Viss par hortenzijām – kā tās stādīt, audzēt un kopt

Kā stādīt hortenzijas

Hortenziju konteinerstādus, kuri ir iepodoti podos, droši var stādīt visu dārza sezonu no aprīļa līdz septembrim. Pērkot stādu var pievērst uzmanību stāda dzinumu daudzumam – jo vairāk dzinumu, jo vecāks stāds un ātrāk ziedēs. Bet arī nopērkot jaunu stādu ar 2-3 dzinumiem tas drīz vien ziedēs, jo hortenzijas ātri aug. Ir stādaudzētavas, kuras piedāvā kailsakņu stādus, tas nozīme, ka stādu rok laukā no dobes un uzreiz stāda jaunā vietā. Dārzniece Zane Kumeliņa iesaka kailsakņu stādus stādīt rudenī, jo šajā procesā tiek traumētas saknītes. Ja hortenziju vēlas stādīt ziedēšanas laikā, droši var atstāt ziedošos ziedus, tas netraucēs hortenzijai iesakņoties. 

1. Vietas izvēle – hortenzijām patīk augt saulē vai pusēnā. Ja tās tiks iestādītas ēnā, tad ziedēšana nebūs tik bagātīga kā cerēts.
2. Stādāmas bedres lielums – svarīgi pirms stādīšanas izrakt pietiekami lielu un dziļu bedri. Dārzniece Zane Kumeliņa iesaka vismaz 70 cm platumā un 70 cm dziļumā. Jo lielāka bedre būs izrakta, jo hortenzija labāk augs.
3. Augsnes sagatavošana – visām hortenzijām ir nepieciešama bagātīga un auglīga augsne, kurai noteikti klāt jāpievieno skābais kūdras substrāts. Labi noderēs skābā kūdra, kas piemērota arī rododendriem, skujukokiem un mellenēm. Dārznieces Zanes Kumeliņas ieteikums, stādot hortenzijas, ir pievienot arī smalko mulču.
4. Stādīšanas attālums – tas atkarīgs no izvēlētās šķirnes lieluma un stādīšanas mērķa. Hortenzijas var stādīt gan grupās, gan dzīvžogā, gan kā solīteraugu (kā atsevišķu augu zālājā).  Ja stāda dzīvžogā, tad hortenzijas var stādīt ciešāk. Arī mazāka lieluma hortenzijas var stādīt ciešāk. Lielāki stādīšanas attālumi (1m-1,5m) jāievēro, ja stāda grupās un ja hortenzijas ir lielāka izmēra.
5. Mulčēšana – hortenzijām patiks, ja dobi mulčēs. Mulča aiztur mitrumu, aizkavē nezāļu augšanu un arī atvieglo zālāja pļaušanu. Zem mulčas var likt melno ģeotekstilu, bet var arī nelikt. Mulču būtu vēlams ik pa laikam atjaunot, lai tā pildītu savu funkciju.
6. Laistīšana – ļoti svarīga ir regulāra un bieža laistīšana, lai hortenzija labāk ieaugtos. Ja stāda karstā vasaras laikā, tad laistīšana ir nepieciešama katru dienu.

Kad jāapgriež hortenzijas

Hortenzijas apgriež pavasarī un atkarībā no veida, vai nu pirms lapu plaukšanas vai lapu plaukšanas laikā.

• Pirms lapu plaukšanas – tiek apgrieztas tās hortenzijas, kurām ziedi veidojas uz jaunajiem dzinumiem (kokveida un skarainās). Vislabākais laiks griešanai ir februāris/marts. Tas jāpaspēj izdarīt pirms bērzu sulu tecināšanas laika. Ja to dara vēlāk, tad hortenzija var ziedēt mazāk, ziedēt vēlāk vai neuzziedēt nemaz.  Skarainajai hortenzijai droši var apgriezt visus iepriekšējā gada dzinumus tik īsus, lai no apakšas paliktu 4 pumpuri.  Katru gadu stāds paliks lielāks un tad varēs arī tik īsi neapgriezt. Pieaugušam krūmam pilnībā jāizgriež tievie dzinumi, uz tiem ziedu nebūs un jāatstāj resnie, garie dzinumi uz kuriem veidosies lielie ziedi. Kokveida hortenzijai var katru gadu apgriezt ļoti īsas, atstājot vien 20-25cm garus dzinumus. Tāpat kā skarainajām hortenzijām, arī šīm ir pilnībā jāizgriež tievie dzinumi un jāatstāj resnie, garie dzinumi.
• Lapu plaukšanas laikā – tiek apgrieztas tās hortenzijas, kurām ziedi veidojas uz vecā gada dzinumiem (liellapu hortenzija, robainā hortenzija, ozollapu hortenzija, vīteņhortenzija). Šīm hortenzijām izgriež nokaltušos zarus un piegriež formu pēc vajadzības.

Kad hortenzijas ir noziedējušas, nokaltušos ziedus var griezt gan uzreiz rudenī, gan gaidīt pavasari, tas atkarīgs no tā, kad pašam ērtāk un vieglāk to izdarīt.

Hortenziju mēslošana un laistīšana

Hortenzijām patiks, ja tās mēslos un regulāri laistīs. Mēslošanu iesaka 2x sezonā – aprīlī un jūlijā. Piemēroti ir granulētie mēslojumi, kas paredzēti hortenzijām, bet der arī jebkurš cits, kas paredzēts skābai augsnei. Dārzniece Zane Kumeliņa iesaka mēslot vēl 3.reizi īsi pirms ziedēšanas, kad sāk raisīties ziedpumpuriņi. Arī ziedēšanas laikā var mēslot ar ūdenī šķīstošiem maisījumiem, jo kā jau visi augi arī hortenzijas ziedēs krāšņāk, ja tās biežāk mēslos. Arī laistīšana ir svarīga, lai veidotos skaisti ziedi. Hortenzijas būtu vēlams laistīt 2x nedēļā.  Ja hortenzija ir iestādīta ļoti saulainā vietā, kur viss ātri izdeg, tad jālaista biežāk.

Slimības un kaitēkļi

Hortenzijām nav novēroti kaitēkļi un slimības kā citiem augiem. Ļoti karstā un sausā laikā uz lapām var veidoties brūni pleķīši. Arī, ja hortenzija tiek pārāk maz mēslota vai tieši otrādi, pārāk daudz mēslota, šādi pleķīši var parādīties, bet būtisku kaitējumu augiem tie nerada. 

Kļūdas, ko pieļauj hortenziju audzēšanā

Lai arī hortenziju audzēšana nav sarežģīta, reizēm klienti pieļauj dažas kļūdas un līdz ar to hortenzijas neaug un nezied tik krāšņi kā cerēts. Populārākās kļūdas hortenziju audzēšanā:

1. Pārāk maza stādīšanas bedre – bieži vien klienti vēlas iestādīt hortenziju zālājā un izrok un sagatavo pārāk mazu stādāmo bedri. Zālāja augsne parasti ir mālaina, cieta un neauglīga, un hortenzija šādā augsnē nīkuļos. Lai hortenzija labi justos, stādāmās bedres lielumam ar sagatavotu skābo augsni ir jābūt 70cm dziļumā un 70cm platumā.
2. Pārāk reti laista – ja hortenziju iestāda un regulāri nelaista, tad tā bojā neaizies, bet lapas nobirs;
3. Aizmirst pamēslot pavasarī;
4. Stādot, nepievieno skābo kūdru;
5. Iestāda pārāk ēnainā vietā.