Arī augi var saslimt! Kad tos ir vispareizāk laistīt, lai no tā izvairītos?

Rīta stundas no slimību perspektīvas augiem ir visdrošākās, jo tad sēnīšu slimību iespējamība ir vismazākā.

Iemesls ir pavisam vienkāršs – laistot augus no rīta, saulei būs pietiekami daudz laika, lai liekais mitrums no augsnes iztvaikotu. Pārāk daudz mitruma var izraisīt visdažādākās nevēlamās lietas, piemēram, sakņu puvi.

Henkoks turpina: "Daudzas sēnīšu slimības vislabāk izplatās augsta mitruma apstākļos. Tāpēc augu laistīšana vakarā vai naktī, kad temperatūra pazeminās un relatīvais mitrums palielinās, var veicināt sēnīšu slimību izplatīšanos, it īpaši ārā."

Viņš piebilst, ka, arī izmantojot ūdens smidzinātāju ārā, rīti var būt efektīvāki, jo ūdens neiztvaikos uzreiz, kā tas būtu, ja augi tiktu laistīti karstā, saulainā pēcpusdienā. 

Tomēr Henkoks norāda, ka tas, cik daudz tiek laistīti augi, ir daudz svarīgāk nekā tas, kad tas tiek darīts. 

Vai laistīšanas laiks ietekmē augu augšanu? "Īsti ne," saka Henkoks. Augi īpaši nepamana, kurā dienas laikā tos laista. "Laistīšana no rīta, pusdienlaikā, pēcpusdienā vai pat naktī neietekmēs augu augšanas ātrumu vai jebko citu." 

Pēc Henkoka teiktā, tik ilgi, kamēr augi tiek laistīti pietiekamā daudzumā – ne par daudz, ne par maz – tos var laistīt, kad tas ir visērtāk. Īpaši tas attiecināms uz telpaugiem.

“Protams, ja ir iespēja, tad labāk āra augus laistīt no rīta, jo tā samazināsies slimību iespējamība un mazāk ūdens iztvaikos saulē,” viņš saka. 

Dārzniecības speciālistam ir vēl viens liels padoms tiem, kas āra augus laista vakarā: “Ja laisti āra augus ar šļūteni un vēlies to darīt pēcpusdienā, noteikti ļauj šļūtenei vispirms izlaist visu sakarsušo ūdeni – tas ir pārsteidzoši, cik karsts var kļūt ūdens dārza šļūtenē, kas ir gulējusi saulē!”

Avots: realsimple.com