Nauda un attiecības. Lielākie klupšanas akmeņi

„Nauda ir lieta, ko dod, un daudziem ir grūti kaut ko saņemt vienkārši tāpat,” skaidro ārste psihoterapeite Evija Ziemele. „Tikai tagad izaugusi paaudze, kura brīvi ņem un dzīvo ar sajūtu, ka viņiem pienākas. Iepriekšējās paaudzes tika audzinātas citādi – viss jānopelna ar smagu darbu, un nauda ir balva par to. Tātad nevis pienākas, bet kaut kas ir jādod pretī. Runāt par naudu, prasīt to – tas rada nemieru un vainas izjūtu. Kā es tā prasīšu, vai man maz pienākas, ko došu pretī...”
Psihoterapeite uzskata – ja naudas jautājumi modina sarežģītas, pretrunīgas jūtas, labs orientieris, kā izkuģot tām cauri, ir palūkoties uz naudu no cita redzespunkta. Pieņemot, ka NAUDA IR TAS PATS, KAS SEKSS. Vīrietim daba ir paredzējusi dot. Sievietei – ņemt. Tas nenozīmē, ka viņa nedod pretim – dod, bet retāk. Toties kaut ko lielu un īpašu. Bioloģiski sieviete vīrietim sniedz pretī grūtniecību, psiholoģiski – laimes un dzīves piepildījuma izjūtu. Bet tas iespējams vien tad, ja viņa gana daudz saņēmusi. Arī vīrietim ir dabiski būt devējam – dzīvodams ar sajūtu, ka spēj nodrošināt sievieti vai ģimeni, viņš jūtas savu uzdevumu augstumos. Arī sieviete saņem sev nepieciešamo – fiziskās drošības sajūtu, ko rada nauda. Visi ir vairāk vai mazāk apmierināti. Līdz brīdim, kad šajā sistēmā kaut kas mainās.

Tomēr arī sievietei jaunajā situācijā palikt baltai un pūkainai nav nemaz tik vienkārši. Jo sevišķi tad, ja iepriekš vīrietis, pelnīdams vairāk, šo pozīciju izmantojis savā labā – piemēram, ieņēmis pozu, ka visa mājas dzīve ir uz sievietes pleciem.

1. Sieviete sāk pelnīt vairāk
Situācija, kad svaru kausi nosveras par labu sievietei, attiecībās neizbēgami rada lielāku vai mazāku krīzi. No bioloģiskā viedokļa šāda situācija ir nedabiska, tāpēc arī vissarežģītākā no visām. Līdz šim dzīvojot pārliecībā par to, ka ģimenes apgādniekam jābūt viņam, vīrieti piepeši pārņem bailes par nākotni – kāda būs viņa loma, vai viņš sievietei būs vajadzīgs, galu galā – vai no viņa nemēģinās tikt vaļā... Ja vīrietis neiedziļinās, kāpēc jūtas tā, kā jūtas, daudz kas attiecībās sāk viņu kaitināt, rezultātā krājas dusmas un rodas vēlme pašapliecināties citur. Šī ir tipiska situācija, kurā vīrietis sāk spert sānsoļus – saka psihoterapeite. Viņam taču jāpierāda, ka vēl spēj dot!
Tomēr arī sievietei jaunajā situācijā palikt baltai un pūkainai nav nemaz tik vienkārši. Jo sevišķi tad, ja iepriekš vīrietis, pelnīdams vairāk, šo pozīciju izmantojis savā labā – piemēram, ieņēmis pozu, ka visa mājas dzīve ir uz sievietes pleciem. Atriebība ir salda, un tagad gribas rīkoties tāpat, kā reiz darījis viņš. Turklāt, sākot pelnīt vairāk, sievietes galvā dabiski pazib doma – ja es tagad pelnu vairāk, tev tas jākompensē kādā citā jomā. Un labās attiecībās tā arī vajadzētu būt.

Ja nauda attiecībās izraisa krīzi, tad vai nu pāris atrod kompromisu un jaunu veidu, kā turpmāk sadzīvot, vai... neatrod.

