Jau tuvākajā nākotnē var pasliktināties sabiedrības uztura kvalitāte, brīdina speciālists

“Ja daļa kvalitatīvās gaļas produkcijas uzticamākie pircēji pagaidām seko akciju piedāvājumiem Latvijas pārtikas veikalos, regulāri mainot iepirkšanās vietas, lai strauji pieaugošās inflācijas dēļ uzturā lietotu ierasto pārtiku, tad bīstamāka pircēju paradumu maiņa var izrādīties, ka šādos apstākļos ir iespēja pārdošanu izvērst lētāku, bet uzturvērtības ziņā mazāk vērtīgu produktu ražotājiem un izplatītājiem – piemēram, kuri gaļas produktiem procentuāli daudz pievieno mehāniski atdalīto vistas gaļu jeb kaulu, skrimšļu un gaļas atgriezumu masu. 

Šādā ārkārtīgi sarežģītā ekonomiskajā vidē Latvijā tiek apdraudēta kvalitatīvas pārtikas pieejamība, jo cilvēki bieži izdara izvēli, pamatojoties uz cenu, 

dod priekšroku anonīmai pārtikai, kas ražota kaut kur tālu ārzemēs un bieži vien ir zemākas kvalitātes. Kvalitatīvo produktu ražotāji pašreiz ir īpaši sarežģītā situācijā, jo ne tikai jāspēj sabalansēt augstās ražošanas izmaksas ar vietējā patērētāja pirktspēju un saglabāt produktu augsto kvalitāti, bet arī konkurēt ar lētā importa piedāvājumu,” norāda NOO Cepeškungs pārdošanas vadītājs Juris Grīnbergs.
 

Pārtikas produktu cenu pieaugums noteikti vēl nav sasniedzis maksimumu, un Juris Grīnbergs papildina: “Mūsu pārdošanas dati, pārtikas veikalu ķēžu paustā informācija, liecina, ka cilvēki turpina pirkt ierastos produktus, taču izteiktāks pieprasījums ir precēm par zemāku cenu – tiek meklētas cenu akciju zīmes, kas norāda uz atlaidi. Ja vienā nedēļā dienišķā desa cenu akcijas dēļ tiek nopirkta vienā pārtikas tīklā, tad nākamajā nedēļā tiek meklēta citā, sagaidot vismaz tādu pašu atlaidi. Šī tendence ir satraucoša un jāuztver nopietni. 

Turpinoties inflācijai, akciju piedāvājums reālo ražošanas un pārdošanas izmaksu dēļ kļūs aizvien ierobežotāks, cilvēki izvēlēsies tirdzniecībā atrodamos lētākos gaļas produktus,

kuru sagatavošanā nereti diemžēl tiek izmantota mazvērtīgā mehāniski atdalītā vistas gaļa, kas patiesībā ir kaulu, skrimšļu un gaļas atgriezumu masa. Tas savukārt neveicina sabalansētu uzturu un jau tuvākajā nākotnē pasliktinās sabiedrības uztura kvalitāti.”
 

Jura Grīnberga skatījumā atsevišķas preču grupas ir sadārdzinājušās dažādu iemeslu dēļ, un, par laimi, visa pārtikas groza sadārdzinājums vēl nav sasniedzis vispārējo jūnija inflācijas līmeni 19,3% apmērā. “Taču šobrīd notiekošais ietekmē gan izejvielu pieejamību, gan galaprodukta cenu. Šī ietekme turpinās būt jūtama gan šajā, gan nākamajā gadā, un diemžēl šobrīd nav iespējams prognozēt ilgtermiņā ne ražošanas izmaksas, ne produkcijas cenu mazumtirdzniecībā. Jāņem vērā arī tas, ka cenu kāpums vēl nav pilnībā sasniedzis visus patērētājus – katram pircējam ir individuāla robeža, cik, ko un kādā kvalitātē no ikdienā nepieciešamās pārtikas var iegādāties. Ceru, ka vairums sabiedrības, domājot par sabalansētu uzturu un veselību, lai arī mazāk, tomēr izvēlēsies augstākas kvalitātes gaļas produktus.”