Kā pareizāk kopt zemeņu dobes – regulāri uzrušināt vai atstāt mierā?

Uz jautājumu atbild uzņēmuma “Mālpils ZemeNes” saimniece Ginta Apsīte:
 

“Zemes uzrušināšana zemenēm patīk neatkarīgi no tā, vai tās zied vai nezied. Bet svarīgi ir rušināt tikai virskārtu – apmēram divu centimetru dziļumā, lai netraumētu sakņu sistēmu. 
 

Ja zeme ap stādiem ir uzrušināta un nav sablietējusies, tad saknēm labāk piekļūst gaiss. Taču būtiskākais ir izravēt nezāles, lai barības vielas aiziet zemeņu, nevis nezāļu saknēm. 
Ziedēšanas laikā ķekari nav īpaši trausli, taču tādi kļūst līdz ar ogu veidošanos, kas jāņem vērā ravējot un mulčējot. Ražas laikā nezāles jāravē uzmanīgi – tā, lai ķekari nenolūst un ogas nesasmērējas ar zemi. 
 

Mēs paši zemenes ravējam divas reizes pavasarī un divas reizes vasarā. Kā pavasarī, tā rudenī atjaunojam salmu mulču. Tad nezāļu ir krietni mazāk. Turklāt, pirms mulčēšanas uzrušinot zemi, tā zem mulčas īpaši nesablietējas.
 

Mēs iesakām mulčēšanai izmantot salmus, taču tiem jābūt tīriem no nezālēm, lai beigās nezāļu nav vēl vairāk. Var izmantot arī lapu koku šķeldas mulču, taču ar to jābūt uzmanīgam, jo var veidoties skāba vide, kas zemenēm neder. 
 

Svarīgi mulču likt pēc salnām, jo tā aiztur siltumu, kas nāk no zemes, līdz ar to virs mulčas ir par trim grādiem aukstāks. Salmus var klāt visā veģetācijas posmā, vienīgi tad, kad ogas ir jau aizmetušās, iesakām to darīt, ar rokām paceļot katru ķekaru. Pretējā gadījumā ogas, nogatavojoties, būs ar salmu akotiem, grūti notīrāmas.
 

Ziedēšanas un ogu gatavošanās laikā zemenes ir regulāri jālaista, pat katru dienu, bet jāņem vērā, ka ar plēvi apklātā zemē ūdens izgaro lēnāk un laistīšanu jāveic retāk.”