Eksperts iesaka, kā sagatavot siltumnīcu jaunajai sezonai

Vispirms novērtē konstrukcijas

Patlaban ir ļoti mainīgi laikapstākļi un pūš spēcīgi vēji, tādēļ vispirms vajadzētu pārbaudīt pašu konstrukciju, kā arī stiprinājumu, savienojumu, skrūvju un naglu vietas. Ja atklājas bojājumi, tos vajadzētu nekavējoties novērst. Citādi var gadīties, ka ar sekām nāksies cīnīties tad, kad jau iestādīti augi. 

Šogad jau bijuši vairāki gadījumi, kad vējš aiznesis pa gaisu ne tikai vecākas, bet gluži jaunas siltumnīcas. Tas liecina, ka pamati nav bijuši pietiekami labi nostiprināti. Lai no tā izvairītos, vajadzētu pārliecināties, vai viss ir kārtībā arī šajā ziņā.

Ja atklājas, ka siltumnīca nav pietiekami labi nostiprināta, nepieciešams izveidot vismaz četrus enkura stiprinājumus. Tas nozīmē, ka zemē izveido šķērsstiprinājumus, kas darbojas līdzīgi kā enkurs kuģim.

Vēlams novērtēt arī seguma stāvokli. Nedaudz bojātu plēvi var salabot ar caurspīdīgu līmlenti, kas atrodama lielajos dārzkopības veikalos vai arī interneta tirdzniecības vietās.

Nākamais solis – tīrīšana

Pēc tam, kad gūta pārliecība par būves stiprību un seguma kvalitāti, vajadzētu ķerties pie iekšpuses tīrīšanas. 

Ja rudenī vēl nav izvāktas sausās augu atliekas, tagad ir pēdējais brīdis to izdarīt. 
Tālāk ar sausu birsti no plēves un konstrukcijām vajadzētu noslaucīt putekļus un nosēdumus. Lai tos pēc darba būtu vieglāk savākt, uz zemes var noklāt plēvi. 
Nākamais veicamais darbs ir mazgāšana ar ziepjūdeni. To sagatavo attiecībā: 100 ml šķidrās saimniecības ziepes pret 10 l ūdens.
Konstrukcijas var noberzt ar asāku birsti, bet segumam vajadzētu izmantot tādu, kas gatavota no auklām.

Kā veikt dezinfekciju

• Kad siltumnīcas iekšpuse izmazgāta un nožuvusi, var ķerties pie dezinficēšanas. Tam ieteicams izmantot kālija permanganāta jeb tā saukto zilo graudiņu šķīdumu. To izsmidzina gan uz seguma, gan konstrukcijām. Smidzināšanai var izmantot pulverizatoru – jo tas būs lielāks, jo ātrāk veiksies darbs.
• Ja auklas, ko izmanto augu atsiešanai, plānots izmantot atkārtoti, arī tās pirms jaunās sezonas vajadzētu dezinficēt. Visērtāk to izdarīt, auklas nosienot no stiprinājuma un izmērcējot zilo graudiņu šķīdumā. Ja auklas netiks dezinficētas, pastāv liela iespēja, ka nāksies cīnīties ar augu slimībām.
• Nomazgāt un dezinficēt vajadzētu arī visus darbarīkus, ko izmanto siltumnīcā – lāpstas, kapļus un citus.
• Interneta resursos atrodams, ka dezinfekciju var veikt arī, dedzinot sēru. Taču iesācējiem šo metodi nav ieteicams izmantot. Pirmkārt, tas izdala stipru aromātu, tādēļ nepieciešams izmantot tādus aizsarglīdzekļus kā gāzmaska. Otrkārt, sērs korodē visus melnos metālus. Tas nozīmē – ja konstrukcijas ir no metāla, drīz vien var sākt rūsēt.

