Gaļas kvalitāte: ēdam antibiotiku atliekvielas, brīdina speciālisti
„Labāk būtu, ja cilvēki izvēlētos pārtikā liellopu gaļu, jo Latvijā iegūtā liellopa gaļa ir daudz labākas kvalitātes nekā cūkas un putna gaļa,” vērtē speciālisti raidījumā "Kā labāk dzīvot." Visvērtīgākā ir aitas gaļa. Statistika liecina pretējo: Latvijā cilvēki vairāk izvēlas tieši putnu un cūkgaļu.
Latvijā nemaz nav uzskaitījuma par to, vai gaļas lopi ir audzēti
izmantojot antibiotikas vai bez to lietošanās. Turklāt arī
bioloģiskajās saimniecībās var izmantot antibiotikas atsevišķos
gadījumos.
Rūpnieciskajā lopkopībā antibiotiku kopīgais patēriņš ir liels.
Antibiotiku lietojums lopkopībā arī atsaucas uz cilvēka veselību.
Latvijas lielfermās izplatīta neracionāla antibiotiku lietošana,
neievērojot devas. Latvija ir trešajā vietā Eiropā antibiotiku
lietošanā lieliem dzīvniekiem. Katrs Latvijas iedzīvotājs gadā
apēdot aptuveni 60 kg gaļas. Viens no iemesliem, kāpēc būtu vērts
apsvērt savas attiecības ar gaļu, neapšaubāmi ir tās
kvalitāte.
Kamēr veterinārārsti apgalvo, ka zāles tiek lietotas pārāk plaši un nepamatoti, Pārtikas un veterinārā dienesta dati neliecina, ka gaļā būtu tik daudz antibiotiku radītu atliekvielu un notiek nekontrolējama antibiotiku lietošana gaļas ražošanā.
Diskutē veterinārārsts, Latvijas veterinārārstu biedrības
Lauksaimniecības ārstu sekcijas vadītājs Āris Žentiņš, Pārtikas un
veterinārā dienesta Pārtikas uzraudzības departamenta direktora
vietnieks Jānis Altenburgs, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes
asociētais profesors un vadošais pētnieks Kaspars Kovaļenko un
veterinārārsts Juris Tolpežņikovs.
Latvijā 60% no antibiotikām lopkopībā lieto profilaktiski, stāsta
Tolpežņikovs. Turklāt antibiotikas atļauts izmantot arī
bioaudzēšanā. Problēmu saasina arī tas, ka Latvijā vispār nav
uzskaites par tiem gaļas lopiem, kas ir audzēti, izmantojot
antibiotikas, un tiem, kas audzēti bez šiem medikamentiem.
Latvijā lopiem lielfermās tiek lietotas tik stipras
antibiotikas, ko cilvēkiem izmanto tikai galējas nepieciešamības
gadījumā.
Tolpežņikovs norāda, ka ir jāņem vērā arī tas, ka ir virkne mazo
saimniecību, kurās lopiņi gadiem nav saņēmuši antibiotikas,
bet tā kā kopējais patēriņš ir liels, tad jāsecina, ka uz
lielfermu lopiem pienākas vēl lielāka daļa zāļu. Situācija ir
ārkārtīgi slikta, uzskata speciālists.
Ļoti daudzos pētījumos atklājas, ka pat nogaidot laiku, kas nepieciešams, lai antibiotikas izvadītos no dzīvnieka organisma pirms kaušanas, tomēr saglabājas rezistentie celmi. Pārmērīgā un nekontrolētā antibiotiku lietošana lopkopībā vēl vairāk veicina jau tā plaši izplatītu rezistento celmu veidošanos. Vēlāk tas ietekmē arī cilvēku veselību – mūs, cilvēkus, grūtāk ārstēt ar antibiotikām, jo baktērijas ir kļuvušas izturīgākas un uz antibiotikām nereaģē.
PVD pārstāvis Altenburgs gan norāda, ka ir noteikumi un prasības,
kas jāievēro, lai gaļa būtu droša patēriņā, kas visiem audzētājiem
ir jāievēro. Pastiprinātu uzmanību šim jautājumam pievērsusi arī
ES. Pašlaik tiek realizēts pilotprojekts, lai noteiktu rezistentos
baktēriju celmus un ņemot vērā iegūtos datus, mēģinātu samazināt
antibiotiku patēriņu fermās.
Vai Latvijā vispār iespējams nopirkt tīru
gaļu?
Diemžēl neviens to apgalvot nevar. Jāņem vērā – jo īsāks ir
produkta ceļš no ražotāja līdz patērētājam, jo mazākas ir
kvalitātes zuduma iespējas. Jo ceļš ir garāks, jo zemāka ir
produkta kvalitāte. Labas izcelsmes gaļa gardēžiem maksā ļoti
dārga, bet nopērkot gaļu no blakus esošas saimniecības, tā nebūs
sliktāka. Toties būs īsāks ceļš un lielāka uzticamība produktam. Ja
tiešām gribas gaļu ēst katru dienu, tad izvēlaties to, kas ir
blakus. Ēst katru dienu rūpniecisko gaļu gan nevajadzētu.
Kāda ir situācija ar putnu gaļas kvalitāti
Latvijā?
Putniem ir ļoti ātra vielmaiņā, tāpēc ievadītās antibiotikas tiek
izvadītas ārā ļoti ātri. Krietnu laiku pirms kaušanas antibiotikas
netiek lietotas. Latvijā ražošanas uzņēmumi labās prakses
vadlīnijas tiek ievērotas. Putnu gaļā antibiotiku atliekvielu
praktiski nav, bet rezistentie celmi ir visur. Putnu lielražošanā
turklāt slimos putnus individuāli neārstē, tāpēc slimie putni
nenonāk kopējā gaļas piedāvājumā, atšķirībā no cūku vai liellopu
audzēšanas prakses, kur slimos lopus sūta uz kautuvēm un šo gaļu
pēc tam izmanto, piemēram, desu ražošanā.
Vai Latvijā ražotā gaļa ir drošāka vai kvalitatīvāka par
gaļu, kas tiem ievesta no citām valstīm?
Ja runā par lielražošanu, tad Polijas, Latvijas vai citas Es valsts
prasības dzīvnieku audzēšanā un turēšanā ir vienādas, attiecīgi
kvalitātes ziņā līmenis apmēram ir vienādas un lielas atšķirības
nav. Vienīgais, kas cilvēkus šajā ziņā varētu interesēs, ir
patriotiskās jūtas – vēlme pirkt vietējo audzējumu.
Informācija no LR-1 raidījuma "Kā labāk dzīvot"