Tas Latvijā satrauc daudzus: ja es smagi saslimšu, kas notiks ar kredītu, bērnu, saistībām?

Var taču būt situācija, ka par jūsu kredītsaistībām nezina ne radinieki, ne draugi un par bērnu, kura vienīgais aizbildnis esat jūs, nevienam citam nav iespēju parūpēties. Un jūs par savām problēmām nevienam nevarat pastāstīt... Piemēram, paņemts ātrais kredīts, un pēkšņi piedzīvots insults vai smaga autoavārija.

Bankas sola nākt pretī 
Latvijas Komercbanku asociācijas Konsultāciju un mediācijas centra pārstāve Diāna Kvedere Likumam un Taisnībai stāsta: “Visām bankām līgumos ir punkti, ka banka tiek pilnvarota debetēt jebkuru aizņēmēja kontu tad, kad pienāk maksājuma termiņš. Respektīvi, ja kontā ir nauda, tad visi maksājumi tiks veikti.

Ja cilvēks nokļūst slimnīcā uz ilgāku laiku, var palūgt, lai kāds no tuviniekiem vai pats informē banku un, ja kontā nav naudas maksājumiem, lai banka neuzsāk tūlīt piedziņu. Iznākot no slimnīcas, var uzrakstīt bankai iesniegumu ar lūgumu nepiemērot līgumsodus vai atdot daļu no piemērotajiem līgumsodiem. Bankai būtu jānāk pretim, ja ir pierādījumi par to, ka šajā laikā saistības nebija iespējams pildīt.”

Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska Likumam un Taisnībai skaidro:

“Banka vienmēr cenšas sazināties ar klientu, lai noskaidrotu, kāda ir iemesla dēļ viņš pārstājis veikt maksājumus. Ja banka uzzina, ka problēmu cēlonis ir līdzīgs aprakstītajai situācijai, tā vienmēr atradīs iespēju rast klientam labvēlīgu risinājumu, atliekot ikmēneša maksājumus kaut kādā daļā vai pilnībā un, protams, nepiemēros soda procentus par pieļautajiem kavējumiem. Aprakstītais gadījums ir ļoti ekstrēms, proti, ka cilvēks ne tikai pats nav spējīgs ilgu laiku padot par sevi nekādu ziņu, ne arī viņam ir kādi radinieki vai kaimiņi, kas varētu bankai darīt zināmu aktuālo situāciju.

Banka vienmēr cenšas sazināties ar klientu, lai noskaidrotu, kāda ir iemesla dēļ viņš pārstājis veikt maksājumus.

Teorētiski pieņemot, ka šāda situācija ir iestājusies, paejot kādam laikam, banka sāks likumā noteiktās darbības, lai parādu atgūtu, bet tās noteikti būs būtiski ilgākas (nekā parastā situācijā). Ja procesa laikā bankai kļūs zināmi patiesie maksājuma kavējumu cēloņi, banka, cik tālu tas ir iespējams no likuma viedokļa (skatoties, kādā stadijā ir piedziņas process, piemēram, vai īpašumam jau ir bijusi izsole vai ne), atgriezīsies sākumpunktā, proti, apturēs piedziņas darbības un dos klientam laiku un iespēju situāciju atrisināt pašam.

Šādām un līdzīgām situācijām vislabāk ir laikus veikti prevencijas pasākumi. Citiem vārdiem sakot – kredīta apdrošināšana.”

Ieteicams pieaicināt notāru
Bankas Citadele Ārējās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece piebilst: “Banka ar klientu vienmēr komunicē, ja sāk veidoties parāds. Bankas darbinieki zvana, sūta īsziņas un vēstules uz klienta adresi – cenšas sazināties. Šādos gadījumos dažkārt atsaucas radinieki, kas šādu vēstuli ir saņēmuši.

Ja klients ir nonācis situācijā, kad ilgstoši ārstējas slimnīcā, un viņam nav neviena tuvinieka, tad visdrīzāk tomēr ir kāds draugs, skolas biedrs vai kaimiņš, ar kuru viņš kontaktējas. Viens, ko varam ieteikt šādā situācijā, ir iespēju robežās pieaicināt notāru un izdot notariālo pilnvaru kādam no slimnieka tuviniekiem vai cilvēkam, kam slimnieks pilnībā uzticas. Tādā veidā slimnieka nespējas laikā pilnvarotā persona varētu pārstāvēt klienta intereses kredītiestādē.

