Kā piemājas dārzā izaudzēt elitāros un maigos sparģeļus

Sparģeļi ir siltumu mīlošs augs, tādēļ tiem patīk silts pavasaris, kas palīdz dzinumiem veidoties sulīgākiem un ar maigāku garšu. Aukstos pavasaros dzinumi aug negribīgi un lēni, rezultātā tie iznāk daudz cietāki un šķiedraināki. 

Klimatiskās prasības

Sparģeļi ir siltumu mīlošs augs, tādēļ tiem patīk silts pavasaris, kas palīdz dzinumiem veidoties sulīgākiem un ar maigāku garšu. Aukstos pavasaros dzinumi aug negribīgi un lēni, rezultātā tie iznāk daudz cietāki un šķiedraināki.

Augsnes apstrāde

Augsnes apstrādi nepieciešams veikt jau rudenī, lai pavasarī nevajadzētu visus ar to saistītos darbus sasteigt. Augsne jāsastrādā 30–40 cm dziļumā.

Ja zaļo dzinumu sparģeļus ir plānots novākt ar rokām, tad stādīšanas dziļumam jābūt tādam pašam kā balto dzinumu ievākšanai, bet dobes platumam tādam, lai dzinumus var aizsniegt un nogriezt, tātad ne platākam par 1,2 m, optimāli – ap metru. Rindstarpai ir jābūt vismaz 50–70 cm. Balto sparģeļu dzinumiem dēstus stāda 20–30 cm dziļās vagās, 40–50 cm attālumā vienu no otra. 

Stādu audzēšana

Stādu izaudzēšana no sēklas ir garš un piņķerīgs process, tas prasa pieredzi. Ķeroties pie audzēšanas, sākt arī stādu audzēšanu nav ieteicams. Taču tie, kas ir audzējuši dēstus citiem dārzeņu kultūraugu veidiem, var mēģināt.

Nelielos daudzumos stādus var nopirkt arī Latvijā. Trīsgadīgu sparģeļu stādu cena ir vidēji 1,20 eiro, mazāku – 0,80 eiro (minimālais daudzums – vismaz desmit stādu). Lielākus daudzumus nāksies pasūtīt ārpus Latvijas –no Vācijas vai Holandes, līdz ar to jāpierēķina atvešanas izdevumi, toties kvalitāte būs laba. Pasūtot stā dus Vācijas stādaudzētavās, to cena būs vidēji 50 centi par stādu.

Sparģeļi prasa dziļi irdenas augsnes, sākot no iekoptas smilts līdz vidēji smagam smilšmālam ar pHkcl 5,5–6,5. 

Audzēšanas tehnoloģijas pamatā ir divas:
 

1. Audzē zaļos dzinumus virs zemes, tādēļ tie ir jāiestāda dziļi un jāvāc, līdzko kāds no dzinumiem sasniedz standarta garumu. Tādi dzinumi ir ar asāku garšu un cietāki, bet vērtīgāki.
2. Audzē vagās. Tam nepieciešams īpašs vagu veidotājs, kas ļauj izveidot platu vagas proflu, lai etiolētajiem dzinumiem būtu, kur augt. Šādi dzinumi ir ar daudz maigāku garšu, ar patīkamu, kraukšķīgu konsistenci. Toties šī tehnoloģija prasa ļoti irdenu augsni un īpašas prasmes ražas novākšanā.

Pirmajā audzēšanas gadā, iestādot divgadīgus dēstus, nākamajā gadā var plānot pirmo ražu. Stādot viengadīgus dēstus, ražas novākšanu varēs uzsākt tikai pēc diviem gadiem. Stādīšana optimāli veicama aprīļa beigās vai maija sākumā, Austrumlatvijā – pat maija vidū. 

Mēslošana

Sparģeļiem nepieciešams daudz barības vielu. To nodrošināšanai var izmantot 40–50 t/ha komposta vai labi sadalījušos kūtsmēslus. Nepieciešams arī fosfors supersfosfāta veidā un kālijs – kālija hlorīda veidā. Organisko mēslojumu ieteicams iestrādāt lokāli zem dēstiem vagā, parasti līdz 15 cm biezā slānī, virs tā – 10 cm augsnes, un tad stāda sparģeļus. Mēslojumu vēlams iestrādāt rudenī, jo, iestrādājot pavasarī, tas novēloti uzsāks savu darbību un augi var neizveidoties tik spēcīgi, kā cerēts. Lai sniegtu precīzus ieteikumus, katrā konkrētā situācijā ir nepieciešamas augsnes analīzes.

Ražas novākšana

• Latvijas apstākļos pavasaris ir ļoti mainīgs gadalaiks, tādēļ sparģeļu dzinumu veidošanās var sākties no aprīļa beigām līdz pat maija vidum aukstā pavasarī. Dzinumi sāk veidoties, kad augsnes temperatūra sasniedz +15 līdz +18 °C.
• Augsnes temperatūra no +22 oC un augstāk var negatīvi ietekmēt ražas kvalitāti.
• Jārēķinās, ka Vācijā, Nīderlandē un Šveicē sparģeļu sezona sākas aprīļa sākumā, tātad 3–4 nedēļas agrāk nekā Latvijā.
• Ja pavasaris ir sauss, tad baltā plēve palīdz saglabāt mitrumu. 
• Ar melnās plēves seguma izmantošanu pirmie asni parādīsies aprīļa beigās. 
• Zaļo sparģeļu dzinumu veidošanā segumus neizmanto. 

Pēdējos sparģeļus novāc nedēļu pirms Jāņiem, vēlākais ap 20. jūniju. Tas ir strikti jāievēro, jo sparģeļiem ir jāpaspēj pietiekošā daudzumā uzkrāt barības vielu rezerves nākamā gada ražas veidošanai.

 

• Ražas lielums pieaug pakāpeniski, un maksimumu sasniedz pēc 7–8 gadiem. Ražas kulminācijas periods var ilgt 10–15 gadus atkarībā no pieredzes un stādījumu apkopšanas prasmēm.
• Trešajā gadā pēc stādīšanas asnus ražai var griezt vienu nedēļu, ceturtajā gadā – divas nedēļas, piektajā gadā – četras nedēļas, tātad ar katru gadu ražas sezona pastiepjas garāka. 
• Rietumeiropā sparģeļu asnus vāc katru dienu, Latvijā – katru otro vai trešo dienu.

Iestājoties siltam laikam, ražu var nākties vākt pat divas reizes dienā, jo sparģeļu dzinums 24 stundu laikā var izstiepties pat par 18 cm. Ieteicamais ražas vākšanas laiks šādā gadījumā ir agri no rīta un ap pulksten 14.00 vai 15.00 pēcpusdienā.

• No divgadīga stādījuma nedēļā var iegūt 4–5 dzinumus. Viskvalitatīvākā raža veidojas no 8. līdz 12. gadam. Pēc vāciešu datiem, – no 7. līdz 10. gadam

Informācija no elektroniskā bukleta "Sparģeļu audzēšana"
Autors: Māris Narvils, LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā