Kā neiekrist krāpnieku nagos lielo izpārdošanu laikā?

Kam jāpievērš uzmanība, iepērkoties internetā, lai neiekristu krāpnieku nagos, skaidro Luminor krāpšanas novēršanas eksperts Anrijs Šmits.

Lielo atlaižu laiks ir ražas laiks ne tikai pircējiem, bet arī krāpniekiem internetā. Interneta krāpnieki savas digitālās prasmes nepārtraukti pilnveido un tiem vairs nesagādā problēmas pieklājīga un uzticama izskata interneta veikala, sociālo mediju vietnes vai reklāmas izveidošana, kas piesaista potenciālo upuru uzmanību.
 

„Protams, ir saprotams, ka šīs interneta vietnes, kuras piedāvā īpaši kārdinošas atlaides un izdevīgus piedāvājumus, piesaista lielu potenciālo pircēju uzmanību, vairojot iespēju veikli tikt apkrāptiem. Bet vienmēr ir vērts atcerēties vienkāršu patiesību – tas, kas izskatās neticami izdevīgs, lielākoties tāds tomēr nav. Iepērkoties internetā, jābūt ļoti uzmanīgam un vairākkārt jāpārliecinās, vai interneta veikals, kura jūs iepērkaties un ievadiet prasītos bankas datus, ir reāls un uzticams pakalpojumu sniedzējs,“ brīdina Anrijs Šmits, Luminor krāpšanas novēršanas eksperts.
 

Kā norāda eksperts, tad paša uzmanība ir jāpievērš ļoti dārgu luksusa preču vai elektroierīču, piemēram rotaslietu, pulksteņu, viedtālruņu vai ekskluzīvu smaržu piedāvājumiem par daudz zemāku cenu kā ierasts. Ja prece, kas maksā 1000 eiro, tiek pārdota par 200 eiro, pircējam būtu jāievēro īpaša piesardzība un rūpīgi jāizvērtē pārdevēja izcelsme.
 

Krāpnieki kļūst aizvien prasmīgāki un vizuāli pievilcīgās un šķietami uzticamās interneta vietnēs ir iemācījušies attēlot arī Verified by Visa un Mastercard SecureCode drošības sertifikātus, kā arī pievieno citus elementus, kas sarežģī šo vietņu atšķiršanu no uzticamiem interneta veikaliem. Pieaug arī krāpšanas gadījumu skaits sociālajos medijos, kur pircēji tiek aicināti noklikšķināt uz ieraksta par kādas vilinošas  balvas izlozi, taču aiz piedāvājuma patiesībā slēpjas programmatūra, kas nozog bankas datus. 

Kā pasargāt sevi no krāpšanas gadījumiem internetā? Piemēram, iepērkoties interneta veikalos, ieteicams izmantot tikai šim mērķim īpaši paredzētu maksājumu karti, kurā atrodas tikai konkrētajam pirkumam nepieciešamā summa. Tādā veidā ir iespējams samazināt risku zaudēt ievērojamu naudas summu. Ja tomēr esat uzķēries uz krāpnieku un jūsu bankas dati ir nonākuši tā rīcībā, nekavējoties par šo gadījumu ir jāziņo gan savai bankai, gan policijai. 
 

Kam pievērst uzmanību, lai pasargātu sevi no krāpniekiem internetā?

• Tīmekļa adrese ir maldinoša, t.i., tāda, kas cenšas atdarināt kādu zināmu preci, ražotāju vai pārdevēju.
• Tīmekļa adrese nesatur drošas pārlūkošanas simbolu un tīmekļa adrese nesākas ar https, bet gan ar http. S = secure jeb drošs.
• Veikala adrese ietver vairākus punktus, piemēram, con.su.club, tāpēc rūpīgi pievērs uzmanību tīmekļa adresei.
• Vietne pārdod preces, bet nav to oficiālais izplatītājs.
• Interneta vietne strādā ar kļūdām – nevar atvērt citas lapas saites, nestrādā “pogas”, kā arī redzamas vizuālas kļūdas interneta vietnes tekstos.
• Kontaktu sadaļa neeksistē, trūkst kontaktu, vai norādītie kontakti realitātē neeksistē.
• Veikala kontakti/adrese ir trešās valsts jurisdikcijā/ofšoru/zemo nodokļu zonā.
• Saite ir bijusi saistīta ar kiberdrošības uzbrukumiem vai datorvīrusiem. To var noskaidrot dažādos reputācijas pārbaudes rīkos, piemēram, Google Safe Browsing – Google Transparency Report vai talosintelligence.com.
• Saiti uz interneta veikalu negaidīti atsūta kāds draugs vai paziņa ar tekstu, kas nav raksturīgs ikdienas sarakstei.
• Nav nekādas papildu informācijas par precēm, trūkst reālu klientu atsauksmju par veikalu citos avotos vai sociālajos tīklos, tas šķiet neuzticams. Tāpat jābūt uzmanīgiem, ja atsauksmes par veikalu ir pārāk vienveidīgas un ir acīmredzams, ka radītas mākslīgi.
• Nav atrunāti konkrēti interneta veikala noteikumi, piegādes, naudas atmaksas vai citi svarīgi nosacījumi. Tāpat jābūt uzmanīgiem, ja interneta veikala noteikumi ir neloģiski vai nesamērīgi labi priekš pircēja.
• Nestrādā saites uz veikala sociālo tīklu kontiem. Nereti mājaslapās tiek ievietotas tikai sociālo tīklu ikonas, bet reāli šādi konti nemaz neeksistē.
• Ja interneta vietnes apskates laikā parādās pop-up ziņas, kas aicina saņemt papildu atlaides, vinnestu loterijā vai jebkādā citā veidā aicina ievadīt savus personīgos datus.