Kā uzlabot augsni

Tie, kas rudenī siltumnīcā iesējuši zemmēslojumu – baltās sinepes vai ziemas rudzus –, pavasarī to var nokapāt, veidojot mulču, un mazliet uzrušināt. Ierakt zemē nav nepieciešams, jo tādā veidā virskārtā tiek uznesti jauni augsnes slāņi, kur var būt nezāļu sēklas.
Ja zemmēslojums nav sēts, pavasarī ieteicams nomainīt augsnes virskārtu piecu līdz 10 centimetru biezumā. Taču jārēķinās, ka tas izmaksās dārgi un prasīs smagu fizisku darbu. Augsnes substrāta papildināšanai var izmantot arī zemi no kurmju rakumiem.
Tie, kas nevēlas mainīt augsnes virskārtu, zemē var iestrādāt mikrobioloģisko mēslojumu, piemēram, “Trihodermīnu” vai “Subtimiksu”. Tas uzlabo, atveseļo un bagātina augsni, kā arī vēlāk samazina augu slimošanu un stiprina aizsargspējas.
Mikrobioloģiskais mēslojums pieejams sausā, samitrinātā un šķidrā veidā. Visērtāk un vieglāk būs izmantot mēslojuma šķidro variantu. Ieteicamās devas atrodamas lietošanas instrukcijā.

Vai var bērt pelnus?

Pelni ir labs pamata un papildmēslojums, jo satur minerālvielas un mikroelementus. Uz kvadrātmetru zemes platības nevajadzētu bērt vairāk kā pus kilogramu pelnu. Ja augsne ir izteikti auglīga, pietiks ar 300–400 gramiem. 
Vēlams izmantot pelnus, kas veidojušies, sadegot lapkoku vai jauktu koku malkai. Skujkoku pelni nav ieteicami, jo tajos ir mazāk vērtīgo vielu.
Pelnus nav vēlams augsnē iestrādāt vienlaikus ar organiskajiem mēslošanas līdzekļiem. Ja tomēr grib izmantot abus, tos vajadzētu lietot pamīšus – vismaz ar divu nedēļu atstarpi vai iestrādāt augsnē dažādā dziļumā. Pelnus – dziļāk, kur tie noderēs augu saknēm, bet organiskos mēslošanas līdzekļus – virskārtā.

Kā izmantot kūtsmēslus

Svaigi kūtsmēsli un zirgāboli vairāk piemēroti izmantošanai agro dārzeņu audzēšanai kā bio sildmateriāls. Te svarīgi zināt, ka pēc zirgābolu iestrādāšanas uzreiz zemē dēstus nevar stādīt. Nepieciešams nogaidīt 10 līdz 14 dienu, līdz norimst sadalīšanās process un augsne ir uzsilusi. 

Augsnes bagātināšanai labāk izmantot laika gaitā sadalījušos kūtsmēslus, kas līdzinās kompostam. 

Taču tad jārēķinās, ka tad var nākties cīnīties ar nezālēm un slimību ierosinātājiem. Tie, tāpat kā nezāļu sēklas, kūtsmēsliem sadaloties, neaiziet bojā.
Tā vietā labāk izmantot kompostu. Ja tas sagatavots pareizi – bioloģisko procesu laikā gan sasilis, gan atdzisis –, nezāļu sēklas un slimību ierosinātāji būs aizgājuši bojā. Šādā veidā var transformēt arī kūtsmēslus.

Der zināt

• Lai pavasarī būtu mazāk darba, siltumnīcas konstrukcijas, segumu, augsni, darbarīkus vajadzētu nomazgāt un dezinficēt jau rudenī. To ieteicams darīt, kad āra gaisa temperatūra vēl nav pārāk zema – vismaz plus 10 grādu.
• Ja zemmēslojums iepriekš nav sēts, to der atcerēties izdarīt šajā rudenī. Tas palīdzēs atveseļot augsni un ļaus izvairīties no nepieciešamības cīnīties ar augu slimībām, izmantojot ķīmiskus preparātus.
• Baltās sinepes vai ziemas rudzus var sēt jau tad, kad siltumnīcā vēl aug pēdējie tomāti. Pirms tam augsnē vēlams iestrādāt kūtsmēslus vai pareizi sagatavotu kompostu.
• Izmantojot zemmēslojumu, zemi pavasarī nav nepieciešams uzrakt, jo tas radīs nepieciešamību cīnīties ar nezālēm – vismaz piecas reizes sezonas laikā. Par augsnes irdenumu nav jāuztraucas, jo zem mulčas tā kļūs irdena dabiskā veidā. Šo darbiņu lieliski paveiks sliekas un mikroorganismi.
• Izmantojot minerālo mēslojumu, augsne noplicinās, tādēļ nebūtu vēlams siltumnīcu vienā un tajā pašā vietā saglabāt ilgāk par 10 gadiem.