Bērns veikalā pieprasa mantas un niķojas? "Lidl"nāk talkā vecākiem

Mamūū! Es gribūū!!! Mazā balstiņa noskan pa visu veikalu. Seko vai nu skaļa raudāšana un kliegšana, vai pat krišana zemē un niķa turpināšana tur. Mamma vai tētis cenšas spītnieku kušināt, metot kautrīgus skatienus apkārt. Izturīgākie vecāki notur savas pozīcijas šajā cīņā, bet tiem, kas vēlas ātrāk publisko scēnu beigt, groziņā ieceļo bērna kārotā manta vai našķis.
“Lidl” ir apņēmies pārstāt izmantot bērniem pievilcīgus animētos tēlus savu privāto zīmolu produktu iepakojumos un reklāmā, iestājoties par atbildīgu mārketingu un apzinātu produktu izvēli.

FOTO: Shutterstock.com

“Lidl” ir apņēmies pārstāt izmantot bērniem pievilcīgus animētos tēlus savu privāto zīmolu produktu iepakojumos un reklāmā, iestājoties par atbildīgu mārketingu un apzinātu produktu izvēli.

Redzēta vai pat piedzīvota situācija? Noteikti – bērni regulāri izaicina un cenšas pakļaut vecākus savām vēlmēm, kas nereti radušās, pašiem pakļaujoties reklāmām un produktu mārketingam. Īsāk sakot, bērnus ietekmē reklāma un produktu iepakojums, savukārt vecākus – bērnu prasības. Kā likums, parasti iekārotie našķi ar kārtējo mīļāko supervaroni ne tuvu nav veselīgi.
 

Vai tā tiešām ir liela problēma? Izrādās – jā! 

90 % Latvijas  vecāku un vecvecāku kādreiz ir pakļāvušies bērnu prasībām nopirkt kāroto našķi vai rotaļlietu tikai tādēļ, ka uz iepakojuma attēlots bērna iemīļots animācijas filmas vai spēles varonis, un bērns to pieprasa, liecina pētījumu centra Norstat veiktā aptauja. Aptaujā atbildes uz jautājumiem sniedza 300 respondenti, kuriem ikdienā līdzās ir bērni vecumā līdz 12 gadiem (bērni, mazbērni, brāļi/māsas, radinieki).
 

Atbildot uz jautājumu, vai esat pakļāvušies bērnu vēlmēm iegādāties kādu kārotu našķi vai rotaļļietu, 28 % aptaujas respondentu atzīst, ka tas notiek bieži, 62 % –, ka dažreiz. 

 

Interesanti, ka vīriešu un sieviešu atbildes ir ļoti tuvas, kas liecina, ka mammas un tēti vienlīdz nespēj turēties pretī savu bērnu vēlmēm. Bērna pieprasīto našķu pirkšana tiešā veidā nav atkarīga arī no ienākumiem, jo aptaujas dati neliecina, ka turīgākie bērniem pieprasītās lietas pērk biežāk. Vairāk lutināti toties tiek pirmie un vienīgie bērni – viņi atteikumu no vecākiem vai vecvecākiem saņem ļoti reti, tikai 3 % gadījumu. Un ar īpaši “mīkstām” sirdīm izceļas vecuma grupa no 50 līdz 59 gadiem, kas, acīmredzot, ir mīļie vecvecāki, un no kuriem tikai 2 % nav pakļāvušies mazbērnu pieprasījumiem. 
 

Vai uzņēmumiem būtu kaut kas jādara citādi? – Jā!

Praktiski teju visi aptaujas dalībnieki – 96 % – uzskata, ka uzņēmumiem ir daudz iespēju veidot ētiskāku un atbildīgāku savu mārketingu, kas vērsts uz bērniem. Visvairāk respondentu (70 %) uzskata, ka bērniem vajadzētu īpaši reklamēt veselīgus produktus, piemēram, augļus un dārzeņus, pilngraudu produktus, veselīgus našķus. 61 % aptaujāto domā, ka nevajadzētu reklamēt produktus bērniem, kuros ir daudz piesātināto taukskābju, cukura vai sāls, 53 % – neizvietot saldumus pie kases bērnu acu augstumā, 25 % – neizmantot bērniem paredzētu produktu reklāmās animācijas filmu, filmu vai spēļu varoņus.
 

Reklāma
Reklāma

Uz bērniem vērstais mārketings vienmēr ir bijusi sarežģīta un strauji mainīga tirgvedības joma, ko galvenokārt virza mērķis piesaistīt jauno patērētāju uzmanību un ietekmēt viņu izvēli. “Latvijas Universitātē esam novērojuši, ka pēdējo gadu laikā ir parādījušās jaunas tendences, kas meklē  līdzsvaru starp radošumu un atbildību, iesaistot bērnus kā patērētājus,” stāsta Dr. oec. Anda Batraga, Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes profesore. 

“Sabiedrība arvien vairāk pieprasa ētisku, ilgtspējīgu un atbildīgu reklāmas praksi, īpaši, ja runa ir par bērniem. Uzņēmumi ES arvien vairāk tiek rūpīgi pārbaudīti, lai veicinātu veselīgu dzīvesveidu, daudzveidīgu izvēli un veicinātu pozitīvas vērtības. Daudzi zīmoli pieņem ilgtspējības iniciatīvas un sociāli apzinātas kampaņas, atzīstot to ietekmi uz bērniem. Tomēr izaicinājums ir nodrošināt patiesus nodomus, nevis virspusējas mārketinga stratēģijas, kas tikai gūst labumu no pašreizējām tendencēm.
Mūsdienu bērni aug personalizācijas laikmetā. Uzņēmumi izmanto tehnoloģijas, lai pielāgotu mārketinga pasākumus individuālajām vēlmēm, radot iekļaujošāku un interaktīvāku pieredzi. Sākot ar personalizētām reklāmām un beidzot ar pielāgojamiem produktiem. Starp personalizētu mārketingu un bērnu izmantošanu ir neliela robežšķirtne, kur uzņēmumiem ir jo pamatīgāk jānodrošina, ka tie ievēro bērnu tiesības.”
 

Ko jau dara “Lidl” 

Jautājums par mārketinga, kas vērsts uz bērniem, ētiskajiem aspektiem ir aktuāls ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Tādēļ “Lidl” savā starptautiskajā apzināta uztura veicināšanas programmā ir iekļāvis vairākas apņemšanās, kas attiecas uz bērniem vērsto mārketingu. Tā, piemēram, “Lidl” ir apņēmies pārstāt izmantot bērniem pievilcīgus animētos tēlus savu privāto zīmolu produktu iepakojumos un reklāmā, iestājoties par atbildīgu mārketingu un apzinātu produktu izvēli. Šīs izmaiņas notiks pakāpeniski un kopumā skars vairāk nekā 14 dažādas “Lidl” produktu kategorijas, piemēram, saldumus, šokolādes konfektes un sāļās uzkodas; virkne produktu iegūs jaunu, neitrālāku fasējuma dizainu.

“Mēs labi saprotam, ka pārtikas produktu izvēles veikalā ne vienmēr nosaka tikai cena, īpaši attiecībā uz bērniem, kurus vada emocionāli impulsi. Tādēļ kā daļa no lielās,  un starptautiskās “Lidl” veikalu ģimenes, arī Latvijā uzskatām par savu pienākumu doties palīgā vecākiem, lai mūsu bērni izvēlētos un ēstu veselīgāku pārtiku, lai augtu stiprāki un gudrāki,” uzsver “Lidl Latvija” Korporatīvās sociālās atbildības vadītāja Antra Birzule.

Saistītie raksti