Siltumnīcas ieziemošana. ABC iesācējiem

Aizvien vairāk tieši jauni cilvēki sāk nodarboties ar dārzkopību. Tā ir iespēja pašam un ģimenei uzturā lietot veselīgus un pašu audzētus labumus. Ierīkot savu piemājas dārziņu vai siltumnīcu – tas nav sarežģīti, ja vien ir vēlme iemācīties ko jaunu. Neskaidru jautājumu var būt daudz. Arī par to, kā pareizi ieziemot siltumnīcu. To darīt ir svarīgi, lai iznīdētu kaitēkļus, kukaiņus un atvieglotu pašam sev darbu – pavasarī.

Dārzkope Ilona Stanga skaidro: “Viss atkarīgs no tā, kas saimniekiem aug siltumnīcā un piemājas dārziņā. Ja dārzā aug puravi un seleriju saknes, tad tās no lauka var novākt un pierakt siltumnīcā. Tādējādi šos veselīgos garšaugus varēs ēst arī ziemas laikā. Savukārt, ja siltumnīcā auguši tomāti un gurķi, tad brīdī, kad ražošanas process beidzies, tie no siltumnīcas jāizvāc.”

Nav konkrēta laika, kad siltumnīcu vajadzētu iztīrīt. Ja ir silts rudens, tad tomāti mēdz augt pat novembra sākumā. Tādēļ, domājot par siltumnīcas ieziemošanu, jāvadās pēc laika prognozēm. 

Kas jādara, lai ieziemotu siltumnīcu:

• Ja siltumnīcā aug tādi augi, kas ziemas laikā ražu nedod, tie jāizvāc ārā – ar visām saknēm. Augu atliekas liek kompostā, kaudzi ierīkojot pēc iespējas tālāk no siltumnīcas;
• Augsnes virskārta jāatbrīvo no nezālēm un sūnām;
• Jāatbrīvojas arī no auklām. Nākamajā gadā gurķu, tomātu piesiešanai vislabāk ņemt jaunas auklas gan slimību, gan izturības dēļ;
• Celiņš jānoslauka un siltumnīca jāatbrīvo no inventāra – puķupodiem, kastēm u.c. Inventāra lietas jānomazgā un jānoglabā nākamajam gadam;
• Zeme jāuzrok, lai tā labāk izsaltu un visi siltumnīcā mītošie kaitēkļi nosaltu;
• Piemājas siltumnīcas augsni nav nepieciešams dezinficēt ar ķīmiskiem līdzekļiem. Kad zeme ir uzrakta, to var pārkaisīt ar bioloģisko pulveri “Trihodermīns”. Šis preparāts veicina sēklu dīgšanu, augu augšanu, uzlabo augu pārziemošanu, samazina slimošanu, nodrošina profilaktisko efektu un atveseļo augsni;
• Ja tiek audzētas samtenes, tās var izmantot augsnes dezinfekcijai pret kaitēkļiem – ierokot siltumnīcas augsnē;
• Siltumnīcas stiklus var nomazgāt ar visparastākajiem stiklu tīrīšanas līdzekļiem. Tas nav jādara obligāti un visbiežāk tiek darīts, lai siltumnīca vizuāli izskatītos tīra arī no ārpuses. Stiklus nedrīkst mazgāt ar karsta ūdens strūklu, lai tie nesaplīstu;
• Ja tiek ņemta nost siltumnīcas plēve un, ja to plānots lietot atkārtoti nākamajā gadā – plēve jānomazgā, rūpīgi jāsaloka un jānoglabā;
• Siltumnīcas konstrukcijas - ja tās ir no koka, jāapstrādā ar kādu antiseptiķi vai jānomazgā;
• Zemi siltumnīcā nepieciešams mainīt reizi trīs gados. To ik pa laika iespējams darīt arī daļēji – izmantojot kūdru;
• Siltumnīcu var izkvēpināt ar kadiķu zariem – tas ir viens no senākajiem slimību dīgļu iznīcināšanas veidiem.

Nākamā gada raža būs bagātīga, ja tā augs tīrā un  koptā siltumnīcā!