Kā pašam dārzā izaudzēt sēnes? Atbild mikoloģe
Svarīgākais – piemērota vieta
Mikoloģe Inita Dāniele stāsta, ka visbiežāk cilvēkus interesē iespēja dārzā ieaudzēt mikrozas sēnes – bekas, baravikas un pienaines, kā vilnīšus, alksnenes.
Lai ieaudzētu sēnes, pats galvenais ir atrast tam piemērota vietu. Gailenes visbiežāk aug sausos un nedaudz mitros skujkoku un jauktu koku mežos. Bērzu bekām patīk mitras vietas un lapu koki, apšu bekām – lapu koku un jaukta tipa meži. Tur tad arī var izbērt visus atlikumus, kas palikuši pēc ēdamo sēņu tīrīšanas. Reizēm ar laiku šajā vietā sēnes tiešām sāk augt, tomēr mikoloģe uzsver, ka nevar zināt, vai tas ir cilvēka rīcības rezultāts, vai noticis dabiski.
Zināšanai
Mikoriza ir micēlija simbioze, kuras rezultātā savstarpēji tiek sekmēta ūdens un barības vielu uzņemšana.
Kādi ir neveiksmju iemesli?
Sēņu atlieku izbēršana dabā ne vienmēr nes augļus. Reizēm to gadiem dara vienā un tajā pašā vietā, bet sēnes kā neaug, tā neaug. Kāpēc tā?
Pats galvenais iemesls ir tas, ka sēņu ieaugšanai nepieciešami labvēlīga vide un apstākļi. Neder jebkurš koks. Piemēram, pie ābelēm un rūpīgi koptā zālienā meža sēnes neaugs. Priežu bekas pie bērziem neizaudzēt. Tām blakus vajadzīgas priedes.
Vēl viens iemesls var būt tas, ka uz koka saknēm mikoriza jau izveidojusies jeb visas “mājiņas” aizņemtas. Tas attiecas arī uz pavisam jauniem kociņiem. “Var būt arī tā, ka mikoriza ir, bet neparādās augļķermeņi,” piebilst speciāliste.
Nevis plānot, bet cerēt
Centienus apzināti ieaudzēt mikorizas sēnes viņa sauc par diezgan bezcerīgu nodarbi. Taču tā kā sēņu atlikumi kaut kur ir jāber, to var darīt koku tuvumā un vienkārši cerēt, ka ar laiku tās ieaugs.
No savvaļas sēnēm lielāka iespēja pašam ieaudzēt ir atmatenes jeb Latvijas šampinjonus, ko var ēst uzreiz, un celmenes, kam patīk augt uz veciem celmiem.
Vēl labs variants esot austersēnes, ko var audzēt pat dzīvoklī uz palodzes. Šitake sēņu audzēšana prasot daudz sarežģītāku kopšanu. Ja tomēr interesē tieši tās, mikoloģe iesaka vērsties pēc padoma pie audzētājiem. Viena no saimniecībām, kur to dara jau gadiem, ir “Garīkas” Kuldīgas pusē.