Ko darīt, ja dārzā iestādītās krūmmellenes nīkuļo un neražo

Raut ārā un stādīt jaunas?

Krūmmellenes Edgars iegādājās pavasarī pirms trim gadiem labi zināmā stādaudzētavā. Bija lasījis, ka tām nepieciešama kūdraina augsne, tādēļ kopā ar dēliem dārzā izraka lielu bedri, ko piepildīja ar kūdru no blakus esošā purva. Izvēlētā vieta ir saulaina un sausa, viņš raksturo.

Taču krūmi aug ļoti lēnām un ražu nedod. 

Pirmās pārdomas par to, ka kaut kas nav, kā vajadzētu, radās pēc tam, kad paša tēvs arī nopirka un savā dārzā iestādīja krūmmellenes. 

Tas bija pirms diviem gadiem, un pērn jau varēja mieloties ar pirmajām ogām.

“Es krūmus gribu raut ārā un stādīt jaunus, bet sieva saka, ka varbūt vēl ko var labot,” Edgars stāsta. 

Kur varētu būt kļūda?

Visbiežāk hobija līmeņa dārzkopji kļūdās stādīšanas brīdī. Saknēm podiņā vietas ir maz, tādēļ tās veido tādu kā kamolu. Ja pēc izņemšanas no podiņa tādu uzreiz liek augsnē, saknes paliks kā kamolītis, stāsta S. Dane. Bet, ja krūms neveidos sakņu sistēmu plašumā, augs nīkuļos.

Pareizi būtu pēc tam, kad stādu izņem no podiņa, sakņu apakšdaļā iebāzt pirkstus un paplēst kamolīti plašumā. Taču nekas nav nokavēts arī pēc laika. Ja stādītājs apjauš, ka tieši šis varētu būt nīkuļošanas iemesls, krūmu var izrakt un iestādīt pareizi.

Foto – https://www.shutterstock.com.

Varbūt pie vainas augsne

Krūmmellenes nevar stādīt jebkura veida kūdrā, norāda agronome. Tām nepieciešams, lai augsne būtu skāba.

Purvā kūdra Latvijā var būt gan skāba, gan bāziska, skaidro S. Dane. Ja nav veikti mērījumi un nav zināms, kāda tā ir, labāk augsni krūmmellenēm iegādāties dārzkopības preču veikalā. 

“Ja šķiet, ka krūmmellenes aug slikti šī iemesla dēļ, augsni var nomainīt,” saka agronome. 

Pareizi būtu vispirms izrakt bedrītes, tajās iepildīt kūdru, ielikt stādu un pēc aizrakšanas virsmu pārklāt ar skaidu mulču. 

Tā nepieciešama, lai augsne tik ātri neizžūst. Ar maisu, kura tilpums ir 250 litru, pietiks četriem stādiem.

Vēl krūms var neaugt tādēļ, ka tā sakņu sistēmai trūkst gaisa. Lai tas labāk piekļūtu, zemi var uzirdināt, sabakstot ar dakšu.

Uzmanīgi ar mēslošanu!

Tāpat augšanas procesi var būt kavēti tādēļ, ka krūmmellenēm uzbērti pelni. Tos šai gadījumā nevajadzētu izmantot. Ja vēlas mēslot augsni, pavasarī to var izdarīt ar amonija nitrātu vai speciālajiem līdzekļiem, kas paredzēti tieši krūmmellenēm un nopērkami jau gatavi. 

Cik daudz bērt? Sauju uz krūmu tagad, kad augsne sākt iesilt, pēc divām nedēļām – vēl vienu sauju un pirms Jāņiem vēl divas. 

Savukārt pēc Jāņiem krūmmellenēm nedrīkst bērt slāpekli, likt kompostu vai cita veida mēslojumu. Dzinumi līdz ziemai nepaspēs nobriest, tāpēc pastāv risks, ka tie nosals, un pavasarī krūms būs panīcis. 

Nevar salīdzināt ar meža mellenēm

Meža mellenes ir pavisam cits augs, un tam nepieciešami pavisam citādi apstākļi nekā krūmmellenēm. Līdz ar to nevajadzētu domāt, ka tām mitrums nav nepieciešams. 

Sausā vietā, kur ir smilšaina augsne, krūmmellenes būtu jālaista regulāri. Ja augs iestādīts vietā, kur apkārt ir mālaina augsne, vajadzētu laistīt tikai tad, ja dabā sausums valda vismaz divas nedēļas. Ja sāk laistīt, tad nedēļā katram krūmam vajadzētu uzliet vismaz spaini ūdens.

Ja ūdens ir kaļķains, to vajadzētu paskābināt. Pretējā gadījumā krūmam nodarīs ļaunu.

Ieteikums

Lai ūdens būtu skābs, katriem 10 litriem var piebērt ēdamkaroti citronskābes. Var izmantot arī slāpekļskābi. Vēl nopērkami speciāli šķidrumi, kas paskābina ūdeni. 

Kad krūmmellenes sāks ražot?

Tas, kad krūmmellene sāks ražot, atkarīgs no tā, cik gadu vecs stāds nopirkts. Ja divgadīgs, tas pirmajā gadā ziedēs, bet visus ziedus vajadzētu noraut un neļaut ražot, lai neizdod spēkus. Nākamajā gadā jau uz katra krūma var atstāt pa pieciem ziedu ķekariem. Bet ceturtajā – visus, kas aizmetušies.