Kā sadraudzināt bērnu un mājdzīvnieku
Rūpes par mājas mīluli saliedē ģimeni, palīdz bērnam nodibināt uzticības pilnas attiecības ar vecākiem, sajust sevi kā daļu no veseluma, justies drošam un aizsargātam. Prasme rūpēties par to, ko esi pieradinājis, atbildība par attiecībām, uzmanība pret cita vajadzībām - tas viss bērnam noderēs arī viņa turpmākajā dzīvē. Kontakts ar dzīvnieku bērnam vajadzīgs vispārējai emocionālai attīstībai.
Likums Nr. 1!
Mazus bērnus nekad nedrīkst bez uzraudzības atstāt kopā ar suni! Statistika rāda - gadījumos, kad suns smagi traumējis zīdainīti vai mazu bērnu, nav bijis klāt neviena pieaugušā.
Augt kopā.
Visvairāk bērnus mīl tie kaķi un suņi, kas uzauguši kopā ar bērniem. Tāpēc ir svarīgi, lai kaķēni un kucēni agrīnās socializācijas periodā kontaktējas arī ar dažāda vecuma bērniem, bet tikai pieaugušo uzraudzībā. Bērniem jāizturas pret mazo kaķēnu vai kucēnu mierīgi un draudzīgi, lai nejauši neiemācītu dzīvnieciņam uz visu mūžu, ka bērni ir bīstami.
Padomi, kas veicinās bērna un mājdzīvnieka saprašanos:
- Neļaujiet maziem bērniem pašiem ņemt rokās kaķēnus un kucēnus, jo mazulis varētu nejauši izkrist un savainoties. Ja bērni vēlas mazuli paņemt rokās vai klēpī, bērniem jāapsēžas uz grīdas.
- Kontaktējoties ar ļoti maziem bērniem drošāk būs suni turēt pavadā, lai kontrolētu reakcijas. Visbiežāk tiek sakosti bērni no viena līdz triju gadu vecumam, jo bērnam nav bijusi pietiekama uzraudzība un viņš nav sapratis, ka arī mājas suns var iekost, ja viņu traucē. Otra grupa ir skolas vecuma bērni un pusaudži, kas dauzoties izprovocē suņus uz aizsargreakciju.
- Bērna un suņa draudzība var kļūt par vienu no skaistākajām bērnības atmiņām, un var mudināt bērnu saistīt savu dzīvi ar dzīvniekiem. Taču, lai šis brīnums notiktu, nemanāmi, ļoti rūpīgi jāstrādā pieaugušajiem, kas uzrauga bērna un dzīvnieka saskarsmi. Pieaugušajiem pilnībā jākontrolē un jāvada šīs attiecības, mācot uzvesties gan bērnam, gan sunim.
- Kad pieaugušajiem nav laika uzraudzīt suņa un bērna kontaktēšanos, viņus labāk izšķirt, jo auklīte vai vecmāmiņa tikai retos gadījumos spēj vienlaikus uzraudzīt gan suni, gan bērnu, turklāt suns var neklausīt trešajai personai tik labi kā saimniekam. Dzīvoklī suni var ieslēgt citā istabā, privātmājā -uz laiku ielikt suni voljerā. Tādā veidā būs drošībā gan bērns, gan suns. Bērniem jāmāca, ka suņa ķermeņa valoda - raidītie signāli - sastingšana, laizīšanās, novēršanās, rūkšana, zobu rādīšana -nozīmē, ka suns ir uztraucies un briest konflikts.
- Iemāciet maziem bērniem, ka nedrīkst dzenāt pa istabām vai pagalmu ne suni, ne kaķi. Ja suns aiziet no rotaļas ar bērnu, tas nozīmē, ka suns tobrīd nevēlas kontaktēties ar bērnu - nepieļaujiet, ka bērns sunim seko! Ja kaķis paslēpjas - neļaujiet bērnam ar varu vilkt to ārā.
- Bērniem jāmāca nesaukt, neiet klāt un neaiztikt svešus suņus, nekad neiet klāt ķēdes suņiem. Ķēdes suns ir neprognozējams un tāpēc bīstams.
- Radiniet bērnu netraucēt ģimenes suni un kaķi, kad tas guļ vai ēd - jānodrošina dzīvniekam drošības sajūta ēdot - barojot suns jāliek būrītī vai atsevišķā istabā, un tūlīt pēc ēšanas bļodiņa jānovāc.
- Pamāciet bērniem, kā kaķi vislabāk glāstīt - sākot no galvas virspuses un slidinot roku pāri mugurai. Sunim patiks, ja paglāstīs sānus un krūtežu.
- Nekādā gadījumā nedrīkst raustīt mīluli aiz astes, sēsties mugurā, tīt kaķi ciešos apsējos vai likt sunim uz kājām matu gumijas.
Atceries!
Pēc mājdzīvnieka glaudīšanas bērniem ir jānomazgā rokas.
Bērniem, kas auguši kopā ar dzīvniekiem ir labākas komunikāciju prasmes un stiprāka imunitāte.
Lai draudzība sagādātu prieku visiem, uzslavējiet mīluli vai iedodiet kārumu, arī bērnu ieprieciniet ar kādu našķi.