Kā rīkoties, ja ceļā sastop odzi

“Tas notika pirmdien, ap pusdienas laiku. Bija saulaina diena. Odze sauļojās uz cinīša. Suns piebāza purniņu. Sākumā nesapratu, vai čūska iekodusi, bet vēlāk sunim palika slikti – sāka pampt purniņš. Nekad iepriekš nebiju saskārusies ar šādu situāciju. Sazinājāmies ar veterinārārstu un steigšus devāmies pēc palīdzības, kur sunītim veica injekciju, viņu pielika pie sistēmas. Tagad viss labi. Pastaigā gājējiem jābūt uzmanīgiem: šogad jau redzēju arī zalkti, domāju, ka būs daudz čūsku,” stāsta Limbažu iecirkņa mežkope Liene Pušpura.

Arī ēdolietis Kārlis ir neziņā par to, kā rīkoties ar neatlaidīgajām odzēm viņa mājas pagalmā. Ikreiz izsaukt atbildīgos dienestus, kas čūsku pārvietotu, nebūtu prātīgi, tāpēc par to, kā saudzīgi, droši un atbildīgi pārvietot odzi no “cilvēka teritorijas” paša spēkiem, stāsta pieredzējušais dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis.

“Latvijā sastopamas vien trīs čūsku sugas. No tām tikai vienas sugas pārstāves ir indīgas. Šī suga – parastā jeb holarktiskā odze. Sastopoties ar jebkuru čūsku tai atbilstošā vidē savvaļā, vajadzētu likt dzīvnieku mierā. Ja redzams, ka rāpulis ir apdraudēts vai ienācis mums nevēlamā teritorijā, kliegt “tiš, tiš!” – nav vērts, jo čūskas ir kurlas. Toties var aizsegt čūsku apspīdošos saules starus ar savu ēnu. Var ar kājas sitieniem patricināt substrātu. Var maigi pabikstīt odzi ar kādu zaru. Var, manipulējot ar zaru, panākt, lai čūska uzlien uz tā, un tad pārvietot rāpuli.
 

Ja rāpulis ir apdraudēts vai ienācis mums nevēlamā teritorijā, kliegt “tiš, tiš!” – nav vērts, jo čūskas ir kurlas. 

Bet ko iesākt, negaidīti ieraugot indīgo rāpuli savas mājas sētā vai pat telpā? Ja esat pieaudzis, vesels, par sevi pārliecināts cilvēks, varat rīkoties pats. Ja jums šķiet, ka pagalmā vai telpā ieraudzītā odze varētu būt vien nejauša “caurrāpotāja”, kas jums nevēlamajā vietā iemaldījusies “pa ceļam”, rāpuļa pārvietošanās virzienu varat mēģināt sev vēlami koriģēt ar kādu priekšmetu – vislabāk – tievu, stingru zaru.

Ja rāpulis negrasās pakļauties, cilvēkam jārīkojas – saudzīgi jāsagūsta un jāpārvieto odze. Nepieciešams palīgrīks drošai gūstīšanai un trauks pārvietošanai. Tauriņu ķeramais tīkliņš reti kuram būs pa ātram ķērienam, tāpēc par palīgrīku noderēs stingrs, elastīgs zars. Ķeršanas procesu sākot, ar zaru maigi, bet stipri jāpiespiež odzes priekšdaļa pie zemes vai grīdas, tad jāsaņem dzīvnieks aiz astes gala un jāpiepaceļ viņa ķermeņa pakaļējā daļa. Pēc tam jāatbrīvo piespiestā priekšdaļa un vienlaikus (!) ātri jāpaceļ viss čūskas ķermenis. Karājoties, satverta aiz vāji muskuļotās astes, odze nespēj atliekties, lai iekostu. Atliek ievietot sagūstīto dzīvnieku iepriekš sagatavotā transportēšanai paredzētā traukā, aiznest tur, kur viņš netraucē, un atbrīvot. Jāatceras, ka likums aizliedz Latvijas faunas pārstāvjus turēt nebrīvē,” stāsta dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis.



Starp Latvijas čūskām odzes izceļas ar indīgumu, bet starp visas pasaules čūskām ar aukstumizturību, viņas ir aukstumizturīgākās čūskas uz Zemes. Pateicoties savai aukstumizturībai, odzes Latvijā ir aktīvas jau martā un joprojām oktobrī. Aicinām būt uzmanīgiem mežā un pēc iespējas lieki netraucēt un neaiztikt odzes un citus rāpuļus! Esiet uzmanīgi, dodoties mežā, aktīvas ir arī ērces.