Mazāk labās – var notikt pat pretēji. Proti, vīrietis sievieti nevis atbalsta viņas jaunajos pienākumos un atvieglo ikdienas soli, bet, neapzināti dusmodamies par jauno situāciju, uzliek viņai vēl papildu pienākumus. Savā ziņā – mēģina devalvēt. „Re, tu netiec galā!” viņš saka, mājās uz dīvāna gaidīdams vakariņas. „Bērniem vairs nav mammas, man – sievas, un arī seksa mums vairs nav! Kam tev tas darbs?!” Un sieviete tiek iedzīta stūrī.
RISINĀJUMS?
Ja nauda attiecībās izraisa krīzi, tad vai nu pāris atrod kompromisu un jaunu veidu, kā turpmāk sadzīvot, vai... neatrod. Bieži vien vīrieša pārliecība, ka viņš savai sievietei vairs nav un nebūs vajadzīgs, ir vien paša iedomas, iznirušas no arhaiskām dzīlēm. Emocionāli inteliģents vīrietis savās izjūtās neiestrēgs. Jā, arī viņš, zaudējis ģimenes galvas lomu, sākumā nejutīsies labi, bet šī krīze var būt īsa – viņš redzēs, ka sieviete paliek tāda pati, kāda bijusi, vīrieša nozīmība viņas acīs nemazinās, un nomierināsies. „Tas var būt desmit minūšu jautājums – apsēsties, saprast savas jūtas, izstāstīt tās sievietei un secināt, ka problēmu īsti nav. Drīzāk otrādi – kopdzīvē ienācis vairāk naudas, tātad vairāk ērtību,” saka psihoterapeite.
Ko darīt sievietei? „Vislabākais – palikt tādai pašai, kāda esi bijusi. Bet arī, vīrieša jūtas saudzējot, nepārcensties. Vienkārši paturēt prātā, ka viņam nav viegli,” iesaka Evija Ziemele. Tiesa gan, ja vīrietim nepieciešams tāds attiecību modelis, kurā viņš pelna naudu un tāpēc, viņaprāt, ir galvenais noteicējs arī attiecībās, viņš nespēs samierināties un agri vai vēlu meklēs citu sievieti – tādu, ar kuru vēlamais modelis ir iespējams – uzskata psihoterapeite.

Sieviete pelna vairāk, bet vīrietis, būdams, piemēram, mācībspēks augstskolā vai mākslinieks, ienes attiecībās citu (ne mazāk svarīgu) aspektu – ka mūsu ģimene ir cienījama.

Vai sievietei tāpēc atteikties no darba? Iespējams, jā. Ja šis darbs saistīts arī ar milzīgu laika tēriņu, kas tiek atņemts ģimenei. Dažkārt sievietei pietiek pastrādāt dažus mēnešus vai pusgadu darbā, kas, kaut arī labi apmaksāts, paņem visu viņas laiku, lai saprastu – viņai tas nav vajadzīgs. Un attiecības atgriežas iepriekšējā līmenī. Bet sievietei ir arī visas tiesības viņai svarīgu iemeslu dēļ izvēlēties karjeru.
Cits (arī gana laimīgs) attiecību modelis – vīrietis naudu aizstāj ar sociālo statusu. Sieviete pelna vairāk, bet vīrietis, būdams, piemēram, mācībspēks augstskolā vai mākslinieks, ienes attiecībās citu (ne mazāk svarīgu) aspektu – ka mūsu ģimene ir cienījama.

2. Mazinās kopējie ienākumi
Ja vienam no pāra vai abiem tiek apcirpta alga un ir grūti sagaidīt algas dienu, tas ir nopietns pārbaudījums abu iejūtībai. Ja abi tic, ka situāciju kopīgiem spēkiem drīz vien uzlabos, ir vieglāk. Ja šīs ticības nav un abi noskaņoti uz smagu, ilgu izdzīvošanas maratonu, var rasties bezcerība, savukārt tā mājās neizbēgami ienes spriedzi. Vīrieša galvā mostas pirmatnējas gaidas no sievietes kā no mammas, kura samīļos, nomierinās un parūpēsies par risinājumu, savukārt sievietei saglabājas dabīgā izjūta, ka izeja no strupceļa tomēr jārod barvedim – vīrietim. Kad gaidas paliek nepiepildītas, rodas vilšanās un abi sāk dusmoties un strīdēties. Ir atrasts vainīgais – otrs cilvēks.

Kad gaidas paliek nepiepildītas, rodas vilšanās un abi sāk dusmoties un strīdēties. Ir atrasts vainīgais – otrs cilvēks.

