Kupli garšaugu krūmiņi, vitamīniem bagāti dīgsti – pavasara vēstnesis uz palodzes

Ko sēt uz palodzes?

Kupli garšaugu krūmiņi, vitamīniem bagāti dīgsti un smaržīgas sīpolpuķes – tā ir palodžu klasika, kas savu aktualitāti nezaudē arī mūsdienās. Gluži pretēji, cilvēki daudz biežāk interesējas par dažādiem augiem, kas piemēroti audzēšanai telpās, lielu uzmanību pievēršot tam, lai tie būtu pēc iespējas dabiski un ķīmiski neapstrādāti, novērojumos dalās dārzniecības kategorijas vadītājs Ingus Laumanis. 

“Redzam, ka klientiem ir svarīgi, lai tas, ko viņi audzē un pēc tam liek šķīvī, būtu veselīgs. Agrāk tas nebija tik izteikti, bet tagad zaļā domāšana piedzīvo īstu uzplaukumu. Daudzi interesējas par neparastām populāru augu alternatīvām: dažādām tomātu, gurķīšu, pipariņu punduršķirnēm, kas augstumā nepārsniedz pusmetru, toties bagātīgi ražo, tāpēc ir lieliski piemēroti gan palodzei, gan balkonam. Pipariņi ir kļuvuši sevišķi pieprasīti, tos labprāt iegādājas ģimenes, kurās aug mazie dārznieki, jo pipariņi ir maz prasīgi un viegli kopjami,” stāsta dārzniecības kategorijas vadītājs. Viņš piebilst – šobrīd ir īstais laiks sēt ne tikai garšaugus, bet arī stādīt uz palodzes pavasara sīpolpuķes – sezonālos krokusus, hiacintes, narcises un tulpes. Vienlaikus rūpīgi jāpārdomā, ko sēt uz palodzēm, ja mājās ir ziņkārīgi dzīvnieki – piemēram, hiacintes un tomāti ir bīstami kaķiem. 

Lielisks risinājums ir jau gatavas sēklu kastītes ar atbilstoši sagatavotu augsni un komplektā pievienotu fitolampu, kas ļauj diedzēt sēkliņas pat uz galda, ja pilsētas dzīvoklī nav citu iespēju. Turklāt tas ir interesants interjera elements. 

Augus, kas sakuplojuši uz palodzes, aprīlī var pārstādīt dārzā vai balkona kastēs. Apšķīts un saguris pētersīlis, pavadījis vasaru ārā, uz rudens pusi atkal skaisti sakuplos, smaržos un priecēs gan acis, gan vēderu. Savukārt, ja stādiņus paredzēts izstādīt siltumnīcā, šobrīd sēt vēl ir par agru – tas jādara februāra beigās. Tomātiem no sēkliņas iesēšanas līdz stādīšanai siltumnīcā vajadzēs 50–60 dienas, gurķiem mazāk – 20–30 dienas atkarībā no šķirnes. Turklāt šobrīd vēl grūti prognozēt, kad gaisa temperatūra būs piemērota stādīšanai ārā – nakts temperatūrai jābūt augstākai par +8 grādiem, ko parasti Latvijā novēro aprīļa beigās vai pat maijā. 
 

Kā pareizi izdiedzēt sēklas?

Vispirms sēklas ieteicams apstrādāt ar fungicīdu vai vieglu kālija permanganāta šķīdumu, lai dezinficētu un novērstu sēnīšu klātbūtni. “Sēkliņas var uz 15–20 minūtēm iegremdēt ūdenī ar pievienotu 1% dezinfekcijas līdzekli. Vienlaikus šāda pelde ļaus novērtēt, kuras sēkliņas ir vērts sēt. No tām, kas uzpeld, visdrīzāk nekas labs nesanāks. Auglīgas, labas sēklas nogrims,” stāsta Ingus Laumanis. 

Spēcīgus augus, piemēram, tomātus, var sēt lielā kastē un vēlāk piķēt. Arī garšaugus var droši sēt dāsni un pēc tam paretināt. Savukārt maigus, trauslus stādiņus – gurķīšus, ķirbjus, kabačus, trauslas puķes – labāk likt pa sēkliņai vai divām kūdras podiņā vai tabletē. 

“Ļoti ērts risinājums ir sēklas uz lentes: tas ir mazliet dārgāk, bet sēklas parasti ir labākas kvalitātes, jau apstrādātas ar fungicīdiem un gatavas stādīšanai gan dobē, gan siltumnīcā. Piemēram, sējot burkānus, tas ļoti atvieglo dzīvi,” atzīst dārzniecības kategorijas vadītājs un iedrošina – no šādi apstrādātām sēklām izaugušus dārzeņus var droši ēst, jo tie apstrādāti saskaņā ar stingriem ES normatīviem. 

Klasiskais vecmāmiņu paņēmiens ir izklāt sēkliņas uz mitras pamatnes – uz paplātes, vates, papīra vai mīksta auduma. “Šīs metodes pluss ir tāds, ka uzreiz skaidri redzams, kuras sēklas dīgst. Tomēr jāuzmanās, lai saknītes, diedzējot uz auduma, neizaugtu tam cauri, jo, ņemot augu ārā pārstādīšanai, saknīti var viegli sabojāt. Un arī rūpīgi jāuzmana mitruma līmenis – sēkliņai visu laiku jābūt mitrumā,” skaidro Ingus Laumanis. Viņš sēkliņu diedzēšanai iesaka kūdras tabletes, kas visu laiku ir mitras un nenodarīs bojājumus augu saknītēm, jo pārstādīt var ar visu kūdras tableti.

