Zaļumu dārziņu uz palodzes var iekopt jau janvārī

Lai uz palodzes auguši zaļumi būtu gardi un neizstīdzējuši, jāpievērš uzmanība gaismai, gaisa mitrumam un ūdens cietībai, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot”  stāstīja Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.  

Ko sēt janvārī?

Mājoklī uz palodzes jau var sākt audzēt pētersīļus, lociņus, kā arī mikrozaļumus – kressalātus, sierāboliņu, brokoļus, sarkanos kāpostus, kviešu graudus, zaļos griķus. Savukārt februāra sākumā – puķes ar sīkām sēkliņām, piemēram, petūnijas. Tomātus sēt vēl par agru, to vislabāk darīt ne ātrāk kā martā.

Speciālistes gan neiesaka aizrauties ar pārlieku agru sēšanu, jo ļoti bieži agri sēti augi iznīkst un izstīdzē – tiem nepietiek saules gaismas, un vēlāk sētie tos nereti panāk. Tāpat arī jāpievērš uzmanība logiem – ja tie nav pietiekami izolējoši, ir par agru augus audzēt uz palodzes, jo ir par aukstu.
 

Speciālistes gan neiesaka aizrauties ar pārlieku agru sēšanu, jo ļoti bieži agri sēti augi iznīkst un izstīdzē – tiem nepietiek saules gaismas, un vēlāk sētie tos nereti panāk.

Vissvarīgākais ir gaisma

Šobrīd augiem nepietiek tikai ar saules gaismu, tāpēc nepieciešams nodrošināt arī papildu  apgaismojumu. Vēl svarīgi augus izretināt, lai tiem piekļūst vairāk gaismas. Iespējams iegādāties nelielas stikla kastes ar iebūvētām lampām, kas speciāli paredzētas augu audzēšanai, turklāt to var turēt ne tikai uz palodzes, bet jebkurā vietā mājoklī. Iegādājoties lampas, kuras nav paredzētas šādam nolūkam, jāpatur prātā, ka reti kurai ir augiem nepieciešamā spektra daļa. Vēl jāuzmanās, ka tās izdalītais siltums var vairāk kaitēt augam, nekā palīdzēt, jo nenotiek vienmērīga gaisa apmaiņa.

Tāpat nevajag pārcensties ar siltumu, jo, piemēram, petūnijām un citām puķēm nepieciešama konkrēta gaisa temperatūra. Petūnijām pirmajā augšanas nedēļā nepieciešams nodrošināt siltāku gaisa temperatūru, bet pēc tam – zemāku, naktīs vien 18 grādu.
 

Laistīt ar mīkstu ūdeni

Ciets ūdens augiem apgrūtina barības vielu uzņemšanu, tāpēc bioloģijas zinātņu doktore Rožukalne ieteica to mīkstināt ar citronskābi vai citrona sulu. Uz litru ūdens pietiek ar trim četriem pilieniem citrona sulas vai naža galu citronskābes.

Apkures sezonā mājokļos gaiss ir sauss, tāpēc, lai augiem radītu mitrāku klimatu, var rasināt to lapas. Ja neizmanto sterilu kūdru, bet gan augsni no dārza, jāuzmanās no pārlieku liela mitruma, jo tajā var attīstīties mikroskopiskā sēnīte, kas izraisa puvi. Vēl speciālistes iesaka izmantot vermikulītu, kas uzsūc mitrumu.
 

Diedzēšana – ātrs rezultāts

Vēl viens variants, kā ātri iegūt uzturā lietojamus zaļumus gada aukstajos mēnešos, ir diedzēšana, ieteica Kaminska. Veikalos iespējams iegādāties speciālus diedzēšanas traukus, taču var izmantot stikla burku, kurai vāciņa vietā uzlikta marle.

No sākuma diedzējamās sēklas četras stundas izmērcē ūdenī, pēc tam to nolej un burku apgriež otrādi, lai notek liekais mitrums. Pēc tam divas reizes dienā sēklas skalo ar ūdeni. Rezultāts būs redzams jau pēc trim dienām.

Lai diedzēšana izdotos, burku nedrīkst turēt tuvu radiatoram – tai jāatrodas gaišā vietā, taču ne tiešos saules staros. Sēklas nedrīkst iekaltēt vai turēt pārlieku lielā mitrumā. Jāiegaumē, ka kodinātas sēklas nedrīkst diedzēt, jo tās apstrādātas ar ķīmiju. Tās paredzētas sēšanai dārzā, jo ķīmija paliek uz sēklas apvalka un netiek lietota uzturā.