Kad un kā jānorok puravi?

• Novembrī izraktiem puraviem nedaudz saīsina lapas, tos liek kastē vai spainī ar mazliet miklām smiltīm un uzglabā vēsā pagrabā vai citā līdzīgā telpā.
• Ja ziema ir pietiekami maiga, puravus var izrakt jebkurā laikā, kad nav sala. Izrok vienīgi tik daudz, cik nepieciešams apēšanai.

Kā pareizi izrakt puravu?

Ar dakšu mazliet paceļ uz augšu zemi ar visu puravu, lai varētu to vieglāk izvilkt laukā. Bet, ja šādi puspaceltu puravu tā arī atstāj uz pāris stundām un tikai pēc tam pilnībā novāc, tajā jūtami samazinās nitrātu daudzums.

Izlasi par puravu uzturvērtību!

Puravos ir 13,52% sausnes, 1,76% olbaltumvielu un 10,24% ogļhidrātu. Bagātīgs ir minerālvielu klāsts, tie satur kalciju, magniju, fosforu, dzelzi, sēru, arsēnu, bet visvairāk ir kālija - tā saturs ir vairāk nekā 250 mg%.
No vitamīniem puravu lapās ir 52-81 mg% C vitamīna; neīstajā sīpolā C vitamīna ir nedaudz mazāk. Karotīns purava sīpolā ir 3,7-5,1 mg%. Specifisko, sīpoliem līdzīgo smaržu un garšu puraviem dod ēteriskās eļļas. Puravos ir pantotēnskābe, aminoskābe - cistīns un dažādi biloģiski aktīvu fermenti. Kā jau visiem liliju dzimtas augiem, arī puraviem ir izteiktas fitoncīdas īpašības. 

Ārstnieciskiem nolūkiem puravus lieto, ja ir reimatisms, aknu, žults vai nieru slimības, vēdera aizcietējumi, ateroskleroze, pret aptaukošanos. Puravi labi palielina organisma imunitāti, nomierina nervu sistēmu, palīdz pret spēka izsīkumu, vājumu.