Vēl viena kļūda – parādās tukšie solījumi. „Kad būs nauda?” prasa sieviete. „Nākamnedēļ,” atbild vīrietis, kaut lieliski zina, ka nebūs vis. Pienāk noteiktā diena, naudas nav, seko strīds, un pieaug savstarpējā neuzticēšanās.
Tamlīdzīgā situācijā vīrietis jūtas vēl sliktāk nekā tad, ja būtu... neauglīgs. Neauglība ir fakts, ar kuru jāsamierinās, savukārt naudas trūkums vīrieša smadzenēs ieslēdz pašnicinošu balstiņu: „Nīkulis, nīkulis, nīkulis...”
Ir vīrieši, kas šādā situācijā izvēlas bēgt – stāsta psihoterapeite. Vienam dzīvot ērtāk:  mazāk atbildības un mazāki sirdsapziņas pārmetumi. Ekonomiskajā krīzē šāda izvēle sastopama gana bieži, un tas izskaidro situāciju, kāpēc sievietes, kaut no sirds to vēlētos, nespēj atrast pastāvīgus partnerus – daudzi vīrieši patlaban nav noskaņoti uz saistībām.
RISINĀJUMS?
Situācijā, kad sieviete vairs nejūtas lutināta, savukārt vīrietis – situācijas noteicējs, rodas kārdinājums noniecināt otru tieši sievišķības un vīrišķības aspektā.
„Tu jau tāds lupata vien esi!” vai „Kas gan tu par sievieti?!” ir vārdi, pēc kuriem parasti nav atgriešanās. Svarīgi saglabāt lojalitāti – nepāriet uz personiskiem apvainojumiem un ar vārdiem nesist pa otra sāpīgākajām vietām.
Uzmanību vienam no otra vajadzētu pārcelt citā – risinājuma – virzienā. Ko mēs abi kopīgiem spēkiem varam darīt, lai situāciju uzlabotu? Gluži praktiski. Varbūt jābrauc pie radiniekiem uz laukiem stādīt kartupeļus. Varbūt jāsamarinē un jāsavāra krājumi nebaltām dienām. Protams, nākas vairāk plānot, skaitīt, prognozēt un – sarunāties. „Tas nav stāsts par naudu, bet gan par savstarpējo vēlmi būt kopā priekos un bēdās, slimībā un veselībā – cik stipra vai vāja šī vēlme ir,” uzsver Evija Ziemele. „Ja vīrietis kādu laiku ir bez naudas vai pelna maz – tas nekas; galvenais, lai viņš radītu sievietē sajūtu, ka viņš naudu nopelnīs. Tas gan attiecībām ir svarīgi,” saka psihoterapeite. „Ilgtermiņā, protams, viņam tas jāpierāda arī praktiski.”

Svarīgi saglabāt lojalitāti – nepāriet uz personiskiem apvainojumiem un ar vārdiem nesist pa otra sāpīgākajām vietām.

3. Parādās jauni hobiji, kas prasa izdevumus
Ja naudas ģimenē ir pietiekami, lai izdevumus neplānotu, hobiji un citi tēriņi ir vien katra paša darīšana. Bet cik daudz ir šādu ģimeņu? Lielākajai daļai tēriņi tomēr jāplāno, tātad arī jāmeklē zelta vidusceļš starp to, ko grib viens un ko – otrs. Tiek uzskatīts, ka sievietes biežāk vēlas iekrāt, savukārt vīrieši orientēti uz jaunatklājumiem – tātad arī uz spontānākiem pirkumiem. Katram sava taisnība. Vēlme nodrošināties nebaltām dienām nav svarīgāka par nepieciešamību attīstīties un izmēģināt kaut ko jaunu. Un otrādi.
RISINĀJUMS?
Kompromiss un kompromiss. Lai abi justos gandarīti, vienu mēnesi var nopirkt sniega dēli, savukārt otru – naudu iekrāt. Bet, tiklīdz abi vienojušies, svarīgi nespert finansiālus sānsoļus. Citādi sākas emociju vētras. „Nav godīgi, tas ir egoisms,” jūtas sašutis otrs (abižotais), un, lai atjaunotu vienlīdzību, sagrēkot traucas visi ģimenes locekļi. Bērnus ieskaitot. Rezultāts – robs budžetā. Tāpēc uz visiem ekstravagantajiem pirkumiem vajadzētu raudzīties ar jautājumu – kā šis finansiālais izlēciens iespaidos pārējos.
Tajā pašā laikā, plānojot ģimenes budžetu, jāpatur prātā – ir aizraušanās, bez kurām cilvēks vienkārši nevar. Nu, gribas vīrietim iet uz hokeju, un viss! Vai sievietei – uz teātri. Kaut reizi pusgadā, ja nav iespējams biežāk. Jo cilvēks nedzīvo no maizes vien.

