apspīdot augus, sāksies šūnu bojājumi, ko rada temperatūras svārstības.
  • Dūmošana. To vairāk praktizē augļu dārzos, taču problēmu rada fakts, ka nekad nevar paredzēt gaisa plūsmas salnu periodā. Vēja virziens naktī un no rīta var atšķirties no tā, kāds tas bijis vakarā. Tādēļ var nākties ugunskurus  veidot visapkārt dārzam.
  • Augu imūnsistēmas augu preparāti. Izmantojami uz augu bāzes jūras zāļu vai citas organiskas izcelsmes veidoti preparāti – augu augšanas veicinātāji.
  • Agrotīkls. Var pielietot kā atklātā laukā, tā segtās platībās. Segumu var likt vairākās kārtās. Maziem un vārīgiem augiem, lai atstātu nelielu telpu virs tiem, vēlams tīklu likt uz kādām stutēm. Papildus šo segumu jau salnas laikā var apsmidzināt ar ūdeni, – sasalstot izveidosies ledus garoza, kas labāk pasargās augus pat pie -4…-6 C lielas salnas.
  • Ūdens konteineri. Siltumnīcās ieteicams turēt konteinerus ar ūdeni, – dienā uzsilušais ūdens atdos siltumu naktī. Mazās siltumnīcās var izmantot pretsalnu sveces, traukus ar karstu ūdeni. Palīdzēt var arī uzkarsēti akmeņi.
  • Niedru segas. Lai arī tās izmanto dekoratīviem nolūkiem, tās ir labs līdzeklis pret salnām, apsedzot, piemēram, lecektis.
  • Citi līdzekļi . Augu apsegšanai siltumnīcā var izmantot arī vecu apģērbu, savukārt maziem augiem var uzlikt nogrieztas PET 5 l pudeles.
     

 

Reklāma
Reklāma

ŅEM VĒRĀ

Ābeļziedi pumpuros iztur salnu no -2,7 līdz -3,8 ° C, bumbieru ziedu pumpuri  no -1,6 līdz -3,8 ° C , plūmes no -1,1 līdz -5,5 ° C. 

Uzplaucis zieds ir neaizsargātāks – ābolu un bumbieru ziedi iztur salnu robežāsno -1,6 līdz -2,2 C, plūmes un ķirši no -0,5 līdz -2,2 C. 


Kā zināt, vai tiešām būs “mīnusi”

Laika prognozes tiek sastādītas lielākām teritorijām, bet realitātē vienā ciematā var būt plusi, bet otrā tepat aiz mežiņa – jau mīnusi. Prognozēt, vai tieši konkrētajā vietā būs salna, var pēc šādām pazīmēm: 

  • pēc siltas dienas pēc plkst. 20. strauji paliek auksts un turpina pazemināties jau iestājoties tumsai.
  • ir kluss, mierīgs bezvēja vakars, skaidras debesis, sauss gaiss.
  • Ja ir vējš, apmācies, izkrīt rasa, tad krasas temperatūras pazemināšanās nebūs. 
     

 

Lielākā daļa salnu veidojas tieši saullēkta laikā, tātad agri no rīta, šajās dienās tas notiek ap plkst. 4.30.  

Saistītie raksti