Sniega pilns dārzs var izpostīt augus un kokus

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais eksperts dārzkopībā Māris Narvils stāsta, kā rīkoties, ja sakrīt daudz irdena sniega.

Sniegs ir lielisks siltuma izolētājs, tāpēc, ja tas sakrīt uz nesasalušas augsnes, var sākties augu izsušana, it īpaši, ja augi ir maziņi un tie pilnībā tiek apsegti ar sniega kārtu. Kamēr sniegs ir irdens, to var nopūst nost no augiem ar sniega pūtēju, kas ar intensīvu gaisa plūsmu irdeno sniegu spēj pārvietot. No zemes nāk siltums, tādēļ tādu sniegu nopūst varēs ilgākais 24 stundu laikā. Vēlāk tas no zemes siltuma kļūst slapjš un vairs nav ar pūtēju pārvietojams. Nevajag nopūst augus kailus, jāatstāj vismaz 5-10 cm sniega kārta. Jo stiprāks sals, jo biezāka sniega kārta ir jāatstāj.

Ap kokiem un krūmiem sniegs noteikti ir jānomīda. Tas ir jādara divu iemeslu dēļ. 
Zem irdenā sniega patīk darboties grauzējiem, visbiežāk – lauku strupastēm. Tās var radīt ļoti nopietnus bojājumus augļu kokiem, īpaši – ābelēm. Tās parasti apgrauž mizu ābelei virs augsnes visapkārt stumbram. Ja miza tiek nograuzta visapkārt kokam, kociņš neglābjami ies bojā. Ja kāda mizas strēmele būs palikusi, pastāv iespēja koku glābt. Ja dārzs ir liels, arī postījumi varbūt lieli.

Otrs iemesls ir sakņu kakla izsušana. No zemes izplūstošais siltums atduras pret sniega kārtu, gaisa temperatūra pieaug, gaisa trūkst, un sākas izsušana. Krūmi un augļu koki var aiziet bojā. Sniegs ap katru stumbru un krūmu sakņu kaklu ir jānomīda, tikai tā iespējams izvairīties no šo abu negatīvo faktoru ietekmes. Tas nozīmē, ka pēc katras snigšanas darbu nāksies atkārtot. Ja augļu dārzs ir liels, tam nāksies veltīt salīdzinoši lielu laiku.

Ja sniegs ir slapjš, un pēc tam piesalst, koku un krūmu zaros var uzkrāties liels sniega daudzums, kas var sasniegt kritiski lielu svaru. Ja krūmi un augļu koku vainagi sliktas kopšanas rezultātā ir sabiezināti, tas var beigties ar zaru lūzumiem. Vienīgais glābiņš no apledošanas ir no zariem nokratīt lieko sniegu, lai neveidotos ledus kārtiņa. 
 

Liels sniegs var būt pārbaudījums arī žogam. Visbiežāk nolūzt var stabi, kas jau kādu laiku ir kalpojuši. Vispareizāk būtu žogu pārbaudīt pirms ziemas perioda, jo, kad ir sniegs un sals, jebkuri remontdarbi nebūs ne patīkami, ne ātri.

Sapūstais sniegs var būt labs tramplīns meža zvēriem, lai iekļūtu dārzā. Tādēļ sniega sanesumi jāpārvieto prom no žoga ārpuses. Atkal der sniega pūšanas paņēmiens, kamēr sniegs ir irdens. Ja to nokavē, atliek izmantot mazo tehniku ar sniega lāpstu, vai pašam saimniekam ar palīgiem ķerties pie sniega lāpstām.