4. Vīrietis kļūst skops
Jānošķir divas situācijas – vīrietis vienmēr bijis taupīgs vai arī tāds kļūst pēkšņi. Runājot par pirmo – skopums veidojas agrīnā bērnībā, piemēram, augot taupīgā ģimenē vai redzot tēva skopumu. Vai nesaņemot tēva rūpes. „Šādu vīriešu kļūst arvien vairāk,” saka Evija Ziemele. „Ir izaugusi paaudze, kas nav redzējusi tēvu iesaistīšanos ģimenē. Tēva nav bijis vispār vai arī viņš parādījies gaužām reti. No kurienes lai jaunais vīrietis būtu mācījies, ka nauda nav atpirkšanās, bet simbolizē patiesas rūpes?” retoriski jautā psihoterapeite.
Bet tas nenozīmē, ka vīrieša personība ir izveidojusies, un – „pieņem mani, mīļā, tādu, kāds es esmu”! Sieviete var – un vajag! – runāt par to, kā trūkst un kā viņa jūtas, kāroto nesaņemot. Ar to gan sievietes misija beidzas. Turpmākais ir paša vīrieša ziņā. Labākais scenārijs – kaut ģimenē no vecākiem nav mācījies došanas un dalīšanās prieku, viņš, uzklausījis mīļoto, saprot – ir problēmas un kaut kas ar sevi jādara, lai šīs problēmas risinātu. Dot var iemācīties. Ja grib. Kaut vai skatoties filmas, aprunājoties ar draugiem vai ejot terapijā. Sliktākais scenārijs – vīrietis sievietes teiktajā sadzird pamatojumu savam skopumam. Tā sakot – „re, viņa man kaut ko pārmet, pareizi vien ir, ka neko nedodu – nav pelnījusi”!

Sliktākais scenārijs – vīrietis sievietes teiktajā sadzird pamatojumu savam skopumam. Tā sakot – „re, viņa man kaut ko pārmet, pareizi vien ir, ka neko nedodu – nav pelnījusi”!

Savukārt pēkšņs vīrieša skopums mēdz parādīties ģimenēs, kurās sieviete ilgstoši nestrādā. Lūk, kāpēc tā notiek, – ir noplakusi attiecību sākuma jūsma, kurā vīrietis bija gatavs dot ne tikai naudu, bet arī zvaigznes no debesīm; došana kļūst samērīgāka – viņš grib arī saņemt. Savukārt sievietei īsti nav, ko dot... Ārpus sociālās vides ir mazāka enerģijas un ideju apmaiņa. „Ja par sievietes vienīgo darba veidu kļūst sevis kopšana, tas ir sarežģīti,” uzsver Evija Ziemele. „Turklāt sociālo kontaktu trūkums rada iekšēju trauksmi. Var paņemt brīvus piecus, labi – desmit gadus, bet kaut ko darīt vajadzētu kaut vai sevis dēļ. Lai cik labs būtu vīrietis, viņš nespēj aizpildīt visu to informācijas lauku, ko var iegūt, ejot cilvēkos.”
Spējš skopums var arī liecināt par... sānsoļiem. Vai vismaz par piedāvājumu uz tiem. Vīrietis var būt gana morāli noturīgs, lai nepārkāptu robežu un seksuālajā ziņā nedotu citai sievietei, savukārt materiālajā – gan. Ko viņš saņem pretī? Enerģijas apmaiņu. Savukārt, dodot citai sievietei, sievai dot vairs negribas. Tamlīdzīgās situācijās vīrieši mēdz atzīties – viņiem ir aizkaitinājums par to, ka sieva vispār kaut ko prasa. To, ko varējusi iedot pretī, jau iedevusi – divus trīs bērnus, savu jaunību... Skarbi, bet fakts.
RISINĀJUMS?
„Fenomenālā kārtā pat skops vīrietis ļoti labprāt dod tajos mirkļos un tām sievietēm, kurām grib dot,” saka psihoterapeite. „Jādomā, kāpēc viņš negrib dot savai sievietei. Vai nu konkrētās attiecības viņam nešķiet pietiekami svarīgas, vai arī attiecībās un seksuālajā dzīvē došanas un ņemšanas barteris nedarbojas pietiekami gludi.” Kaut pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka attiecības nevar likt vienā svaru kausā ar naudu un mantām, dziļākajā būtībā barteris pastāv itin visās dzīvēs jomās – mēs tikai, runājot par attiecībām, šo vārdu parasti nelietojam. Ja sieviete kaut kāda iemesla dēļ izvairās no seksa vai izmanto mīlēšanos kā manipulāciju, lai kaut ko iegūtu vai vīrieti sodītu, arī viņš pārstāj dot – rūpes un mīlestības apliecinājumus (kā nemateriālus, tā taustāmus).

