Nobučo savu suni! Tu pat iedomāties nevari, kāpēc tas ir svarīgi

Vai zināji, ka sunim ir daudz kas kopīgs ar jogurtu? Arizonas universitātes (ASV) veiktā pētījumā noskaidrots, ka uz suņa purna esošās baktērijas ietekmē cilvēka organismu tāpat kā probiotiķi.

Ļaujot sunim pēc iespējas biežāk mūs laizīt, mēs savu organismu papildinām ar labajām baktērijām, noskaidrojuši zinātnieki.

FOTO: Shutterstock.com

Ļaujot sunim pēc iespējas biežāk mūs laizīt, mēs savu organismu papildinām ar labajām baktērijām, noskaidrojuši zinātnieki.

Mūsu organismā ir ap 500 baktēriju veidu – vienas ir labās, citas sliktās, un to pareizs līdzsvars ir labas imūnsistēmas pamatā. Gadiem ejot, labo baktēriju mūsu organismā kļūst arvien mazāk – un tas nelabvēlīgi ietekmē gan cilvēka fizisko, gan psiholoģisko stāvokli. 

Zinātnieki apgalvo, ka, ļaujot sunim pēc iespējas biežāk mūs laizīt, mēs savu organismu papildinām ar labajām baktērijām. 
Eksperimentā piedalījās cilvēki, kuri ir vecāki par 50 gadiem. Viņiem uzticēja aprūpēt trīs mēnešus vecus kucēnus no patversmes. Katru mēnesi tika pārbaudīts labo baktēriju līmenis viņu organismā, kopējais fiziskais un psiholoģiskais stāvoklis, pašsajūta un imunitātes stiprums. Tāpat tika testēts arī suņu veselības stāvoklis. 

„Tūkstošiem gadu esam dzīvojuši kopā ar suņiem, bet pat prātā nav ienācis, cik ļoti tas ietekmē mūsu organismu,” saka antropoloģijas doktore un viena no pētījuma autorēm Kima Kellija. 

„Vai patiešām, uzņemot savā ģimenē četrkājaino draugu, mēs to darām tikai tāpēc, ka vēlamies paglaudīt un rūpēties par kādu, vai arī iemesls slēpjas mūsu pašu organismā? Izrādās, ka kontakts ar suni labvēlīgi ietekmē mūs arī caur ādu,” saka zinātniece. 
Pētnieki ir pārliecināti, ka uz suņa purniņa sastopamās labās baktērijas iedarbojas uz mūsu organismu tāpat kā jogurts jeb probiotiķi. 

„Mūsu organismā nonākušās suņu baktērijas veic neiedomājami svarīgu funkciju, no kuras atkarīga gan fiziskā, gan psiholoģiskā veselība. Īpaši svarīgi tas ir pusmūžā un gados vecākiem cilvēkiem,” komentē Arizonas universitātes psihiatrijas profesors Čārlzs Raisons. 

Pēc pētījuma beigām eksperimenta dalībnieki suņi un viņu saimnieki turpināja dzīvot kopā.  Pētījums publicēts interneta vietnē www.uadogstudy.org 
 

 

Reklāma
Reklāma