Kamēr sēklas vēl ir cietas, tās var likt uz palodzes virs radiatora, bet, kad izveidojusies saknīte, tad gan labāk izvairīties no tiešiem saules stariem un karstuma. 
 

Kā sagatavot podiņu un augsni? 

“Vispiemērotākais risinājums ir vienreiz lietojamais podiņš, ko pēc tam var stādīt zemē: jo mazāk stādiņu pārstāda un cilā, jo labāk – mazāks risks traumēt sakni. Kasetes 20 sēklām un plastmasas podiņi šķiet izdevīgi, bet nav īpaši labi stādiņiem. Ja augus nav plānots pārstādīt, bet audzēt uz palodzes, derēs jebkurš podiņš, pat tukša jogurta glāzīte. Ja garšaugu dārziņš kuplo neglazētā māla podiņā, tad gan jārēķinās, ka no šāda podiņa iztvaiko daudz mitruma un tas būs bieži jālaista,” stāsta dārzniecības kategorijas vadītājs.

Augsnei jābūt smalkai, vēlams, paredzētai tieši sēšanai un piķēšanai. Sējot garšaugus, var sasmalcināt ar rokām speciālo garšaugu augsni, kam jau ir pievienotas nepieciešamās barības vielas un vitamīni, un ar šādu mēslojumu pietiek 1–2 mēnešiem. 

Hiacintes var audzēt pavisam bez augsnes, tikai ūdenī. Tam būs nepieciešama speciālā vāzīte vai jebkura vāzīte ar sašaurinātu kakliņu. Sīpolu ietupina uz šī sašaurinājuma un vāzīti piepilda ar ūdeni, lai visu laiku ūdenī ir saknītes, bet ne pats sīpols. Galvenais, lai šāda vāzīte būtu caurspīdīga.
 

Kā pareizi kopt palodzes dārziņu? 

Vislabāk augi jutīsies uz palodzes rietumu vai austrumu pusē, kur tiem būs gana daudz gaismas, bet tos neskars tieši saules stari, jo asniņus ir ļoti viegli apdedzināt. Ideāli piemērota diedzēšanai ir specializētā fitolampa vai parasta dienasgaismas lampa. “Piemērots risinājums dzīvoklim ir mazā mājas siltumnīca – 2–4 plauktiņi, pārsegti ar plēvi. Katram plauktiņam pievienojot savu piemērota izmēra lampu, šāda siltumnīca var funkcionēt ļoti efektīvi,” stāsta Ingus Laumanis.

Kamēr asniņi nav izdīguši, augsnei visu laiku jābūt mitrai. Ieteicams laistīt mazdrusciņ, bet divreiz dienā. Kad stādiņi jau paaugušies, tos var laistīt divreiz nedēļā, taču tas atkarīgs no daudziem faktoriem, piemēram, gaisa mitruma mājās. Garšaugus var mēslot ar speciālo garšaugu mēslojumu, bet ieteicams to pārtraukt 2 nedēļas pirms lietošanas uzturā. Tātad, audzējot dīgstus lietošanai salātos vai uz maizītēm, mēslošana vispār nav vajadzīga, jo dīgsti izaug ļoti ātri. Ūdenī, ja vien tas nav destilēts, arī ir iekšā daudz minerālvielu. Ieteicams laistīt ar sniega ūdeni – pilsētas centrā tas nebūs labs variants, bet visur citur – ideāls. 
 

Augi neizskatās labi: ko darīt?

Pelējums, sadzeltējuši vai novītuši augi ne vienmēr ir dārznieka vaina. Pelējuma kārtiņa uz augsnes – tas ne vienmēr ir slikti. Ja gaiss ir silts un augs ir normāli laistīts, var parādīties pelējums. Tādā gadījumā augsnes virskārtu vienkārši noņem. Ja pelē pats augs, tad gan labāk to izmest un iesēt jaunu, kamēr vēl tam ir laiks, jo, iespējams, savairojusies sēnīte. 

Ja augi dzeltē, tiem, visticamāk, ir par sausu; glābiņš ir augu apgriezt un aplaistīt. Ja tas ir rūpīgi laistīts, tomēr dzeltē, varbūt trūkst dzelzs vai slāpekļa un vajadzīgs mēslojums. Vienīgi tad ieteicams kādu nedēļu šo augu nelietot uzturā, bet, ja to apsmidzina, nomazgāt pirms ēšanas. 

Ja augs vīst, arī labi aplaistīts, tam var būt bojātas saknes vai inficēta augsne. “Šādu augu ieteicams izņemt no podiņa un apskatīt saknītes. Stipri bojātus garšaugus labāk izmest, lai slimība nepārmestos uz citiem augiem. Ja augsne nākusi no viena maisa vairākos podiņos, noteikti jāpārbauda visi. Visprātīgāk zemi nomainīt un augus pārstādīt. Vienkāršs veids, kā augsni dezinficēt, ir ielikt to metāla traukā un ievietot cepeškrāsnī uz dažām minūtēm 100–150 grādos – tas pilnībā iznīcinās sēnītes un kaitēkļus,” Ingus Laumanis, lai katrs dārziņš uz palodzes kuplotu un zeltu.