Makšķernieka padomi, kā iegādāties svaigu zivi

Konsultē kaislīgs makšķernieks Mārtiņš Kalaus:

- Žaunas. Pirmā pazīme, pēc kuras var vadīties, vai zivs svaiga vai nē, ir žaunas. Tām jābūt koši sarkanā krāsā. Tiesa, atsevišķām zivju sugām žaunas var būt tumšāk vai bālāk sarkanas. Arī ļoti karstā laikā žaunas nedaudz zaudē krāsu, bet vienalga - tām jābūt sarkanā tonī.

- Acis. Ja zivs sākusi bojāties, arī acis "nodod". Tās sažūst, "iekrīt", plēvīte acs iekšienē kļūst necaurspīdīga. Acis izskatās nedabīgas.

- Smaka. Pati pamanāmākā pazīme, vai zivs svaiga vai veca, ir tās smarža jeb bojātām zivīm - jau smaka. Makšķernieks saka: "Ostīt vajag!". 

Kā iespējami ilgāk saglabāt zivi svaigu

- Ja pats/pati makršerē, uzreiz izvilktu zivi vajadzētu nogalināt, iztīrīt, nosusināt un pēc iespējas ātrāk sasldēt, ja vien neplāno to uzreiz pagatavot un notiesāt.  

- Beigtas zivs ienaidnieks ir ūdens. Ja dzīvai zivij ūdens ir dzīvība, tad beigtai - gluži pretēji. Pēc zivs nogalināšanas pēc iespējas būtu jāizvairās no tās mērcēšanas ūdenī. Ja vēlies zivi saglabāt ilgāk svaigu, tad pēc nogalināšanas ieteicams to tikai nosusināt, nemazgājot. Noskalot varēsi īsi pirms tās pagatvošanas. 

Kas vērtīgs zivīs?

Zivis ir nozīmīgs, vitamīnu un proteīnu avots. Zivīs ir daudz olbaltumvielas, salīdzinoši maz tauku un līdz ar to tās ir iekļaujamas veselīgas ēdienkartes pamatā. Cilvēki, kuri regulāri ēd zivis retāk slimo ar nopietnām sirds slimībām. Papildus Omega-3 taukskābēm zivis satur arī tik svarīgo D vitamīnu un jodu, kā arī selēnu, kalciju un citus organismam nepieciešamus minerālus.

PVD ieteikumi, iegādājoties svaigu gaļu, zivis vai zvejas un gaļas produktus:

Ko par zivju un gaļas iegādi saka Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova:

1. Nelieto uzturā nezināmas izcelsmes produktus! Iegādājies tos tikai legālās tirdzniecības vietās vai no zināma piegādātāja vai izplatītāja.

2.Tirdzniecības vietā pievērs uzmanību uzglabāšanas temperatūrai un apstākļiem. Šiem produktiem īpaši svarīgi ir ievērot uzglabāšanas higiēnu, īpaši temperatūru un derīguma termiņus.

3. Pirms produktu iegādes ļoti rūpīgi izvērtē to kvalitāti - vai produktiem ir tiem raksturīgā krāsa, smarža, izskats, konsistence. Nepērciet produktus ar bojāšanās pazīmēm.

4. Iegādātos produktus neturi siltumā. Centies tos uzglabāt atbilstošā iepakojumā un traukos, temperatūrā vismaz +4, +6 C, ja tie ir atdzesēti vai saldētavā, ja tie ir sasaldēti. Lieto svaigus produktus.

5. Jēlus un gatavus produktus uzglabā atsevišķi, kārtīgi iesaiņotus vai apsegtus. Ņem vērā, ka zivīm piemīt īpaša smarža, tāpēc šādi produkti var būtiski ietekmēt ne tikai gaļas, bet arī pārējo produktu garšu un smaržu.

6. Uzsākot gatavošanu, noteikti rūpīgi nomazgā rokas, virsmas, kas varētu nonākt saskarē ar pārtiku (sadales dēļi, naži, trauki, u.c.). Rokas arī jāmazgā, ja maina darbus, piemēram, pēc darba ar jēliem produktiem, uzsākot darbu ar gatavajiem un tml., arī pēc tualetes apmeklējuma.

7. Sargā produktus no mājas un citiem dzīvniekiem, insektiem (prusakiem, skudrām, u.c.).

8. Gtavošanas laikā rūpīgi atdali jēlus produktus no gatavajiem, tā, lai piesārņojums (arī mikrobioloģiskais) netiktu pārnests uz citiem produktiem un tīrām virsmām.

9. Gatavošana jāveic rūpīgi, tā, lai produkti tiktu apstrādāti vienmērīgi, lai atbilstoša temperatūra sasniegtu produkta visas daļas vienlaicīgi. Tas ir svarīgi, lai siltumapstrādes laikā ietu bojā slimību izraisošie mikroorganismi un parazīti. Piemēram, salmonellas iet bojā temperatūrai sasniedzot +74 C, bet gadījumā, ja ir aizdomas par trihinellu klātbūtni cūkgaļā, produkta temperatūrai jāsasniedz +77 C, un cūkgaļa jākarsē vismaz 2 stundas.

10. Gatavošanas laikā lieto tīru ūdeni.

11. Saldētos produktus jāatlaidina pareizi - labāk aukstumā (ledusskapī).