Fenomenālā kārtā pat skops vīrietis ļoti labprāt dod tajos mirkļos un tām sievietēm, kurām grib dot

Ja iepriekšminēto situāciju var vēl pārrunāt un kopīgiem spēkiem meklēt risinājumu, tad daudz sarežģītāk ir izkulties no strupceļa, kurā vīrietis nostājas pozā un savu skopumu noliedz vai uzskata – sievietei nepienākas. „Ja jautājums uzreiz tiek noliegts, tas nekādā veidā nav risināms. Tātad vīrietis nav vēl sevi atradis un viņam nav prasmju veidot rūpīgas attiecības,” uzskata psihoterapeite.
Risinājums nav arī šķietami objektīvs godīgums – visu dalīt uz pusēm. „Nav tur tās puses!” uzsver Evija Ziemele. „Tu, sieviete, nēsā grūtniecību, bet mēs visu uz pusēm? Kaut kas tomēr vīrietim jādod vairāk. Vienlīdzība nav dabiski iespējama.”

Vislabākais attiecību modelis
Dzīve ir dzīve, un ir labi, ja tajā eksistē potenciāli drošības spilventiņi. Tāpēc vislabākais attiecību modelis – vīrietis ģimenē ir galvenais pelnītājs, taču arī sieviete strādā: tiesa, mazāk par vīrieti un nepārstrādājas, bet savas vajadzības nodrošina un daļu tēriņu apmaksā. Kaut vīrietis tajā, visticamāk, neatzītos, viņu nomierina apziņa, ka potenciāli ekstrēmā situācijā, ja viņš saslimtu vai zaudētu darbu, sieviete uz laiku spētu pārņemt stafetes kociņu. Pārliecība, ka drīkst būt arī vājš, mazina spriedzi, savukārt mazāk sasprindzis vīrietis, kā zināms, ir labāks vīrietis.
Savukārt sieviete visdrošāk jūtas tad, ja viņai ir sarūpēta dzīvesvieta un ēdiens. Ja par vienu un otru maksā vīrietis, tas rada platformu labākām attiecībām. Neko tālu no ciltsmātes, kurai vissvarīgākā bija silta ala un pārtika, kā izrādās, neesam aizgājušas arī mēs, mūsdienu sievietes.

Kaut pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka attiecības nevar likt vienā svaru kausā ar naudu un mantām, dziļākajā būtībā barteris pastāv itin visās dzīvēs jomās – mēs tikai, runājot par attiecībām, šo vārdu parasti nelietojam.

Fenomens: vīrietis – mājas mīluļa vietā
Ekonomiskās krīzes laikā sabiedrībā aktualizējas jauna parādība – sieviete tiecas visu dzīvē nodrošināt pati un vīrieti savā ikdienā ielaist vien tik daudz, lai no viņa jebkurā brīdī varētu atteikties. Tā sakot – drīksti pie manis atnākt, bet, kad man apniks, tev jāiet prom. Kāda tam sakars ar krīzi? Izdzīvošanas režīmā sievietes neatļaujas riskēt un iesaistīties attiecībās, kurās, iespējams, kādā mirklī būs par otru jāparūpējas. Rūpējies tu par mani! Nevari? Tad atvaino – nesanāks!