Katrā ziņā jebkuru gadījumu banka izvērtē atsevišķi un sarežģījumu situācijā piedāvās labākas restrukturizācijas iespējas – vai tas būs kredīta atmaksas termiņa vai procentu par kredīta lietošanu termiņa pārcelšana (pagarināšana) vai cits abām pusēm pieņemams risinājums.”

Ja paņemts ātrais kredīts 
Tāpat cilvēks var būt arī paņēmis ātro kredītu. Vai viņa slimošanas laikā soda procenti par tā neatdošanu nepieaugs milzu tempos?

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas komunikācijas konsultante Elīna Dobulāne Likumam un Taisnībai skaidro: “Pagājušā gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz, ka jebkura ar kredīta līgumu saistītā izdevumu summa (kredīta procenti, nokavējuma procenti, kredīta termiņa pagarinājuma maksas) nevar pārsniegt 100% no sākotnēji izsniegtā kredīta summas. Tas nozīmē – ja patērētājs aizņemas 100 eiro, tad kopējā parāda summa neatkarīgi no tā, cik ilgi aizdevums tiek kavēts, nedrīkst pārsniegt 200 eiro.”

Tomēr jāpiebilst, ka šie noteikumi attiecas tikai uz patēriņa aizdevumiem līdz 30 dienām. Ja esat ņēmis kredītu uz ilgāku laiku, jārēķinās ar lielākiem soda procentiem.

Bērna aprūpe jānodrošina bāriņtiesai
Kas notiek ar bērnu, ja nevarat par viņu parūpēties? Likumam un Taisnībai skaidro Rīgas bāriņtiesas sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Veržbicka:

“Ja viens no vecākiem kādu apstākļu dēļ nepilda vecāku pienākumus, tad bērna aprūpi un uzraudzību nodrošina otrs no vecākiem (ja viņam nav pārtrauktas aizgādības tiesības ar bāriņtiesas lēmumu vai atņemtas aizgādības tiesības ar tiesas spriedumu). Ja bērna aprūpi un uzraudzību nenodrošina abi vecāki, tad bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības, jānodrošina ārpusģimenes aprūpe pie aizbildņa, audžuģimenē vai aprūpes iestādē. Lēmumu par ārpusģimenes aprūpes veidu pieņem attiecīgās pašvaldības bāriņtiesa.

Ja bērns jau dzīvo kopā ar radinieku vai kādu citu personu, tad personai jāvēršas bāriņtiesā ar lūgumu iecelt viņu par bērna aizbildni. 

Jebkurai personai ir pienākums nekavējoties ziņot bāriņtiesai, ja bērns palicis bez vecāku aprūpes un gādības. Ja bāriņtiesas rīcībā ir šāda informācija, tad bāriņtiesa apzina radiniekus, lai noskaidrotu, kurš no radiniekiem vēlas un ir spējīgs kļūt par bērna aizbildni. Ja šādas iespējas nav, tad bāriņtiesa meklē iespēju nodrošināt ārpusģimenes aprūpi audžuģimenē, ja arī tas nav iespējams, tad bāriņtiesa ievieto bērnu aprūpes iestādē līdz brīdim, kad viņam ir iespējams nodrošināt aprūpi pie aizbildņa vai audžuģimenē.

Ja bērns jau dzīvo kopā ar radinieku vai kādu citu personu, tad personai jāvēršas bāriņtiesā ar lūgumu iecelt viņu par bērna aizbildni. Ja bērnam jau ir nodibināta aizbildnība, bet aizbildnis veselības problēmu dēļ nespēj pildīt aizbildņa pienākumus, tad bāriņtiesai ir jāveic aizbildņu maiņa, ja šādas iespējas nav, tad bāriņtiesai jānodrošina cits ārpusģimenes aprūpes veids. Ja vēlmi kļūt par bērna aizbildni izsaka vairākas personas, tad bāriņtiesa vērtē vairākus kandidātus. Jebkurā gadījumā bāriņtiesai ir pienākums izvērtēt par aizbildni ieceļamās personas atbilstību šo pienākumu pildīšanai.

