Eksperts iesaka labākās zemeņu šķirnes un kā izvēlēties stādus

Zemenes var stādīt jebkurā laikā

Agrāk profesionāļi ieteica zemenes stādīt agrā rudenī, bet sliktākajā gadījumā – pavasarī. Tagad šis padoms ir novecojis, jo tirgū pieejami ne vien kailsakņu, bet arī frigo jeb saldētie zemeņu stādi. To sagatavošanas tehnoloģija ļauj dēstus zemē likt jebkurā laikā no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim. Izvēloties šo risinājumu, pirmo ražu var sagaidīt jau pēc 55–60 dienām. 

Pirms stādu iegādes vajadzētu saprast, vai ogas vēlas iegūt agri, vidēji agri vai varbūt – pavisam vēlu. Izvēloties saldētos zemeņu stādus, pirmajā gadā tam nozīmes nebūs, taču – nākamajos gan. 
Savukārt kailsakņu stādi, iestādīti pavasarī, pirmajā gadā dos pavisam nelielu ražu.

Kuras zemeņu šķirnes izvēlēties?

• Iesācējiem visvieglāk audzējamas būs Latvijā jau labi atpazīstamās šķirnes. Tām ir zemākas prasības nekā jaunajām.
• Agra un izturīga pret sausumu ir “Honeoye”. Sezonas vidū ražu dod “Polka”, taču pēdējo gadu pieredze rāda, ka tā slikti panes karstumu. Tveicē augi novīst un atkopjas tikai uz rudens pusi.
• Vēl gana viegli audzējamas ir tādas agrās un vidēji agrās šķirnes kā “Sonata”, “Karioko” un “Rumba”. Audzējot “Karioko” jāņem vērā, ka, iestājoties karstam un sausam laikam, bez papildu laistīšanas ogas būs skābas. Labākus rezultātus pēdējos gados uzrāda norvēģu šķirne “Good Life”. Tai ogas ir ļoti lielas un ļoti saldas pat sausuma periodā. Krūmiem augsta ražība.
• Mazprasīga, izturīga pret sausumu un spējīga piemēroties dažādiem klimatiskajiem apstākļiem ir šķirne “Jolie”. Tā ražu dod vidēji agri.
• Pret slimībām un kaitēkļiem ļoti izturīga šķirne ir “Deli”. Tā ražo agri un bagātīgi. Ogām ir izteikta zemeņu garša. Piemērotas audzēšanai arī siltumnīcā.
• Ja ogas vēlas iegūt vēlāk, ieteicams izvēlēties šķirnes “Pegasus” un “Pandora”. Tās ir arī izturīgas pret tādu kaitēkli kā tripsis. Stādot “Pandoru”, jāatceras, ka apputeksnēšanai tai blakus nepieciešams audzēt vēl kādu šķirni, kas ražo tikpat vēlu.
• Ja ražu vēlas iegūt visu laiku no pavasara līdz vēlam rudenim, var izmēģināt remontantās šķirnes “Soprano”, “Šarlote”, “Albion”. Viskvalitatīvāko ražu vēl vēlā rudenī dos “Šarlote”.

Sakņu sistēma ir auga sirds, saka zemeņu audzētājs Ilmārs Balodis. Ja sakne ir gaiša, tad stāds augs labi. Foto: Ilze Šķietniece.
 

Ko labāk neizvēlēties

• Audzējot vēlo šķirni “Malvina”, var iegūt skaistas, garšīgas ogas. Augiem ir lieli krūmi, laba ražība, tomēr viens ļoti liels mīnuss – augsta uzņēmība pret tripsi. Tas ir kaitēklis, ko ar aci pat grūti saskatīt. Mazā mušiņa no ogas izsūc sulu, tādēļ tās izskatās kā izžuvušas un uzturā vairs nav lietojamas. Kaitēklis vairojas ļoti ātri un spēj nodarīt lielu postu.
• Šķirne “Āzija” ir ļoti uzņēmīga pret miltrasu. Tas nozīmē, ka lapas un ogas izskatās kā apkaisītas ar miltiem. Bez ķimikāliju lietošanas šo slimību nav iespējams novērst.
• Agrāko laiku šķirnes “Venta” un “Zefyr” neiesaka izvēlēties, ja ogas plānots transportēt. Plānās miziņas dēļ tās ātri sulojas un galapunktā nonāk pavisam nepievilcīgā izskatā. Turklāt “Zefyr” ir zema ražība. Lai kādu mēslojumu izvēlētos, lielas ir tikai dažas pirmās ogas, pārējās – mazas. Tomēr nevar noliegt, ka “Ventai” ir vienas no gardākajām ogām.

Kailsakņu stādi ieaug lēnāk, jo tiem pēc iestādīšanas nepieciešams tērēt laiku un resursus, lai saglabātu dzīvas zaļās lapas.  Foto: Ilze Šķietniece. 

Kur pirkt stādus

Vislabāk zemeņu dēstus iegādāties no sertificētām vietējām stādaudzētavām. Tādas ir, piemēram, “MiglDārzi”, “Pūres dārzi”, “Liepas”. To, vai audzētava ir sertificēta, iespējams pārbaudīt Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) mājaslapā. Tāpat ikvienam klientam ir tiesības stādu tirgotājam palūgt uzrādīt VAAD izsniegtu sertifikātu vai augu pases etiķetes.
Iegādājoties jauno šķirņu stādus no firmām, kas realizē Holandes, Vācijas vai kādas citas valsts produkciju, pastāv liels risks vienlaikus nopirkt arī lielas problēmas. Profesionāļu pieredze un laboratorijā veiktas analīzes uzrāda, ka vairums importēto stādu ir slimi. Ja tādus iestāda dārzā, no iegūtās slimības atbrīvoties būs ļoti grūti. Lai atveseļotu inficētu augsni, var paiet pat 20 gadi.
Stādus nevajadzētu iegādāties arī “no rokas” pēc sludinājuma interneta portālā. Lai arī tie ir daudz lētāki, tieši tāpat pastāv augsts slimību risks.

Frigo stādiem lapu nav, tāpēc tie pēc iestādīšanas ieaug ātrāk nekā kailsakņu stādi. Vienīgais priekšnosacījums – nepieciešama regulāra laistīšana divu nedēļu garumā. Foto: Ilze Šķietniece.

Kam pievērst uzmanību

• Izvēloties zemeņu stādus, galvenā uzmanība jāpievērš nevis lapām, bet sakņu sistēmai un kaklam. Frigo tipa stādiem pirms likšanas saldēšanas kamerā lapas nogriež, lai saldēšanas procesa laikā tās nesāktu pelēt.
• Novērtējot sakni, jāatceras, ka galvenais nav garums, bet krāsa un apjoms. Kvalitatīva sakne ir gaiša un kupla.
• Frigo stādi pieejami kategorijās no “B–“ līdz “VB+”. “VB+” ir divgadīgie stādi, kurus parasti izvēlas audzētāji, kas zemenes stāda siltumnīcās un plēves tuneļos. Šie stādi ir ļoti lieli un jau stādīšanas gadā dos bagātīgu ražu, taču arī prasīgi. Tiem vajadzīgs liels mitruma un barības vielu daudzums.