Kā audzēt rozes – no stādīšanas līdz ieziemošanai

Kur stādīt rozes

Lai arī rozes šķiet cimperlīgs augs, tām piemērota ir dažāda veida augsne – gan viegla smilts, gan smags māls. Pats svarīgākais – lai tajā būtu pietiekami daudz barības vielu. 

Vieglā augsnē ieteicams iestrādāt humusu, mēsliem un bagātinātu kūdru. Savukārt smagā augsnē var ielabot kūdru, kūtsmēslus vai kompostu.

Rozēm patīk silta un saulaina vieta, tajā pašā laikā jādomā par to, lai augs dienas laikā nepārkarst un notiek gaisa apmaiņa.

Kādus rožu stādus izvēlēties 

Izvēloties rožu stādus, iesācējiem noteikti vēlams doties uz dārzniecību, nevis pētīt lielveikalu plauktus. Pie saimniekiem būs iespējams saņemt konsultāciju gan par audzēšanu, gan šķirnēm.

Pirms stādu iegādes dārzkopi vajadzētu iztaujāt, vai šķirne nav miltrasas un citu slimību uzņēmīga. Tādus stādus regulāri vajadzēs miglot ar augu aizsardzības līdzekļiem, tādēļ iesācējiem tos nav ieteicams izvēlēties.

Vēl jāņem vērā, ka Latvijā vairs neražo potcelmus – tos ieved lielākoties no Vācijas vai Polijas. Sarunā ar dārznieku vajadzētu pārliecināties, ka potcelms ir Rosa Canina Inermis vai Schmidt Ideal. Nav ieteicams izvēlēties rozes uz potcelma Multiflora – tas vairāk paredzēts izmantošanai siltumnīcās, līdz ar to augs nebūs sala izturīgs.

Populārākās rožu šķirnes

• Rožu veidu un šķirņu klāsts ir ļoti plašs, tādēļ vienu konkrētu šķirni ieteikt nav iespējams. Daudz kas atkarīgs no audzētāja gaumes un iemaņām. Iesācēji noteikti nekļūsies, izvēloties tādas tējhibrīdrožu šķirnes kā “Auguste Luise” un “Chippendale”, kā arī “Borneo Odore”.
• Pie mums labi aug arī Francijā selekcionētās, kā arī “Kordes” šķirnes rozes. Vēl var izvēlēties selekcionāra Deivida Ostina radītās šķirnes. Tās ir tik sala izturīgas, nav pat nepieciešams ziemā piesegt.
• Daudzi patlaban iecienījuši Japānas rožu šķirnes, kam ir interesanti ziedi un smarža. Taču iesācējiem tās nebūtu ieteicams izvēlēties, jo audzēšana Latvijas klimatiskajos apstākļos prasa specifiskas zināšanas un prasmes.

Rozes labāk stādīt rudenī

Rozes var stādīt sākot no 10. maija līdz pat vēlam rudenim. Tomēr tam piemērotākais laiks ir augustā, septembrī vai oktobra sākumā. Tad stādi līdz ziemai paspēj iesakņoties, pavasarī sāk augt ar pilnu jaudu un uz Jāņiem jau priecē ar pirmajiem ziediem.

Stādiem, kas tikko iznesti no siltumnīcas, var nepatikt spēcīgā pavasara saule. Tā “apraus” lapas, līdz ar to augs vairs neizskatīsies veselīgs. Turklāt pirmos ziedos tāpat varēs iegūt tikai nākamajā gadā. Ja tomēr rozes vēlas dēstīt pavasarī, pirms stādīšanas tās pakāpeniski vajadzētu pieradināt pie jaunajiem apstākļiem, piemēram, dienu paturot ārā, ēnainā vietā.

Stādot jāievēro, ka potējuma vietai vajadzētu būt aptuveni sprīdi zem zemes. Tas pasargās rozi no izsalšanas arī tad, ja stāds nebūs laikus piesegts. 

Turklāt der atcerēties, ka zeme sēžas, un, tuvojoties ziemai, vajadzētu pārliecināties, ka potējuma vieta nav atkailināta. Ja tā noticis, vajadzētu uzbērt, piemēram, papildu kūdras slāni.

Veidojot rožu dobi, floribundrozes stāda 40–45 centimetru attālumā citu no citas, savukārt krūmrozes – vismaz 60 centimetru attālumā.

Kā kopt rozes 

Karstās vasaras dienās ieteicams rasināt rožu lapas. Ūdenim var pievienot kalcija nitrātu. Rozes, kas būs pietiekami labi barotas, neslimos. 

Piebarošanā ir svarīgi ievērot balansu. Tas nav sarežģīti. Pavasarī rozes var barot ar kalcija nitrātu, ievērojot attiecību 20 grami uz 10 litriem ūdens. Laistīt var gan ar lejkannu, gan miglotāju. Tas nostiprinās auga imūnsistēmu un palīdzēs veidot stingras lapas. 

Var izvēlēties arī dārzkopības veikalos pieejamos gatavos mēslojumus, kas piemēroti rozēm. Izvēloties vajadzētu pievērst uzmanību tam, kurā veģetācijas periodā maisījumu paredzēts izmantot, un tā arī darīt.

Vēl svarīgi par rozēm 

• Ja rožu audzēšanā izmanto kūtsmēslus, atsevišķa piebarošana nav nepieciešama.
• Kad rožu ziedi nozied, tos vajadzētu nogriezt, lai augam ir spēks veidot jaunus dzinumus.
• Augustā, kad rozes iet uz miera periodu, vajadzētu izvēlēties minerālmēslus, kuros nav slāpekļa, bet ir kālijs un kālija magnēzijs. Pretējā gadījumā tās veidos jaunos dzinumus, kas nepaspēs nobriest un nosals.

Kā ieziemot rozes

Tuvojoties ziemai, rozes vajadzētu apgriezt. Krūmrožu zarus ieteicams atstāt vismaz pus metra garumā – tad tās pavasarī veidos skaistāku vainagu. Pārējās var nogriezt, saglabājot aptuveni 30 centimetru garumu. 

Rožu piesegšanai joprojām var izmantot seno metodi – egļu zarus. Tie palīdz uzturēt auga pārziemošanai nepieciešamo mikroklimatu un pasargā no sniega. Vēl var izmantot parasto vai agroplēvi. Šajā gadījumā gan jāuzmanās, lai roze neizsūt. No tā izvairīties palīdzēs tas, ka sānos atstās vietu, kur piekļūt gaisa plūsmai.