Lai zeme paēdusi un augi zaļo: mēslojumi un substrāti pavasarim

Lai dārzs vasarā krāšņi zaļotu, augsne atbilstoši jāsagatavo un jāpabaro, tāpēc svarīgi izvēlēties tieši pavasarim un augsnes stāvoklim piemērotākos substrātus un mēslojumu, atgādina “Kesko Senukai Latvia” dārzniecības kategorijas vadītājs Ingus Laumanis.
 

Ar ko atšķiras mēslojums no substrāta?

Dārzniekiem iesācējiem Ingus Laumanis atgādina – substrāts un mēslojums nav viens un tas pats: “Substrāts ir pamatēdiens jeb augsne, mēslojums – pārtikas piedeva jeb vitamīns. Bez substrāta augs nevar augt, bet bez mēslojuma gan, kaut arī stāds nebūs diez ko stiprs un skaists un biežāk slimos.” Gan substrāti, gan mēslojumi ir dažādi un  piemēroti dažādām situācijām. Pieejami substrāti sēšanai, maziem stādiņiem, specifiskām augu kategorijām, piemēram, dārzeņiem, rozēm vai rododendriem, un tas pats sakāms par mēslojumiem. Lai augi  augtu spēcīgi un veseli, vajadzīgi abi – gan substrāts stādīšanai, gan mēslojums bagātināšanai, jo reti kurā dārzā pieejama dabiska melnzeme. 

“Ja gribat uz jauno sezonu nomainīt augsni siltumnīcā, labāk izvēlēties kūdras substrātu, savukārt puķupodiem vai balkona kastēm drīzāk derēs augsnes substrāts, kam ir atšķirīgs sastāvs. Ja tas nav pieejams, derēs arī universālais kūdras substrāts, vienīgi jāskatās, lai nebūtu pārāk raupja tekstūra,” iesaka speciālists. Uz katra substrāta iepakojuma parasti ir norādīts, kādam mērķim šī augsne domāta.

Kad sākt dārza mēslošanu?

Pirms pirmās mēslošanas pavasarī dārzs ir jāuzkopj, atgādina Ingus Laumanis. Pat ja rudenī esat to perfekti iztīrījuši, pa ziemu vējš būs sanesis lapas un gružus, kas jānovāc līdz ar veco mulču; tāpat ieteicams izgriezt sausos zarus. Tad var arī ķerties pie mēslošanas, vienīgi jāpagaida, kamēr nokūst biezā sniega sega, lai tā ar kušanas ūdeņiem visu labumu neaiznestu prom. Plāna ledus kārtiņa, kas veidojas agra pavasara rītos, gan neko neskādēs, jo, tai kūstot, mēslojums līdz ar ūdeni iesūksies augsnē.
Speciālists atgādina – šis ir īstais laiks dažādiem augsnes sagatavošanas darbiem, ne tikai mēslošanai. Jāsāk gatavot siltumnīcas, dezinficējot tās ar sēra svecēm, Bordo šķīdumu jeb vara sulfāta un dzēstu kaļķu maisījumu vai vara vitriolu, un nomainot augsni vai izmantojot koncentrātus augsnes atjaunošanai. Tāpat jāizšķiro pavasarī stādāmās sīpolpuķes, vai tām nav ticis klāt mitrums un kaitēkļi, un jāpacilā komposts, ko plānojat iestrādāt augsnē, lai pārbaudītu, vai tajā nav kāpuru, kuru iznīcināšanai šis ir īstais laiks. 

Dienā gaisa temperatūrai pāsniedzot +5 grādus, var arī pamazām ņemt nost pārsegus un pa nakti tos atkal uzklāt. 

Dienā gaisa temperatūrai pāsniedzot +5 grādus, var arī pamazām ņemt nost pārsegus un pa nakti tos atkal uzklāt. Bet, ja jūsu dārzā ir daudz sniega un zināt, ka tas izkūstot tik ātri neuzsūksies, ir vērts padomāt par drenāžas sistēmu – izrakt ap 10 cm platas un 10–20 cm dziļas bedrītes un piepildīt ar smiltīm, palīdzot kušanas ūdeņiem ātrāk aizplūst prom, vai arī iespēju robežās izvest sniegu no dārza.
 

