Saimnieces padomi, kā izaudzēt mēnešzemenītes – no sēkliņas līdz ogām

Dīgst ilgi un aug lēnām

Mēnešzemeņu stādus var izaudzēt arī pats, mājas apstākļos. Sēklas var iegādāties veikalos, vien jāņem vērā, ka zemenītes dīgst ilgi un aug lēnām. Jāpiebilst arī, ka sēkliņas ir ļoti, ļoti sīkas, tāpēc stādu audzēšanas process ir visai piņķerīgs. 

• Mēnešzemenītes ir kultūra, kas dīgst un aug ļoti ilgi. Tās var sēt jau janvāra vidū, bet nebūs par vēlu arī tagad.
• Iesācējiem labāk izvēlēties sarkano šķirņu mēnešzemenītes. Balto vai dzelteno šķirņu ogas iegūt ir grūtāk, jo veikalā nopērkamās sēklas bieži mēdz nesadīgt pat profesionāļiem.
• Sēkliņas dēsta ar mitru kūdru pildītās kasetēs vai vienkārši – kastītēs. Sēklas ar zemi var aprušināt, taču var arī to nedarīt – tā ir gaumes lieta.
• Lai augsne nezaudētu mitrumu, kasetes apklāj ar polietilēna maisiņu. Tā kā dīgšanas procesam gaisma nav nepieciešama, uz šo laiku tās var novietot arī tumšākā vietā. Svarīgi gan, lai telpa būtu silta.
• Pirmie asni varētu parādīties aptuveni pēc divām nedēļām. Tad kasetes novieto gaišākā vietā – uz palodzes vai lodžijas un regulāri laista.
• Kad parādās pirmās īstās lapiņas – tās izskatās kā parastu zemeņu lapas –, dēstus pārpiķē podiņos. Tie gan tik un tā būs pavisam mazi un jārēķinās, ka darbs būs ļoti piņķerīgs.

Patīk saule un viegla augsne

Pastāvīgajā augšanas vietā dēstus izstāda maijā pēc salnām. Labāk izvēlēties saulainu vietu. Nederēs slapja un smaga augsne.

Vēl, izvēloties piemērotāko vietu, vajadzētu domāt ilgtermiņā. Mēnešzemenītes labi ražo vismaz trīs, četrus gadus. Tas nozīmē, ka šajā dārza teritorijā visu šo laiku neko citu nebūs iespējams audzēt.
Ideālā gadījumā vietu var sagatavot jau iepriekšējā gadā, zemē iestrādājot kūtsmēslus. Taču jāņem vērā, ka jāievēro mērenība. Ja mēslojuma būs par daudz, augs visu spēku atdos lapās, līdz ar to raža būs sliktāka.

Dēstus stāda sprīža attālumā citu no cita pēc tāda paša principa kā parastās zemenes. Nedrīkst “aprakt” viducīti, pretējā gadījumā stāds neaugs un nonīks.

Ja negribas nodarboties ar laikietilpīgo sēklu diedzēšanu un piķēšanu, var stādīt arī audzētavās iegādātos stādus. 

Dēstus var stādīt arī iekaramajos podos un izvietot siltumnīcā vai kastēs uz balkona. Taču jārēķinās, ka ceri aug uz augšu, neveido stīgas, tāpēc izskats nebūs tik dekoratīvs kā nokarenajām zemenēm.

Mēnešzemenītes ir saldas un aromātisks, tāpēc ļoti labi garšo bērniem.

Ražo jau pirmajā gadā

• Mēnešzemenītes ir pašapputes augs. Tas nozīmē, ka nav nepieciešams kāds īpašs “draugs” blakus vagā.
• Cerus ik pa laikam vajag aplaistīt, jo karstās vasarās lietavas vien nenodrošinās nepieciešamo mitruma līmeni.
• Zemi ieteicams ik pa laikam aprušināt un izravēt nezāles. Nav nepieciešams mulčēt ar salmiem vai stādīt melnajā plēvē, zemenes tāpat būs pietiekami tīras.
• Ražu iespējams iegūt jau pirmajā gadā. Ogas pamazām sāks sārtoties jūlijā vai augustā un dos ražu līdz pat rudenim.
• Ogas pēc izskata atgādina meža zemenītes, bet ir izmērā lielākas. Tām ir meža zemenītēm raksturīgais aromāts, taču mazāk izteikts nekā savvaļas līdziniecēm.
• Vislabāk patērēt svaigā veidā, bet var arī blenderēt ar cukuru vai gatavot ievārījumu. Saldēt nav ieteicams, jo atkūstot zaudē formu.

Ar stīgām pavairot nevar

Pirmajā un otrajā gadā ogas būs lielākas nekā trešajā vai ceturtajā. Lai izslēgtu ķīmisko vielu klātbūtni, mēslošanai labāk izvēlēties kūtsmēslus. 

Ja ogas vēlas iegūt agrāk, nākamajā pavasarī vagas var pārklāt ar agrotīklu. Steidzinātai ražai mēnešzemenītes stādīt siltumnīcā nav ieteicams, ja turpat aug arī tomāti un gurķi. Tie stādus, kas sasniedz 20 centimetru augumu, noēnos un raža būs slikta.
Mēnešzemenītes nestīgo, līdz ar to ir mazāk darba, nekā audzējot parastās zemenes. Vienlaikus tas nozīmē, ka šādā veidā tās nav iespējams pavairot. Lai iegūtu jaunus stādus, atkal vajadzēs audzēt pašam vai doties uz audzētavu.