Ko bērni var vecākiem iemācīt par naudu?
Balstoties uz LU pētījumā iegūtiem datiem no 64 intervijām un fokusa grupu diskusijām ar bērniem, vecākiem un pedagogiem, ir izstrādāta rokasgrāmata bērnu finanšu lietpratības veicināšanai „Ko bērni var vecākiem iemācīt par naudu?”, kurā vecāki tiek mudināti skaidrot bērniem, mācīt un pašiem pievērst uzmanību tiem šķietami vienkāršajiem ikdienas finanšu procesiem, kuros iesaistīti viņu sākumskolas vecuma bērni, tādējādi pašiem iegūstot papildus zināšanas un stiprinot savas mājsaimniecības un tādējādi arī savu bērnu nākotni. Rokasgrāmata apvieno bērnu, pedagogu un vecāku pieredzi, rekomendācijas un labās prakses piemērus.
FOTO: Mammamuntetiem.lv
Šī gada pētījums ir veltīts ģimenēm, kas audzina 6–12 gadu vecus bērnus. Vecāki nežēlo pūles, lai vestu bērnus uz dažādiem pulciņiem, bet viņiem neatliek laika un nav zināšanu, kā veicināt bērnu finanšu lietpratību. Pētījumā atklājas, ka nereti vecāki bērnu zināšanas vērtē kā virspusējas un norāda uz bērnu neieinteresētību mājsaimniecības budžeta veidošanas norisē. Vecāki norāda, ka bērni daudz mācās no apkārtējās vides (draugu lokā un skolā), un ka viņiem ir sava „mazā ekonomika” un ir noteiktas sfēras, kurās viņi orientējas, piemēram, čipsu un saldumu cenas. Savukārt bērnu atbildēs par naudu nav manāma neieinteresētība vai arī nevēlēšanās iedziļināties saimnieciskajās norisēs, tieši pretēji – bērnu atbildes apbrīnojami precīzi sniedz priekšstatu par ar viņu dzīvēm saistītām naudas plūsmas norisēm. Tādējādi pētījums ir aicinājums vecākiem izvērtēt bērnu zināšanas, informācijas avotu un neizolēt bērnu no finanšu sfēras kā neko nesaprotošu, bet dot iespēju viņam saprast paskaidrojot.
Lasītākais
Ekonomikas attīstība valstī ir būtisks priekšnoteikums gan dzīves kvalitātes uzlabošanai, gan tautas ataudzes problēmu risināšanai. Latvijas Universitātes studenti un mācībspēki, sadarbojoties ar Latvijas Komercbanku asociāciju (LKA), jau trešo gadu ir pievērsušies Latvijas ekonomiskās attīstības pamatam – mājsaimniecību finanšu lietpratībai. Kā secināts iepriekšējos LU veiktajos pētījumos, Latvijas mājsaimniecības ir piemērotas izdzīvošanai krīzes situācijās, taču iegūtā pieredze un zināšanas neder, lai veicinātu ekonomikas augšupeju.
Pētījums parāda, ka finanšu lietpratība un naudas aprite mājsaimniecībā ir gana neērts temats Latvijas sabiedrībā, par ko cilvēki ne vienmēr vēlas runāt un dalīties pieredzē. Vecāku pašu uzskati vislielākajā mērā atspoguļojas viņu praksēs, kas saistāmas ar naudas došanu vai nedošanu bērniem, kamēr pedagogu stāstītais parāda sabiedrības daudzšķautņaino un neviendabīgo mozaīku, kas var tikt nolasīta caur šo nosacīti šauro prizmu. Savukārt bērnu teiktais parāda, ka viņi visai precīzi nolasa teikto un ne-pateikto, kā arī ievēro pieaugušo prakses un vērtējumus par visdažādākajām finanšu lietpratības tēmām, tādejādi pētījums aicina mums vairāk klausīties savos bērnos un mācīties no viņu teiktā.
Pētījumā uzsvars likts uz vienkāršajām ikdienas prasmēm, kuras veido zināšanu un iemaņu pamatu, un akcentēta nepieciešamība veidot ciešu un apzinātu informācijas plūsmu starp bērniem un vecākajām paaudzēm jau sākumskolas vecumā. Pētījumā apskatīti jautājumi par zināšanu vērtējumu, informācijas iegūšanas avotiem, bērnu iesaistīšanu mājsaimniecības vadīšanā, naudas konfliktu risināšanu skolā, kabatas naudu, uzkrājumu veidošanu, aizņemšanās un atdošanas praksēm, sadarbību ar finanšu institūcijām un vecumam atbilstošiem darbiem.
