Garas brīvdienas - lamatas ģimenes budžetam. Sarēķini brīvdienu budžetu!
Sagaidāms, ka garās Lieldienu un maija brīvdienas šogad izaicinās ne vienas vien Latvijas ģimenes budžetu - pavasarīgs laiks, prieks par kopā būšanu, izbraukumi, pikniki radu un draugu lokā nozīmē lielākus mēneša izdevumus. Ja brīvdienām atvēlamā naudas summa netiks laikus sarēķināta un nodalīta, pastāv risks atlikušo mēnesi dzīvot krīzes režīmā, skaidro Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.
Aija Rutka
Mammamuntetiem.lv raksts
FOTO: Edijs Pālens, http://www.edijsfoto.lv/
Sagaidāms, ka garās Lieldienu un maija brīvdienas šogad izaicinās ne vienas vien Latvijas ģimenes budžetu - pavasarīgs laiks, prieks par kopā būšanu, izbraukumi, pikniki radu un draugu lokā nozīmē lielākus mēneša izdevumus. Esi piesardzīgs savos tēriņos!
Lasītākais
Desmitajai daļai ģimeņu gandrīz ik mēnesi neizdodas sabalansēt ienākumus un izdevumus, vēl 42% respondentu ar šādu situāciju nākas saskarties laiku pa laikam, secināts Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktajā pētījumā. Visbiežākais klupšanas akmens tam, ka mēneša beigās ģimene nevar „savilkt galus”, ir izmaiņas ikdienas ritējumā, kas neplānoti palielina mēneša izdevumus. 46% aptaujāto ģimeņu atklāj, ka pārtērēties iznāk reti, lai arī cik daudz vai maz naudas ik mēnesi ir ģimenes rīcībā.
Daļa no it kā neparedzamajiem izdevumiem ir iepriekš paredzami– svinības, brīvdienu plāni, auto tehniskā apskate vai sezonālie saimniecības izdevumi ir laicīgi saplānojami. Cita lieta, ka Latvijas mājsaimniecību budžeti mēdz būt ar mazu rezervi vai bez tās, tāpēc savlaicīga plānošana prasīs arī prioritāšu noteikšanu un atteikšanos no tēriņiem, bez kuriem varētu iztikt. Spēja vienu izdevumu vārdā atteikties no citiem izdevumiem, pēc mājsaimniecību atzinuma, ir otrs lielākais klupšanas akmens ceļā uz pārtērēšanos. "Kino vai kafejnīca, nevis kino un kafejnīca – tā atteikšanās likums darbojas praksē”, atzīst A.Kauliņa.
Aizņēmums jāatdod ir ne tikai bankai, bet arī sev – patukšotie uzkrājumi jāatliek vietā kā pirmais darbs pēc algas saņemšanas.
Visbiežāk ģimenes atliek daļu izdevumu līdz nākamajai algai vai izmanto uzkrājumus situācijās, kad līdz algai vēl tālu, bet teju visa nauda jau iztērēta. Ja nav uzkrājumu, ar kuriem izlīdzēties, Latvijas ģimenes mēdz aizņemties no radiem, draugiem, paziņām vai lūgt avansu darbā. Banku vai ātrie kredīti tiek apsvērts kā pēdējais risinājums.
"Aizņēmums jāatdod ir ne tikai bankai, bet arī sev – patukšotie uzkrājumi jāatliek vietā kā pirmais darbs pēc algas saņemšanas. Tomēr aizņemties pašam no sevis ir ne tikai lētākais, bet arī ērtākais veids – lai būtiski nesamazinātu nākamā mēneša tēriņiem atvēlamo summu, uzkrājumus var atjaunot, ja ne uzreiz pilnā apmērā, tad vismaz pa daļām”, uzskata A.Kauliņa.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta organizētajā pētījumā 2013.gada nogalē tika aptaujāti vairāk nekā 1100jaunieši un viņu ģimenes. Pētījums veikts finanšu prasmju apgūšanas konkursa “Jaunais finanšu eksperts 2014” ietvaros.