Augsnes pavasara vitamīns – slāpeklis

Visvairāk pavasarī zemei vajadzīgs slāpeklis, kas palīdz veidot auga zaļo masu, tāpēc tas svarīgi līdz maija sākumam vai pat vidum. “Tīrā veidā slāpeklis, protams, nav nopērkams, taču ir iespējams iegādāties gatavus pavasara mēslojumus, kur slāpekļa daudzumam vajadzētu būt vismaz 20 % vai vairāk, līdz pat maksimālajiem 40–45 %. Uz mēslojuma iepakojuma parasti ir burti NPK – slāpeklis, fosfors, kālijs, tiem pretī mēdz būt cipari, vai arī uz iepakojuma ir tikai cipari, piemēram, 5/5/5. Tas norāda, cik procentu katras vielas šis maisījums satur. Pavasarī vissvarīgākais ir pirmais skaitlis, jo tas vienmēr apzīmē slāpekli – tam jābūt 20 vai lielākam,” skaidro Ingus Laumanis. Ērts risinājums ir mēslojumi, kas sadalīti noteiktiem laika periodiem, piemēram, “Vito” 1, 2 un 3 vai “Kristalons” – pavasara mēslošanai atbilstošākais ir “Vito 1” ar augstāko slāpekļa saturu vai “Kristalons” pavasarim.

 

Citas noderīgas augsnes barības vielas

Dārzs pavasarī priecāsies arī par karbamīdu vai amonija nitrātu. Karbamīds paaugstina augsnes Ph līmeni, tāpēc ieteicams, ja augsne ir skāba. Viena no pirmajām pazīmēm, ka augsne ir pārāk skāba, ir paša sūnu izplatība dārzā. Taču speciālists iesaka iegādāties mērierīci augsnes Ph līmeņa mērīšanai, kas būs daudz precīzāka. Ja augsne ir pārāk skāba, laiks tajā iestrādāt kaļķi vai dolomītmiltus – apmēram 300 gramu uz kvadrātmetru. Savukārt tur, kur zemi tieši vajag skābināt, piemēram, rododendru vai kadiķu audzītē, noderīgāks būs nitrāts, kas Ph līmeni samazina. Speciālists atgādina – amonija nitrātu iespējams iegādāties, tikai uzrādot personu apliecinošu dokumentu. 
Vara vitriols noderēs, ja nav izmantots rudenī, jo tas augsni vienlaikus dezinficēs. Vienīgi vara vitriols gan lietojams tikai tad, kad augsne jau mīksta. Savukārt dzelzs sulfāts palīdzēs apkarot sēnīti, kā arī uz kokiem un krūmiem saaugušos ķērpjus un sūnas – apstrādājot cietušās vietas, pēc nedēļas tās pašas nokritīs.

 

Vērtīgas vielas – ne tikai uz zemes

Ja augļu koki uz ziemu nav balsināti, tagad ir īstais laiks to paveikt, bet obligāti ar vara sulfātu, iesaka Ingus Laumanis. Rudenī un ziemā balsinātie stumbri pasargā koku no straujām gaisa temperatūras svārstībām, jo atstaro gaismu un neļauj mizai saplaisāt un tajā iekļūt kaitēkļiem vai slimībām. Bet pavasarī tas jādara, lai dezinficētu un iznīcinātu kāpurus, kas slēpjas zem mizas, tādēļ būtiski izvēlēties vara sulfātu. “Kesko Senukai Latvia” dārzniecības kategorijas vadītājs iesaka atšķaidītajam sausajam maisījumam pievienot arī PVA līmi – puslitru uz 10 litriem šķidruma. Tā netraucēs kokam augt un ar laiku nomazgāsies, taču neļaus pirmajam pavasara lietutiņam aizskalot vērtīgo aizsargslāni.