“Absolūts ēd” saimnieces praktiskie padomi mikrozaļumu audzēšanā

Sagatavošanās darbi

• Mikrozaļumu audzēšanai vispiemērotākais laiks sākas martā, kad dienasgaismas ir vairāk un ilgāk.
• Lai iegādātos sēklas, nav nepieciešams doties uz specializēto dārzkopības veikalu. Iesācējiem gana labi derēs arī tās, kas atrodamas lielveikalu plauktos. Iegādājoties sēklas, uz paciņas jāmeklē uzraksts, kas apliecina, ka saturs piemērots dīgstu audzēšanai.
• Ja plānots diedzēt zirņus, var izmantot ne tikai tos, kas nopērkami paciņās sēklu stendos, bet arī tos, kas paredzēti lietošanai pārtikā. Jāpievērš gan uzmanība derīguma termiņam. Ja tas beidzies, dīgstība būs zemāka.
• Vēl būs vajadzīgs trauks, kur dīgstus audzēt. Šim mērķis var izmantot gan specializētās kasetes, kas nopērkamas dārzkopības veikalos, gan plastmasas krējuma vai citu produktu vanniņas. Tāpat dīgstus var izaudzēt šķīvī vai bļodā. Starp citu, šādi iznāks arī interesanti noformēta dāvana! Savukārt, sēklas izdiedzējot šotiņu glāzītēs, var sagatavot glītu Lieldienu galda dekoru.
• Tāpat nepieciešams iegādāties augsni, kas paredzēta dēstu audzēšanai. To nevajadzēs daudz, tāpēc lietderīgāk pirkt pavisam nelielu iepakojumu.

Kādus mikrozaļumus izvēlēties

Visvienkāršāk mājas apstākļos būs izaudzēt ir sīpollociņus. Tam pat nav vajadzīga kastīte ar augsni. Sīpolu var ielikt glāzē vai nelielā burciņā ar ūdeni, novietot uz palodzes, un tad atliek tikai gaidīt pirmos dzinumus. 

Salīdzinoši vienkāršs un ātrs veids, kā tikt pie svaigiem zaļumiem, ir kressalātu audzēšana. Iesēti kastītē ar augsni, tie būs lietojami uzturā jau piecu līdz septiņu dienu laikā. 

Pieredze rāda, ka bērniem visvairāk garšo zirņu dīgsti. Tie gan aug ilgāk un prasa rūpīgāku sagatavošanos. Pirms diedzēšanas sēklas vēlams uzbriedināt, uz nakti atstājot ūdenī. Tādējādi tiks panākts, ka zirņi dīgst ātrāk un vienmērīgāk. Dīgstu lapiņu izskats būs atkarīgs no izvēlētās šķirnes, bet garšu tas būtiski nemaina.

Gana labi garšo arī saulespuķu dīgsti. Arī šīs sēklas pirms likšanas zemē vēlams izmērcēt.
Vēl var diedzēt, piemēram, brokoļus, rukolu, kolrābjus, sinepes, redīsus, bietes, kukurūzu, kalē kāpostus. Redīsus, ko pavasarī audzē saknēm, gan šai gadījumā nevajadzētu izmantot. Mikrozaļumu audzēšanai paredzētas citas šķirnes, turklāt tās ir lētākas.
 

Kā sēt un audzēt

1. Sējot mikrozaļumus, vispirms sagatavo trauku. Pamatni noklāj ar mitru augsni, tajā liek sēklas, kuras pēc tam piespiež. Zirņus var klāt tik blīvi, ka zemi nemaz nevar redzēt, pārējās sēklas iesācējiem labāk sēt retāk. Ja tās augsnē būs pārāk biezi, neveidosies pietiekama gaisa cirkulācija, dīgsti sasutīs un mitruma ietekmē sāks pelēt. Ja, dīgstiem augot, nākas secināt, ka brīvas vietas vēl ir gana daudz, nākamajā sēšanas reizē jau var sēt biezāk. Tā eksperimentu rezultātā var nonākt pie optimālā sēklu blīvuma kastītē. Tas, vai augsni klāt arī sēklām pa virsu, ir gaumes jautājums. Mikrozaļumu audzētāji parasti to nedara. Tad saknes dīgstot tiecas uz zemi un veidojas glītāks skats.
2. Dīgšanas procesā svarīgi sēklas neiekaltēt un nodrošināt pietiekamu mitruma daudzumu. Šī iemesla dēļ trauku pēc sējas vēlams pārklāt ar plēvi. Dīgšanas laikā gaisma nav svarīga, un kastīti var turēt kaut uz skapja.
3. Kolīdz parādās pirmie asniņi, kastīti vajadzētu novietot mājokļa gaišākajā vietā. Martā uz palodzes gaismas būs pietiekami. Mēģinot izaudzēt dīgstus ziemas mēnešos, mikrozaļumi izstīdzēs un nīkuļos, ja vien nebūs papildu apgaismojuma, kāds ir stādu audzētājiem.
4. Laistīšanas biežums atkarīgs no gaisa temperatūras telpā. Ja istabā ir ļoti silts, to noteikti vajadzētu darīt reizi dienā. Ja temperatūra ir vidēja, pietiks apliet reizi divās dienās. Tālāk jau ar laiku katrs audzētājs iemācīsies noteikt, vai augsne ir pietiekami mitra gan pēc svara, gan uz aci.
5. Ēšanai gatavi dīgsti ir tai brīdī, kad tiem atveras pirmās divas dīgļlapas un augs sniedzas sešu līdz septiņu centimetru garumā.

Ko vēl der zināt

• Dzirdēts, ka daudzi, kas mēģinājuši mikrozaļumus audzēt, jau pēc pirmās reizes met plinti krūmos, jo sasēts par daudz un daļu nākas izmest. Tāpēc der atcerēties, ka nevajag aizrauties un vienā reizē sēt pārāk daudz. Labāk to darīt ik pa nedēļai vai trim, četrām dienām. Tad visu laiku būs pieejami svaigi zaļumi, tie nepāraugs un arī neaizies bojā, jo visu izaudzēto nav iespējams apēst.
• Tā kā mikrozaļumus sēj ļoti biezi, augi konkurē arī savā starpā. Sākumā tiem augšanai pietiek ar enerģiju, kas atrodas sēklā, taču, augot ilgāk, jau rodas nepieciešamība pēc barībām vielām no malas. Ja to pietrūkst, augs sāk nīkuļot. Tas ir vēl viens iemesls, kādēļ labāk sēt mazāk un biežāk.
• Zirņi ir vienīgie mikrozaļumi, kas pēc noplūkšanas ataug. Pārējiem divdīgļapu augiem šāda īpašība nepiemīt.
• Lai noteiktu, kas vislabāk garšo, vispirms var iegādāties citu audzētos mikrozaļumus.
• Pikantu garšu cienītāji var audzēt sinepes un rukolu. Maigāks aromāts būs kāpostveidīgajām kultūrām, kā brokoļiem, kolrābjiem.
• Dīgstu audzēšanai noteikti nedrīkst izmantot nakteņu dzimtas kultūras, piemēram, tomātus, jo tie ir indīgi.
• Mikrozaļumu audzēšana ir labs veids, kā bērniem ļaut pieredzēt kultūraugu dīgšanas un augšanas stadijas.

“Absolūts ēd” saimniece Ilze Lipska. Foto no personīgā arhīva.