Interneta "abonēšanas slazdos" var iekrist, to pat nepamanot
Piekrītot vilinošiem interneta piedāvājumiem saņemt par brīvu kādu produktu paraugus, ja vien ievadīsiet savas kredītkartes datus, par krāpnieku upuriem kļūst cilvēki daudzviet pasaulē. Eiropas Patērētāju informēšanas centrs Vācijā nesen izdevis īpašu brīdinājumu par tā sauktajiem „abonēšanas slazdiem” tiešsaistē, kad pircēji neapzināti parakstās uz kādu brīnumzāļu vai citu kārdinošu piedāvājumu abonēšanu ilgtermiņā, ziņo Latvijas radio ziņu dienests.
FOTO: Shutterstock.com
Faktiski notiek krāpšana, par ko ir jāinformē policija un PTAC
Bezmaksas līdzeklis svara zaudēšanai desmit dienās, neticami lēts mācību komplekts jaunas valodas apguvei mēneša laikā… Ieraugot internetā šādas vai līdzīgas reklāmas, jābūt īpaši piesardzīgiem, vai līdz ar vilinošo piedāvājumu nejauši nepiekrītat saņemt šo produktu regulāri un jau par daudz lielāku cenu. Vēlāk izrādīsies, ka tas sīkiem burtiņiem bijis rakstīts, piemēram, pasūtījuma beigās.
Lasītākais
Eiropas Patērētāju centrs (ECC) Vācijā pēdējā laikā saņēmis īpaši daudz sūdzību par šādiem gadījumiem.
„Piemēram, sociālajā tīklā „Facebook” tiek reklamēta kāda sejas
maska komedonu jeb melno punktiņu likvidēšanai, kas sola aizkavēt
pumpu veidošanos. Bet, tiklīdz jūs ievadāt savu kontaktinformāciju
un nospiežat „Izvēlēties šo piedāvājumu”, jūs turpināt saņemt šos
produktus nevis vienreiz, bet atkal un atkal. Jo izrādās, ka esat
piekritis abonēšanas līgumam. Mēs to saucam par „abonēšanas
slazdu”,” piemēru min ECC pārstāvis Pēters Juhans Kops.
Mēdzot būt arī gadījumi, kad maksājumu par kādu it kā abonētu pakalpojumu tirgotājs pamanās pievienot pircēja telefona rēķinam.
„Ļoti daudzos gadījumos ir stāsts par to, ka kaut kas sākotnēji tiek piedāvāts bez maksas vai šķietami ļoti atraktīvs. Teiksim, kāds brīnumlīdzeklis, kas samazina svaru divās nedēļās, ļauj iemācīties valodu trīs dienās vai aicina lejuplādēt telefona zvanu bez maksas. Taču, piekrītot tam, izrādās, ka ir ne tikai par velti saņemta zvana melodija vai pudele ar tabletēm, bet ir noslēgts līgums par abonēšanu. Zvana gadījumā turpina nākt, piemēram, pilnīgi nevajadzīgas ziņas par trīs eiro nedēļā, tablešu gadījumā katru mēnesi uz patērētāja adresi tiek sūtītas šīs pudelītes, kam viņš nav piekritis, un tiek piestādīts, piemēram, simt eiro rēķins mēnesī,” stāsta PTAC Otrās patērētāju kolektīvo interešu uzraudzības daļas vadītājs Dainis Platacs.
Nereti no šādiem produktiem pēc tam ir grūti atteikties, jo tirgotājs apzināti izvairās no kontaktiem, tos nenorāda vai neatbild.
Tādēļ katrs tirgotājs un līgums jāizvērtē īpaši rūpīgi un jābūt piesardzīgam, ievadot savu maksājumu kartes informāciju vai telefona numuru. Mēdzot būt arī gadījumi, kad maksājumu par kādu it kā abonētu pakalpojumu tirgotājs pamanās pievienot pircēja telefona rēķinam.
„Šīs shēmas apsvērums ir tāds, ka formāli jau nekur nevar piesieties. Kaut kur jau tas viss ir uzrakstīts. Kaut kur dziļi, dziļi… Bet te ir stāsts par patērētāja tiesībām: ja patērētājiem kādi noteikumi ir sniegti neskaidri, noslēpti kaut kur tālu, pēc daudziem klikšķiem vai sazin’ kur, tad var uzskatīt, ka šādi noteikumi vispār nav sniegti. Tie ir noklusēti pasniegšanas veida ziņā.
Te ir stāsts par negodīgu komercpraksi, netaisnīgiem līguma noteikumiem un daudzos gadījumos – arī par krāpnieciskām shēmām,” uzsver Dainis Platacs.
Tādēļ eksperts šādās situācijās aicina klientus vērsties savā
bankā vai pie mobilā telefona operatora, paskaidrojot apstākļus un
lūdzot pārtraukt negribēto līgumu. Par notikušo būtu jāinformē arī
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un, ja ir aizdomas par
krāpšanu, - arī policija.
Nelielu animācijas video kā brīdinājumu pircējiem par šo tēmu
izvietojis arī Eiropas patērētāju centrs Latvijā.
