Viss par to, kā uzbūvēt siltumnīcu – plāno gudri un ievāc bagātīgu ražu

Vai pirkt gatavu?

Izšķiroties par jaunās siltumnīcas konstrukcijas tipu, pats būtiskākais faktors ir tas, cik tālu no mājām atrodas dārzs un cik bieži šajā vietā vasarā plānots uzturēties. Jo mazāka būs siltumnīca, jo vasarā tā ātrāk pārkarsīs. Tas nozīmē, ka nevajadzētu izvēlēties pavisam nelielas būdiņas, kas jau gatavas nopērkamas dārzkopības un būvniecības preču lielveikalos. 

Ja siltumnīca nav vajadzīga liela, jo plānots audzēt ražu tikai pašu ģimenes vajadzībām, konstrukciju vajadzētu būvēt vismaz augstu. Tad būvē būs vairāk gaisa un augi jutīsies labāk.

Gatavās siltumnīcas, kam komplektā nāk armēta zaļa vai balta plēve, nav piemērotas dēstu audzēšanai agrā pavasarī un tajā nevarēs neko audzēt arī līdz vēlam rudenim. Seguma specifika telpā veido ēnojumu, tādēļ stādi stīdzēs un augs slikti. Augšanas procesiem tiem vajadzīga gaisma. Vienīgais ieguvums no šāda veida būves varētu būt pašā vasaras karstumā – tad augi tiešām novērtēs to, ka segums dod ēnu. 

Kam jāpievērš uzmanība

• Izvēloties siltumnīcu veikalā vai konstruējot to pašam, īpaša uzmanība jāpievērš vēdināšanas iespējām. Divus, trīs metrus garai siltumnīcai ar atvērtām durvīm būs par maz. Tā kā karstais gaiss ceļas uz augšu, lietderīgāk būtu virs tām izveidot vēdlodziņu. Tādu var taisīt arī būves pretējā galā. Pavisam labs, taču gana sarežģīts risinājums ir vēdināšanas iespēju nodrošināt, izveidojot jumta lūkas.
• Jādomā arī par to, kā nodrošināt vēdināšanas regularitāti. Ja siltumnīca atrodas īpašumā, uz kuru saimnieki aizbrauc tikai nedēļas nogalēs, visticamāk, labu ražu iegūt neizdosies. Augiem nepatiks ne tas, ka vēdlodziņus atstāj vaļā visu diennakti, ne tas, ka tie nedēļu tiek turēti būs ciet.
• Vislabākais risinājums vasarniekiem varētu būt siltumnīcu būvēt lauku īpašumā, kur kāds, piemēram, vecāki vai vecvecāki, visu laiku ir uz vietas. Ar viņiem var sarunāt, ka no rītiem durvis un lūciņas attaisa, bet vakarā – aiztaisa. Ja īpašums ikdienā nav apdzīvots, varbūt par šādu pakalpojumu ir iespējams vienoties ar kaimiņiem, kas uz vietas dzīvo pastāvīgi.

Plēvi, polikarbonātu vai stiklu?

Nākamais jautājums saistīts ar vēlamo seguma veidu. Mūsdienās pieejams plašs materiālu klāsts – plēve, stikls, polikarbonāts.

Ja siltumnīcas karkass būvēts paša spēkiem un ir no koka vai plastmasas caurulēm, visbiežāk izvēle krīt par labu plēvei. Tas ir salīdzinoši lēts risinājums, taču prasa uzmanību. 

Pirms plēves uzvilkšanas vajadzētu pārliecināties, ka konstrukcijai nav asu stūru vai citu defektu, kuru dēļ segums ātri vien varētu saplīst. Plēvei piemīt īpašība izstiepties, sevišķi, ja gaisa temperatūra pa dienu ir virs plus desmit grādiem, bet naktī nokrīt zem nulles. Izstaipījusies plēve vējā stipri plivinās, tādēļ uz asām malām drīz vien pārrīvējas un kalpošanas laiks samazinās. 

