Ieteikumi vecākiem kabatas naudas izsniegšanā

Jauniešu dzīvē gūtā praktiskā pieredze neatbilst skolā apgūstajām zināšanām. Līdzīgi arī daļa ekonomikas zinību skolotāju nespēj teorētiskās zināšanas pielietot savā dzīvē. Mācību uzņēmumi ir efektīvākais veids, kā gūt uzņēmējdarbības pieredzi, secināts Latvijas Universitātes Kultūras un sociālās antropoloģijas programmas studentu un Latvijas Komercbanku asociācijas kopīgi veiktajā pētījumā par finanšu lietpratības apgūšanu skolās. Jaunieši ir vāji informēti par naudas plūsmu viņu ģimenēs

Pagājušajā gadā veiktajā pētījumā par finanšu lietpratības apgūšanu skolās, jauniešu pieredze ģimenē tika identificēta kā būtiskākais jauniešu finanšu lietpratības kvalitāti veidojošais faktors. Mājsaimniecība formēja gan jaunieša priekšstatus un prasmes par savu finanšu plānošanu, gan nodrošināja iespējas pielietot skolā iegūtās prasmes. 2012.gada nogalē tika veikts nākamais pētījums, atlasot vidusskolas vecuma jauniešus un pētot  mājsaimniecības, kurās tie dzīvo. Parasti zems finanšu lietpratības līmenis tiek saistīts ar 

zināšanu trūkumu. Jau pirmais pētījuma posms skolās liecināja jauniešu dzīvē gūtās praktiskās pieredzes neatbilstību skolā apgūstamai. Līdzīgi arī daļa ekonomikas zinību skolotāju nespēja teorētiskās zināšanas pielietot savā dzīvē. Mācību uzņēmumi bija efektīvākais veids, kā gūt uzņēmējdarbības pieredzi, bet darba tirgus finanšu pārzināšana no darba ņēmēju vai mājsaimniecības perspektīvas pētījumā tika uzrādītas kā vājākās apmācības tēmas.

To, ka vidusskolas vecuma jaunieši ir vāji informēti par mājsaimniecības resursu plūsmu, uzrādīja jau jauniešu finansu lietpratības izpēte skolās. Arī šis pētījums apstiprināja, ka jauniešu priekšstatus veido, galvenokārt, vecāku attieksme un komentāri, kā arī ģimenē novērotā un piedzīvotā paaudžu solidaritāte, kas jauniešus atbrīvo no ekonomiskās pienesuma pienākuma mājsaimniecībā.

Konkrēti ģimenes tēriņi jauniešiem parasti nav zināmi un par tiem jaunieši spēj runāt tikai vispārīgās kategorijās, piemēram, par komunālajiem maksājumiem, nevarot nevarot nosaukt, kas tieši veido šos maksājumus. Arī maksājumu summas jaunieši parasti nezina vai var nosaukt ļoti aptuveni. Rēķinu maksāšanā no saviem ienākumiem jaunieši piedalās tikai tad, ja strādā pilna laika darbu un arī tad ne katrā gadījumā. 

Kabatas nauda

Kabatas nauda ir jauniešu pamata ienākumu avots un vienlaikus potenciāls līdzeklis finanšu prasmes veidošanai bērnos. Kabatas naudu vecāki visbiežāk dod ar konkrētu mērķi - tā paredzēta pārtikai, transportam un brīvajiem jauniešu tēriņiem, kuri netiek atzīti par "derīgiem" (izklaides, našķu iegāde u.tml.). Visbiežāk ģimenēs netiek noteikts precīzs kabatas naudas lielums, bet gan tās pieļaujamais diapazons, kas bieži vien tieši atkarīgs no vecāku ienākumu līmeņa - jo vairāk nopelna vecāki, jo lielāka kabatas nauda. 

Jaunieši mēdz kabatas naudas tērēšanu plānot - biežāk tas vērojams ģimenēs, kurās nav daudz brīvo naudas līdzekļu. Turīgākās ģimenēs  jaunieši savu naudu uztver ļoti brīvi un tā arī tērē, jo vienmēr varēs paprasīt un saņemt vēl. Šāda attieksme tiek pārņemta no vecākiem, jo, "ja naudas pietiek, to nav nepieciešams plānot".

