Veselīgie smiltsērkšķi - kā tos kopt, un kā ievākt ražu

Konsultē LU Botāniskā dārza kokaugu eksperte Madara Lazdāne.

 

 

Lielākos apjomos zarus apgriež ar visām ogām, sasaldē un atlaidinot nobirdina.

FOTO: Shutterstock.com

Lielākos apjomos zarus apgriež ar visām ogām, sasaldē un atlaidinot nobirdina.

Lai iegūtu labu ražu, par smiltsērkšķiem būs jārūpējas.

Smiltsērkšķu ogas gan ir skābas, toties vitamīniem bagātīgas, tās palīdz samazināt asins recēšanu, novēršot tromboflebīta (vēnu iekaisums) un infarkta rašanos, stimulē sirdsdarbību, saista un izvada no organisma lieko holesterīnu, novēršot aterosklerozes attīstību, veicina asinsradi un paaugstina organisma imunitāti. Augi nav kaprīzi un, ja tiem dārzā ir brīva vieta, ieaug kupli un bagātīgi, saulē spīdinot savas sudrabainās lapas.

Latvijā plaši kultivē vienu – parasto – smiltsērkšķi (Hippophae  rhamnoides). Tie ir ļoti pieticīgi augi ar augstu sausuma toleranci, tāpēc tos bieži izmanto kāpu stiprināšanai, bet, ja vēlas iegūt labu ražu, tad par smiltsērkšķiem būs jārūpējas.
 

Kas jāzina par smiltsērkšķu kopšanu?
Smiltsērkšķi ir divmāju augi, tāpēc svarīgi iegādāties gan sievišķo, gan vīrišķo stādu, citādi uz ogām var necerēt. Bet, ja vēlies stādīt lielāku smiltsērkšķu laukumu, tad uz vienu vīrišķo augu var stādīt līdz pat 7 sievišķajiem kokiem, tikai jākonsultējas ar speciālistu, kā tie dārzā pareizi jāizvieto!

Smiltsērkšķiem jāierāda ļoti saulaina un vējaina vieta (jo tie ir vējapputes augi) ar auglīgu, labi drenētu augsni. Ja tos iestādīsi ēnā vai vietā, kur ilgi stāv ūdens, ražas nebūs. Katram stādam nepieciešami apmēram 8 kvadrātmetri. Svarīgi nestādīt tos blakus ceļiem vai mājām, jo to sakņu sistēma ir virspusēja un koki var bojāt infrastruktūru sev apkārt.
 

Kailsakņu stādi jāstāda pavasarī (no brīža, kad zeme atkususi līdz lapu plaukšanai), bet podos augušus var likt zemē arī rudenī. Svarīgi stādīt tik dziļi, cik tie auguši iepriekš. Ar stādīšanas vietas ielabošanu aizrauties gan nevajag, ja nu vienīgi dārzā ir ļoti smilšaina un nabadzīga augsne. Tādā gadījumā stādāmajā bedrē var ielikt nedaudz kūdras, kas ļautu saglabāt augsnē vairāk mitruma: jāatceras, ka mitrums ir ļoti svarīgs šiem augiem. Stādot mēslojumu nelieto, jo koku saknes ir ļoti jutīgas un var apdegt. Pēc iestādīšanas zemi ap augu var noklāt ar mulču.

Reklāma
Reklāma

Pirmajā gadā pēc iestādīšanas uzmanība jāpievērš laistīšanai, it īpaši ziedēšanas, jauno dzinumu augšanas un ogu gatavošanās laikā. Nākamajos gados smiltsērkšķus var palutināt ar kompleksajiem mēslojumiem pavasarī, bet svarīgi tos nebērt pie paša stumbra.

Katru pavasari smiltsērkšķiem vajadzētu izgriezt sausos un nīkulīgos  zarus un vainagu veidot tā, lai palielinātu gaismas caurlaidību. Zeme zem smiltsērkšķiem nav jāirdina.
 

Kā ievākt ražu?
Mājas apstākļos no vienīgā koka ogas var uzmanīgi nolasīt, dzirdēts pat, ka tās citu pēc citas nogriež ar manikīra šķērēm. Darbs ir lēns, jo traucē auga ērkšķi. Lielākos apjomos zarus apgriež ar visām ogām, sasaldē un atlaidinot nobirdina. Tā kā ogas ienākas uz otrā gada dzinumiem, šādi ražu iegūst tikai katru otro gadu. Ja gadās atstāt ogas zaros līdz salnām, tās nobirst pašas. Tikai jāpasteidzas savākt, jo tad ogas ļoti garšos putniem!

 

Avots: Jauns.lv, žurnāls "100 Labi Padomi"

Saistītie raksti