Padomi ģimenes finanšu pārskatīšanai pandēmijas laikā
Pandēmija liek mums saskarties ar vēl nepieredzētiem apstākļiem, kad daudzi sāk strādāt attālināti, skolēni un bērnudārznieki paliek mājās, socializēšanās samazināta līdz minimumam. Tas viss atstāj iespaidu arī uz ekonomiskajiem procesiem: vairākas nozares izjūt ievērojamu apgrozījuma kritumu un ir spiestas samazināt darbinieku skaitu.
Iedzīvotājiem jārēķinās ar ienākumu sarukšanu, ja pieteikta slimība, bezalgas atvaļinājums vai zaudēts darbs. Likumsakarīga ir spriedze personīgo finanšu jomā, jo valda liela neziņa un nenoteiktība par to, cik spēcīga būs pandēmijas ietekme uz valsts ekonomiku un ģimeņu finansiālo stāvokli.
No indivīda viedokļa finansiālā labklājība ir svarīga ne tikai
naudas jautājumu sakārtošanas ziņā. Pētījumi liecina, ka tai ir
spēcīga saistība ar vispārējo labsajūtu. Stress, ko izraisa
nenoteiktība finanšu jomā, var būtiski ietekmēt darba
produktivitāti un atsaukties uz visu ģimeni. Tāpēc savlaicīga
finanšu sakārtošana ir būtiska un noteikti sniegs rezultātus. Jo
rūpīgāka un ātrāka būs revīzija, jo sekmīgāk izdosies pielāgoties
jaunajiem apstākļiem.
Lūk, Swedbank Finanšu institūta ekspertes Evijas Kropas
padomi, kas to palīdzēs paveikt:
1. Budžeta plānošana. Šis pilnīgi noteikti ir plānošanas
laiks. Ja iepriekš daudzi uz to skatījās skeptiski un
paļāvās uz aptuvenu ienākumu un izdevumu aprēķinu galvā, tad tagad
ar to vien būs par maz. Fakts, ka bērni visu dienu pavada mājās,
vēl jo vairāk aktualizē šo nepieciešamību. Lai neskrietu uz veikalu
katru dienu, ir jāsastāda maltīšu saraksts un tam jāpakārto
iegādājamo pārtikas preču saraksts. Ja vecāki līdztekus mājas solim
arī attālināti strādā, vairāku uzdevumu veikšana vienlaicīgi nebūt
nav viegla. To sakārtot palīdzēs dienas ritma grafiks, ēdienreižu
plānošana, kā arī rūpīga ienākumu un izdevumu pārskatīšana,
izveidojot uzskaites sistēmu. Tie var būt pieraksti kladē, Google
Sheets vai kāda no viedtālruņa aplikācijām.
2. Prioritāšu pārvērtēšana, sastrukturējot tēriņus trīs
kategorijās – obligātie, vajadzīgie un vēlamie. Obligātie
maksājumi (komunālie maksājumi, kredīti, citi rēķini) veicami kā
parasti, jo to nemaksāšana draud ar sekām. Vajadzīgie ir tie, bez
kuriem neiztikt, bet uz kuriem var ietaupīt. Piemēram, pārtika,
apģērbs, transports. Jāsaprot, cik lielu summu mēnesī tiem var
atvēlēt, un jāparedz nauda uz priekšu. Visvieglāk ir taupīt uz
vēlamajiem tēriņiem, nemaz neļaujot tiem notikt (gardumi, jauni
apavi, izklaide). Lai gan krietni mazinājušās iespējas šādus
tēriņus veikt, sērfošana pa internetveikaliem joprojām var radīt
kārdinājumus. Swedbank Finanšu institūta pētījums atklāj –
89% iedzīvotāju uzskata, ka varētu ietaupīt, stingrāk kontrolējot
ikdienas izdevumus.
3. Pārskatīt fiksētos izdevumus un abonementus.
Piemēram, mobilā telefona pieslēgumus un tarifus, televīzijas un
interneta ikmēneša maksas. To piedāvājuma un izcenojuma klāsts
tirgū laika gaitā varētu būt mainījies. Iespējams, ka uz laiku,
kamēr strādājat attālināti, var pārtraukt auto stāvvietas apmaksu
pie darbavietas un pārskatīt arī citus tēriņus, kas līdz ar
ikdienas ritma maiņu varētu būt zaudējuši aktualitāti.
4. Objektīvi novērtēt spēju tik galā ar regulārajiem
maksājumiem. Ja ienākumi ir samazinājušies un ir pamatotas
bažas, ka ar līdzšinējo rēķinu plūsmu netiksiet galā, noteikti
uzņemieties iniciatīvu un uzsāciet sarunas ar pakalpojuma sniedzēju
par to atlikšanu vai daļējas apmaksas grafika sastādīšanu.
Piemēram, bankas kredīta maksājumiem piedāvā pamatsummas maksājuma
atlikšanu uz noteiktu laiku. Jāatceras, ka šajā gadījumā jāturpina
maksāt procenti. Nebūs tā, ka pilnīgi viss kredīta maksājums no
ģimenes budžeta uz laiku pazudīs. Maksājuma atlikšanas iespēja ir
dažāda veida kredītiem, tāpēc noteikti vērsieties pie bankas, lai
saņemtu savai situācijai piemērotāko risinājumu.
5. Uzkrājumu veidošana. Drošības spilvena
veidošana vai papildināšana ir īpaši svarīga. Tas ļaus saglabāt
drošības sajūtu un emocionālo līdzsvaru, neradot papildu spriedzi.
Šajā ziņā Latvijas iedzīvotājiem ir diezgan izaicinoša situācija,
jo, saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta veikto pētījumu, teju
pusei jeb 42% iedzīvotāju uzkrājumu apjoms ir visai neliels. Tā
pietiktu iztikas nodrošināšanai ne vairāk kā vienam mēnesim. Trīs
vai vairāk mēnešus spētu iztikt 19% aptaujāto. Piektdaļai uzkrājumu
nav vispār. Ja esat situācijā, ka, rūpīgi pārskatot izdevumus un
plānojot budžetu, ietaupīt ir iespējams, atlikumu noteikti
novirziet uzkrājumos.
6. Atbalsta apzināšana. Ja šobrīd situācija
attīstījusies nelabvēlīgi – zaudēts darbs vai jūtami samazinājušies
ienākumi, noteikti apziniet visas iespējas par sociālo atbalstu,
kas jums pienākas. Bezdarbnieka pabalsts, slimības nauda vai
vietējās pašvaldības sociālais atbalsts palīdzēs īslaicīgas krīzes
mazināšanai.
7. Izmantojiet attālinātās iespējas mācīties un papildināt
savas prasmes kā finanšu pārvaldības, tā arī profesionālajā
jomā. Digitālās un audio grāmatas, tiešsaistes kursi,
grāmatu apskatu video internetā – tie ir tikai daži piemēri, ar
kuru starpniecību iedvesmoties gudri pārstrukturēt savu ikdienu,
paskatīties uz lietām no cita skatupunkta un tikt galā ar
sarežģījumiem. Pašiniciatīvai un uzņēmībai šajā gadījumā ir būtiska
loma.