Ģimenēs, kurās līdzekļi ir ierobežotāki, jaunieši biežāk ir informēti par naudas daudzumu, kā arī izdevumu lielumu. Viņi arī salīdzinoši biežāk tiek iesaistīti lēmumu pieņemšanā, jo vecāki spiesti izskaidrot situāciju un mēģina likt bērniem saprast un rēķināties ar to, ka "naudas ir tik, cik ir, un ar to jāizdzīvo, ne tikai jāpiepilda vēlmes". 

Turīgākās ģimenēs jaunieši mēdz būt mazāk informēti par līdzīgiem jautājumiem, jo tie ģimenei nav aktuāli - par tiem ikdienā nerunā - vienkārši par visu samaksā, jo naudas pietiek.

Ieteikumi vecākiem

- Praktizēt regulāru normētas kabatas naudas izsniegšanu bērniem.

- Īpaši iesakām kabatas naudu izsniegt, to pārskaitot uz bankas kontu, bezskaidras naudas veidā. Ja nauda nav redzama, saskaņā ar jauniešu vecuma pētījuma dalībniekiem, 

mazāk tiek izjusta vēlme to "taupīgi iztērēt" vai "investēt" lietās un to ir vieglāk uzkrāt. 

- Kritiski izvērtēt līdzfinansējumu jauniešu izglītībā un bērnu ārpusskolas aktivitātēs, kas šobrīd veido "neapspriežamos izdevumus", iesaistoties piedāvātās izglītības kvalitātes 

vērtēšanā.

- Mācīt bērniem pārzināt mājsaimniecības finanses. Kritiska mājsaimniecības budžeta izvērtējuma trūkums ir izteiktāks turīgākās ģimenēs, kamēr ģimenes ar mazākiem finanšu 

līdzekļiem biežāk mēdz mācīt bērniem un jauniešiem par naudas un ieguvumu praktisko vērtību, piemēram, liekot naudu papildus aktivitātēm "nopelnīt", rosinot kaut ko veikt 

mājsaimniecības labā.

- Pārspriest ar bērniem mājsaimniecības resursu plūsmu, minot konkrētus skaitļus, kas dod iespēju bērniem salīdzināt sev pieejamo budžetu uz kopējā mājsaimniecības fona.

Rekomendācijas skolām

- Nodrošināt iespēju skolā norēķināties ar bezskaidru naudu, labākajā gadījumā rodot iespēju ar vienu karti veikt visus nepieciešamos maksājumus (par transportu un pārtiku, kā 

arī par attīstošajiem pulciņiem, skolas pasākumiem un ekskursijām), kas dotu iespēju ērti pārskatīt resursu plūsmu un palielināt skolēnu fizisko drošību. 

- Mācīt finanšu lietpratību, pasniedzot informāciju ar mājsaimniecības cikliem saistītā veidā un caur praktiskiem uzdevumiem. Jaunieši darbosies kā "vēstnieki", nesot iegūtās 

zināšanas mājās.

Ieteikumi finanšu institūcijām

- Palielināt banku darbības caurskatāmību. 

- Skaidrot banku sociālo atbildību klientu priekšā.

- Veicināt dziļāku darba devēju iesaisti darba ņēmēju sociālās situācijas uzlabošanā, piedāvāt pakalpojumus kā veselības apdrošināšana, uzkrājums darbspējas vecuma beigām, 17

kredīta apdrošināšana, kuru iemaksas veidarba devējs, šim mērķim ieturot nelielu daļu darbinieku atalgojuma.

- Piedāvāt veidot uzkrājumus, kas sakrīt ar mājsaimniecības cikla norisēm, piemēram, uzkrājums 1.septembrim.

- Mazināt mikrokredītu ietekmi tirgū, lai novērstu nevēlamu tērēšanas paradumu veidošanos sabiedrībā.