Situācijās, kad viens no vecākiem ilgstošas slimības dēļ nespēj realizēt aizgādību, bāriņtiesa var iecelt bērnam aizbildni, ievietot viņu audžuģimenē vai aprūpes iestādē, nepārtraucot aizgādības tiesības. Kad cilvēks atveseļojas un ir spējīgs atkal rūpēties par bērnu, tad bāriņtiesa atbrīvo aizbildni no aizbildņa pienākumu pildīšanas vai izbeidz bērna uzturēšanos audžuģimenē vai aprūpes iestādē, un bērns atgriežas mājās.”

Par ūdeni var nākties pārmaksāt
Cilvēkam, esot slimnīcā, viņš arī nevar parūpēties par sava dzīvokļa apsaimniekošanu, komunālo rēķinu apmaksu, iesniegt ūdens skaitītāja rādījumus.

Kas šajā situācijā notiek, Likumam un Taisnībai skaidro Rīgas namu pārvaldnieka Komunikācijas nodaļas projektu vadītāja Santa Vaļuma: “Ja persona pārvaldniekam nepaziņo par savu prombūtni, tad atbilstoši 2008. gada Ministru kabineta noteikumu Nr. 1013 Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu 29. punktam pārvaldnieks aprēķina ūdens patēriņu atsevišķajam īpašumam, ņemot vērā konkrētā atsevišķā īpašuma vidējo ūdens patēriņu par pēdējiem trim mēnešiem, bet ne ilgāk kā trīs mēnešus pēc kārtas. 

Ja persona pārvaldniekam paziņo par savu prombūtni, tad attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki ūdens patēriņa starpību sedz atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam, un visas mājas ūdens patēriņa starpība netiek aprēķināta tam dzīvoklim, kura īpašnieks nav iesniedzis informāciju par ūdens skaitītāja rādījumiem.

Ja prombūtnes dēļ vairāk par trīs mēnešiem nav iesniegti ūdens skaitītāju rādījumi, pārvaldnieks ūdens patēriņa starpību sadala atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam starp tiem dzīvokļiem, kas nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu vismaz trīs mēnešus pēc kārtas (ja šāds dzīvoklis mājā ir tikai viens, tad tam tiks aprēķināta visas mājas ūdens patēriņa starpība). 

Ja persona pārvaldniekam paziņo par savu prombūtni, tad attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki ūdens patēriņa starpību sedz atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam, un visas mājas ūdens patēriņa starpība netiek aprēķināta tam dzīvoklim, kura īpašnieks nav iesniedzis informāciju par ūdens skaitītāja rādījumiem. Personai paziņojums par prombūtni Rīgas namu pārvaldniekam jāiesniedz pašrocīgi vai ar elektronisko parakstu parakstīta iesnieguma formā. 

Par pārējām komunālo pakalpojumu rēķinā iekļautajām pozīcijām dzīvokļa īpašniekam jāmaksā neatkarīgi no tā, vai viņš ir vai nav prombūtnē. Ja Rīgas namu pārvaldnieka klientiem ir izveidojies parāds un aprēķināti nokavējuma procenti, ir iespēja noslēgt izlīgumu, nekavējoties sedzot pamatparādu pilnā apmērā un tikai 10% no soda naudas.”

Policija var atbloķēt telefonu
Ja cilvēks bezpalīdzības stāvoklī nonāk slimnīcā, viņam vai viņa radiem, draugiem vai paziņām drošības labad par to jāpaziņo visām iestādēm, ar kurām viņš ir vai varētu būt saistīts, piemēram, bankām un namu pārvaldei.

Ja pacients nokļuvis slimnīcā bezsamaņas stāvoklī, viņa identitāti ir iespējams uzzināt arī no mobilā telefona, pat tad, ja tas ir izslēdzies; ja tāds, protams, ir.

Valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica Likumam un Taisnībai stāsta, ka policijai ir tehnoloģijas, lai spētu atbloķēt izslēgušos telefonu. Tomēr tas var prasīt samērā ilgu laiku – piemēram, diennakti. Tāpēc policija vispirms cenšas ievietot cilvēka fotogrāfiju sociālajos tīklos un interneta ziņu portālos.

Tikai tad, ja neviens neatsaucas, lai noskaidrotu viņa identitāti, var kalpot telefona atbloķēšana. Tā gan jāatstāj policijas ziņā, to nevajadzētu censties izdarīt, piemēram, ārstam, kura aprūpē nonācis cietušais.

Avots: www.kasjauns.lv