Tie, kam bijusi nelāga pieredze, izvēloties plēvi, bieži vien nospriež, ka tas nav labs materiāls, un domā par polikarbonāta siltumnīcām. Taču eksperti mazdārziņu īpašniekiem to neiesaka izvēlēties pat vairāku iemeslu dēļ. 

Pirmkārt, tas ir dārgs materiāls un, audzējot produktus savām vajadzībām, nekad neatmaksāsies. Otrkārt, kvalitatīva uzstādīšana prasa zināšanas un iemaņas, līdz ar to šo darbu vajadzētu uzticēt profesionāļiem. Līdz ar to izmaksas pieaugs vēl vairāk. Treškārt, materiāls prasa rūpīgu kopšanu.

Ja polikarbonāta siltumnīca nebūs pareizi uzstādīta, starpslānis ātri aizaugs ar aļģēm, kļūs zaļš un zaudēs savas labās īpašības. Savukārt, kārtīgi nenostiprinot pašu konstrukciju, tā vētras laikā tiešā nozīmē var aizlidot pa gaisu. 

Par vienlīdz labu materiālu siltumnīcu segumam uzskatāms stikls, kas izmaksās lētāk. Tā lielākais mīnuss ir telpas sakarsēšana, kas vasaras viducī augiem nemaz nepatiks. Labs risinājums ir materiālus kombinēt, piemēram, siltumnīcas sānu sienas noklāt ar polikarbonātu, bet jumtu taisīt no stikla. 

Nianses, par kurām nevar aizmirst

• Konstruējot siltumnīcu, svarīgi laikus arī padomāt par telpas plānojumu – kur atradīsies dobes, kur būs vietas takai un kādā veidā tiks nodrošināta laistīšana.
• Vislabākais risinājums laistīšanai ir pilienlaistīšanas sistēma. Tagad veikalos pieejami komplekti, kas piemēroti gan profesionāļiem, gan amatieriem un paredzēti dažādām platībām.
• Pilienlaistīšanas sistēmai, salīdzinot ar citām metodēm, ir daudz priekšrocību. Tā palīdz nodrošināt labāku mikroklimatu siltumnīcā, precīzāk dozē augiem nepieciešamo ūdens devu, mazina ūdens patēriņu un novērš tā zudumus. Turklāt, ja dārzs atrodas tālu no dzīvesvietas, iespēja laistīšanu automatizēt ļauj siltumnīcu atstāt pat uz nedēļu.
• Ja plānots stādīt gurķus, siltumnīcas uzstādīšanas laikā vajadzētu padomāt, kur un kā tiks novilktas stieples, lai nostiprinātu auklu, pa kuru augiem vīties uz augšu. Tas pats attiecas uz tomātiem. Ar blakus zemē iedzītu mietiņu tiem būs par maz.

Der zināt

• Aukstums augiem ir bīstams, bet vēl bīstamāks ir karstums, kas lielāks par +30 grādiem. Ja tveice valda arī ārā un gaisa temperatūru ar vēdināšanu nav iespējams būtiski samazināt, svarīgi rūpēties vismaz par pietiekamu mitruma līmeni.
• Plēve un polikarbonāts saules gaismu aiztur labāk nekā stikls. Lai to novērstu, šo materiālu var kaļķot. Plēvei šādu metodi neizvēlas.
• Vēl vajadzētu atcerēties par ziemas sezonu. Jebkurš segums spēj izturēt noteiktu svaru, tādēļ to nepieciešams regulāri tīrīt. Pieļaujamais sniega kārtas biezums uz plēves ir līdz 10 centimetriem.
• Siltumnīcu nevajadzētu uzstādīt klajā vietā, kas nav aizsargāta no vējiem. Ja citas iespējas nav, konstrukciju vismaz sākotnēji var censties pasargāt, audzējot garus viengadīgos augus, piemēram, saulespuķes.
• Tas, ka plēves segumu uzstādīšanas laikā svarīgi nostiept, nav mīts. Jo darbs būs rūpīgāk padarīts, jo plēve kalpos ilgāk.