Kas jādara, lai savā mazdārziņā tiktu pie brangas kāpostu un puķkāpostu ražas?

Galvenais priekšnoteikums -  sēklas!

Jo labākas un kvalitatīvākas sēklas, jo var cerēt uz labāku rezultātu. Profesionālās šķirnes ir veidotas tā, lai tās labāk iztur dažādus laikapstākļus. Dārzniece Jūlija Vilcāne uzsver, ka ziedkāpostiem tā ir tā vājā vieta, ja ir par karstu, mēdz neizveidoties galviņas. Ja kāpostus tiešām ir ļoti, ļoti vienkārši izaudzēt, tad ziedkāposti ir tie, ar kuriem jāpacīnās būs vairāk.

Jautāta, kad var sēt kāpostus un ziedkāpostus, Jūlija skaidro, ka sēšanas laiks atšķiras atkarībā no tā, kādu šķirni izvēlas. “Kāpostiem visas šķirnes iedalās: agrīns, vidējs, vidēji vēls, ļoti vēls. Agrais kāposts priekš svaigā patēriņa jāsēj maija sākumā siltumnīcā un jāaprēķina, kad tad šos kāpostus varēs izstādīt ārā. Liepājā tas būs vienā datumā, bet Alūksnē citā. Jāvadās vienmēr pēc tā, kad augus varēšu stādīt ārā uz lauka, tad arī kādas trīs nedēļas pirms tam var sākt sēt sēklas.”

Ziedkāpostiem stādu augšanas laiks ir garāks, tāpēc tos sēj nedaudz agrāk, kā parastos kāpostus.

Līdz ražas novākšanas brīdim, ja tā ir agrā šķirne, būs jāgaida aptuveni divi mēneši, ja tas ir vēlais, glabājamais kāposts, kurš dot stingru galvu, var būt pat 120 dienas. Parasti uz sēklu iepakojumiem ir norādes, cik dienās kāposti ienāksies, taču dārzniece brīdina, ka jūnija sākums ir pēdējais brīdis, lai iesētu kāpostus un ziedkāpostus, bet tad jāņem vērā, ka tikai agrās šķirnes. Vēlie kāposti, tik vēlu iesēti, nepaspēs nogatavoties.

Kopšana nav mazsvarīga!

“Kāpostiem noteikti nepatīk sausums un karstums. Kāposti nav tie kas augs tādā ļoti nabadzīgā augsnē, tiem ir vajadzīgs mēslojums, barības vielas un jo īpaši kalcija mēslojums. Kalcija bors, lai neveidojas tumši vidi, puve, lai kāposti attīstās ļoti labi. Bors -  lai neveidojas tumši vidi, puve, lai kāposti attīstās ļoti labi. Tas ir ļoti, ļoti svarīgi, jo bieži vien neizdodas izaudzēt kāpostus, un jo sevišķi ziedkāpostus, tāpēc, ka nav šis te papildus kalcija un bora mēslojums, jo mūsu augsnes nav tādas, lai dabiski šo barības elementu būtu tādā līmenī, lai ziedkāpostam šīs vielas pietiktu,” skaidro Jūlija.

“Ja gribas ļoti labu, kvalitatīvu ražu, tad papildus iesaku lietot kalcija nitrātu, piemēram, tādu mēslojumu, kā nitraboru. Profesionāļi to ļoti labi zina.”

Otrs solis ir kaitēkļu un slimību ierobežošana

Kaitēkļi ir tas, ar ko ir nedaudz grūtāk cīnīties. Var izmantot dzeltenos līmes vairogus, tā var noķert, piemēram, kāpostu balteņus. Ja kāpuri jau ir parādījušies, var smidzināt, piemēram, bacilonu, kas ir bioloģisks līdzeklis.

Tas, kas vistrakāk bojā kāpostus, ir kāpostu muša, kas iedēj olas sakņu kakliņā un tārpiņš izgrauž saknes pamatni un kāposts novīst. Ar to var cīnīties ar dažādām tautas metodēm, piemēram, ūdenī izšķīdina pelnus un salej to sakņu kaklu, tāpat arī vircu izšķīdinātu ūdenī var liet, lai tai mušai radītu nepatīkamus apstākļus.

Protams, var izmantot arī tos līdzekļus, kas ir pieejami veikalos. Ja viss ir labi, tad savam patēriņam var gadīties, ka slimības pat nav jāierobežo, pietiek ar to, ka pieskata kaitēkļus. Bet arī tas jau ir rūpīgi jāskatās uz sēklu paciņām, kur būs norādīts, pret kādām slimībām un puvēm kāposta šķirne ir izturīgāka, padomos dalās dārzniece.

“Kāposti mēdz piemēroties dažādām augsnēm. Smilšainākā augsnē vajadzētu biežāk mēslot, bet mana pieredze rāda, ka kāposti pat nav speciāli jālaista, ja vien nav izteikti sausa vasara – izņemot ziedkāpostus, tiem gan var noderēt papildus mitrums. ”

Vairāk dārza gudrību vari uzzināt Jūlijas Instagram profilā.