Jautājumi un atbildes par naudu
JAUTĀJUMS: Kā ir labāk – katram no pāra tērēt savu naudu vai izveidot kopīgu kontu?
ATBILDE: Tikpat labi var vaicāt, kā labāk – gulēt kopā vai atsevišķās gultās. Ir pāri, kuriem labāk der viens modelis, un ir pāri, kuriem – otrs. Viens kopējs budžets ļauj izvairīties no daudziem potenciālajiem konfliktiem. Ir pamatsumma, kas nepieciešama izdzīvošanai, un pārējais atliek kopīgām vajadzībām. Mazinās atšķirība starp to, cik pelna viens, cik – otrs. Tas, kurš trāpās veikalā, nopērk vajadzīgo, un viss.
Dalīts budžets – tā ir zināma neuzticēšanās. Divi algas konti pēc kāda laika var kļūt par vienu – kad abi pārliecinājušies, ka šajās attiecībās viens otram var uzticēties. Ja budžets tomēr paliek dalīts, iespējams, pāra starpā ir daudz konfliktu, nav skaidrības par attiecību nākotni un/vai kāds no pāra jūtas nedroši. Savs konts ir kā atkāpšanās ceļš – ja nu mani pamet vai arī pati sagribu aiziet... Jā, tas rāda zināmu neuzticēšanos – daļu no sevis dodu, bet visu ne. Bet nu un? Tāpat šis pāris dzīvo kopā.
Tomēr ir jānošķir situācijas, kad katram ir savs konts, tomēr abi zina, kas notiek otra cilvēka finansēs, un – kad par naudas plūsmu netiek stāstīts vai tiek melots. Meli gandrīz vienmēr nāk gaismā. Kāpēc noklusēšanu vai melus tik grūti piedot? Jo tie rada sajūtu, ka itin viss ir bijis falšs. Otrs tin filmu atpakaļ un domā: „Ā, viņa desmit gadus slepus no manis veidoja uzkrājumus – vai tas nozīmē, ka nevaru ticēt nekam, kas šajos desmit gados starp mums abiem bijis? Kas no tā visa bija pa īstam un kas – ne?” Vislabākais – visu izrunāt. Bet tas ne vienmēr ir reāli – ja viens no pāra mēdz uzzināto izmantot, lai visnepiemērotākajos brīžos (vai tieši otrādi – vispiemērotākajos) iemestu acīs. Tad abu starpā pieaug neuzticēšanās un noklusēts tiek daudz kas. Ne tikai naudas nianses.

Tomēr ir jānošķir situācijas, kad katram ir savs konts, tomēr abi zina, kas notiek otra cilvēka finansēs, un – kad par naudas plūsmu netiek stāstīts vai tiek melots.

JAUTĀJUMS: Kāpēc daudziem vīriešiem nauda iet roku rokā ar varu – tā sakot, „es pelnu, es nosaku toni”?
ATBILDE: Tas ir patriarhālais attiecību modelis, veidojies vēsturiski. Agrāk, slēdzot laulības, vīrietis ar šo lēmumu pauda gatavību nodrošināt sievieti, savukārt viņa – nerakstītu solījumu būt uzticīga un dzemdēt bērnus. Es tev naudu, tu man – savu neatkarību. Vīrietis joprojām savu naudu var izmantot kā varu un kā atbildību. Ja viņš to izmanto, lai nostiprinātu varas pozīcijas, sieviete nonāk atkarīgās lomā. Turklāt – jo mazāka iespēja sievietei pašai nopelnīt naudu (viņai nav izglītības vai arī pašai šķiet, ka neko nespēj), jo despotiskākas šīs attiecības var kļūt. Iespējams, vīrietis bērnībā nav izbaudījis barveža lomu. Puiku barā vadonis bija cits, tam vajadzēja pakļauties, un tagad, tikušam pie naudas un varas, vīrietim beidzot rodas iespēja kļūt par bosu.
Palikt vai nepalikt šādās atkarīgās attiecībās – tā ir sievietes izvēle. Maksa par ciešanām ir liela. Var pienākt brīdis, kad nauda šīs ciešanas vairs nespēj kompensēt; un tāds brīdis var arī nepienākt – ir sievietes, kas nespēj dzīvot neciešot. Tas ir pieradums. Lai nonāktu pie atklāsmes, ka var dzīvot arī citādi, par to jādomā, jāgatavojas lēcienam... Sarežģīti.

