Vai zināji, ka drīksti 2 gadu laikā pēc iegādāšanās sūdzēties par preces kvalitāti?
Sabiedrības aptauja liecina, ka tikai nedaudz vairāk par septīto daļu jeb 15% Latvijas iedzīvotāju ir informēti par savām patērētāja tiesībām un faktu, ka izvirzīt pretenzijas par preces vai pakalpojuma neatbilstību vai trūkumiem var 2 gadu laikā pēc to iegādes. Vairāk kā 1/3 iedzīvotāju uzskata, ka sūdzēties var tikai laika periodā no 10 dienām līdz mēnesim.
FOTO: Agnis Šmits
Lai gan cilvēki vēlas saņemt kvalitatīvas preces un pakalpojumus, viņi salīdzinoši slikti pārzina savas tiesības un nepilnīgi izmanto savas iespējas. To apliecina arī fakts, ka, iegādājoties preci vai pakalpojumu, tikai 1/3 Latvijas iedzīvotāju vienmēr novērtē to kvalitāti pirms pirkuma. Aptauja atklāj - tikai 40% vienmēr uzmanīgi izlasa slēgtā pirkuma vai pakalpojuma līguma noteikumus un tikai katrs trešais iedzīvotājs lūdz pārdevējam nodemonstrēt preci uz vietas veikalā.
Lasītākais
Interesanti, ka aptaujā kā prasīgākie un tie, kas biežāk novērtē kvalitāti, ir cittautieši un „ģimenes galvas” jeb galvenie lēmuma pieņēmēji ģimenē. Savukārt retāk kvalitāti izvērtē lauku iedzīvotāji, no novadiem retāk kvalitāti vērtē tieši Latgales iedzīvotāji.
Aptauja atklāj - tikai 40% vienmēr uzmanīgi izlasa slēgtā pirkuma vai pakalpojuma līguma noteikumus un tikai katrs trešais iedzīvotājs lūdz pārdevējam nodemonstrēt preci uz vietas veikalā.
Kā būtiskus kvalitātes aspektus, ko vienmēr pirms preces iegādes novērtē, cilvēki norāda derīguma termiņu (65%), instrukcijas esamību (34%), sastāvu (29%), iepakojuma kvalitāti (26%), izcelsmes valsti (24%) un instrukcijas esamību tieši latviešu valodā (22%).
„Gadu no gada saņemam vairāk kā 2000 patērētāju sūdzību un sniedzam vidēji 40 000 konsultāciju par dažādiem patērētāju tiesību jautājumiem, tajā skaitā tiesībām izvirzīt pretenzijas par preces vai pakalpojuma neatbilstību vai trūkumiem 2 gadu laikā pēc to iegādes. Šo tiešām satraucošo faktu, ka tikai 15% aptaujāto zinājuši par pretenziju pieteikšanas laiku, varētu skaidrot ar to, ka sadzīviski patērētāji biežāk lieto vārdu salikumu „divu gadu garantija”, lai gan likuma izpratnē „garantija” un pretenziju pieteikšanas periods ir atšķirīgi jēdzieni. Mazāk pārsteidzoša statistika ir par personām, kas godīgi atzinušas, ka, parakstot līgumu, neiepazīstas ar līguma noteikumiem. Arī PTAC darbā šāda tendence tiek bieži novērota. Visriskantākā šajā ziņā ir interneta vide, kur darījuma noslēgšanai bieži vien nepieciešams ielikt tikai atzīmi par iepazīšanos ar noteikumiem. No aptaujas rezultātiem secināms, ka jāturpina darbs pie patērētāju zināšanu un prasmju pilnveides,” norāda Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa.
Mazāk pārsteidzoša statistika ir par personām, kas godīgi atzinušas, ka, parakstot līgumu, neiepazīstas ar līguma noteikumiem. Arī PTAC darbā šāda tendence tiek bieži novērota.
„Prieks, ka Latvijas pircēji pamazām kļūst zinošāki. Arvien retāki ir gadījumi, kad pirkuma čeks vai kvīts netiek saglabāta. Tāpat arī pieaug zināšanas par patērētāju tiesību aizsardzības centru darbību. Taču bažīgu dara it kā vispārzināmu tiesību aktu zināšanu trūkums, kam būtu jābūt kā pircēja „ābecei”,” saka Lattelecom komercdirektore Kerli Gabriloviča, papildinot, ka „šajā kontekstā jēdzieni „kvalitāte” un „prasīgums” ir atslēgas vārdi. Kvalitāte kā uzņēmēja atbildība par preces vai servisa kvalitātes standartu, savukārt „prasīgums” no pircēju puses kā informētība par savām tiesībām un zināšanu kopums, kas ļauj saņemt vairāk. Pozitīvā variantā šī abu pušu veiksmīga mijiedarbība vainagojas ar augstu kvalitāti un pieaugošiem kvalitātes standartiem.”
Pētījums veikts sadarbībā ar GFK 2013.gada augustā, aptaujājot 1505 respondentus vecumā no 18-65 gadiem.