JAUTĀJUMS: Vai attiecību sākumā vīrietim jāizmaksā sievietei?
ATBILDE: Ir vīrieši, kas uzskata, ka nav. Bet, ja viņi godīgi ieskatītos sevī, tad, šķiet, vislabāk justos tad, ja būtu pietiekami pārtikuši, lai izmaksātu. Vīrietis izmaksā, bet sieviete bauda. Savukārt, ja vīrietis izmaksāt nevar atļauties, sākas dažādi sāņus ceļi, kā situācijā saglabāt pašcieņu. Piemēram, ierosinājums maksāt uz pusēm.
Arī sieviete, kas attiecību sākumā paziņo: „Es maksāšu pati!” vai „Maksājam uz pusēm!”, gribot vai negribot vīrietim norāda uz potenciālo attiecību modeli. „Es te netaisos piekāpties!” viņa pauž bez vārdiem.
Varētu šķist, ka ārzemēs izmaksāšana vairs nav aktuāla. Bet tā īsti nav. Tas atkarīgs no tā, kāda bijusi ģimene, no kurienes vīrietis nācis.

Viņš nav bagāts? Priecājies – būs uzticīgāks!
Zinātnieki izpētījuši – vīrieši, kuri nepelna daudz, ir uzticīgāki, uz viņiem var vairāk paļauties, turklāt viņi ir labāki mīlnieki.
Bagātība ir pārbaudījums, kuru visi neiztur – kopā ar naudu mēdz pieaugt arī negatīvās īpašības. Vismaz tā domā zinātnieki. Lūk, kāpēc, viņuprāt, puisis ar plānāku naudasmaku sievieti spēj darīt laimīgāku:

Viņš būs uzticīgāks
Kad golfa zvaigzne Taigers Vuds publiski atvainojās savai skaistajai sievai par spertajiem sānsoļiem, viņš godīgi atklāja, ka līdz ar grandiozajiem panākumiem sportā sācis šķist – krāpt gluži vienkārši pienākas. Viņš tāds nav vienīgais. Pētījumi rāda – bagātība rada liekulību. Jo augstākā krēslā sēž vīrietis, jo lielāka iespēja, ka sānsoļi būs. Tajā pašā laikā viņš vārdos sparīgi nosodīs visus citus, kas tā rīkojas. Klusībā domādams – bet es taču drīkstu.

Viņš patiks taviem draugiem
Žurnālā "Psychological Science" publicētais pētījums rāda – vīrieši ar zemiem un vidējiem ienākumiem ir daudz laipnāki, iepazīstoties ar cilvēkiem. Zinātnieki novēroja, kā vīrieši iepazīstas ar svešiniekiem: mazāk naudīgie vairāk runāja, smējās un atklāti skatījās acīs, kamēr bagātie bija pat nepieklājīgi – nemierīgi dīdījās, kaut ko skricelēja uz salvešu malām un pat piekārtoja matus. „Mazāk turīgajiem vairāk jācenšas,” skaidro Dačers Keltners, grāmatas Born to Be Good autors. „No tā, cik labi viņiem izdosies veidot sociālos kontaktus, lielā mērā atkarīgi viņu iespējamie panākumi. Savukārt bagātnieki domā, ka viņiem vairs nav nekādas nepieciešamības censties.”

Viņš atbalstīs tavus panākumus
Cits pētījums, publicēts "Journal of Applied Psychology", atklāj – veiksmīgs vīrietis vairāk kāro apspiest sievietes ambīcijas. Viņš dzīvo ar pārliecību, ka naudas pelnīšana ir vīrieša lauciņš. Partneri ar zemākiem ienākumiem savā domāšanā ir elastīgāki un spēj sadzīvot ar domu, ka ambīcijas var piemist arī sievietei. Zinātnieki izpētījuši – pāri, kas iedrošina viens otru piepildīt savus profesionālos sapņus, jūtas laimīgāki.

Viņš būs lielisks gultā
Sakarība ir vienkārša: ja vīrietis nespēj apburt savu otru pusi ar dāvanām un restorāniem, viņš dara visu, lai sievietei, kas viņam svarīga, sagādātu lielu baudu guļamistabā – uzskata Betānija Maršala, grāmatas Deal Breakers autore. Protams, viņš šādu risinājumu neizdomā apzināti – tā rīkoties liek zemapziņa. Bet iznākums tik un tā ir gaužām patīkams.

Autors: Viktorija Ābola, žurnāls "Stella"

www.kasjauns.lv