Kā rīkoties, ja nomiris mājdzīvnieks

Suņi, kaķi, pundurtrusīši un citi mīluļi daudzās mājās ieņem ģimenes locekļu lomu. Un kā nu ne – mēs par tiem rūpējamies, mīļojam, par viņiem uztraucamies, ar viņiem kopā spēlējamies. Mīkstie dzīvnieciņu kažoki tiek sabužināti un paijāti brīžos, kad ir bēdīgi. Viņi uzklausa, nepārmet un nenosoda. Ne reti – reizē ar mājdzīvniekiem aug arī ģimenes atvases. Arī bērni izjūt skumjas un redz, kas ar viņu četrkājaino mīluli notiek pēc viņa aiziešanas. Vecākiem jārāda piemērs – kā no mājdzīvnieka atvadīties.

Kur dzīvnieku apglabāt

Noteikumi paredz, ka lolojumdzīvniekus ir atļauts aprakt teritorijā, kurā tie atradušies (dzīvojuši), ja:

• dzīvnieka saimnieks ir aprakšanas vietas zemes īpašnieks;
• aprakšanas vieta ir norobežota un nav publiski pieejama, tā nedrīkst būt lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kā arī daudzdzīvokļu ēkām piegulošā teritorija;
• aprakšanas vieta neatrodas pie upes, strauta, ezera un citiem virszemes ūdensobjektiem, applūstošā vietā vai teritorijā, kā arī tā nedrīkst atrasties virszemes ūdensobjektu un pazemes ūdeņu ieguves vietu aizsargjoslās;
• apraktais līķis nerada smaku, kā arī ūdens, gaisa vai augsnes piesārņojuma apdraudējumu.

PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere norāda: “Līķis aprokams tādā veidā, lai tam nevarētu piekļūt gaļēdāji vai visēdāji dzīvnieki. Tas jāaprok bedrē, uzberot vismaz vienu metru biezu zemes kārtu, un aprakšanas vietā aizliegts uzlikt pieminekli. Citos gadījumos lolojumdzīvnieku līķus drīkst aprakt tikai Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrētās dzīvnieku kapsētās.”

 

Pļavās un mežos dzīvnieku līķus aprakt nedrīkst, jo šādās vietās apbedījumiem viegli var piekļūt meža dzīvnieki, kuri aprakto dzīvnieku var atrakt, izvazāt pa mežu, radot piesārņojuma un slimību risku gan apkārtējai videi, gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem.

Svarīgi ziņot

Ja mirušais lolojumdzīvnieks ir suns, kam ir obligāti jābūt reģistrētam Lauksaimniecības datu centra reģistrā, tad dzīvnieka īpašniekam piecu darba dienu laikā pēc dzīvnieka nāves ir par to jāpaziņo LDC (Lauksaimniecības datu centram), veicot attiecīgu atzīmi reģistrā. To var izdarīt, izmantojot, latvija.lv. Plašāka informācija par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrēšanu un dažādu izmaiņu veikšanu reģistrā, ir lasāma LDC tīmekļa vietnē: http://www.ldc.gov.lv/lv/majas_dzivnieku_registresanas_kartiba/notikumu_registresana/. 

Var sodīt

PVD pārstāve informē, ka Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudes par mājdzīvnieku apglabāšanu veic tikai tad, ja tiek saņemta sūdzība par mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas vai apglabāšanas iespējamiem pārkāpumiem: “Piemēram, ja kaimiņš novērojis, ka Jūs savu mājdzīvnieku apglabājat daudzdzīvokļu nama pagalmā vai tuvējā birztaliņā, spēj identificēt un pierādīt, ka to esat darījis tieši Jūs, par iespējamo pārkāpumu ziņo PVD, tad dienests var veikt pārbaudi un pārkāpuma gadījumā uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.” Diemžēl, pārbaudi nevar veikt, ja nav iespējams identificēt ne personu, ne tās dzīvesvietu, jo normālos apstākļos, jeb ikdienā, PVD privātpersonas – dzīvnieku īpašniekus nekontrolē.

Iespējas Latvijā - kā likvidēt mirušo mājdzīvnieku

• Viena iespēja – dzīvnieku apglabāt vienā no trim Latvijā reģistrētajām lolojumdzīvnieku kapsētām - SIA “sia 1960” kapsēta “Citi medību lauki”, SIA “Kurzemes gaļsaimnieks” un PU “Cēsu novada pašvaldība.
• Otra iespēja – lolojumdzīvnieku kremēt. Šādu pakalpojumu nodrošina divi uzņēmumi - SIA “Cremo” un SIA "Flammax".
• Divi iepriekš minētie uzņēmumi, kā arī SIA “Sanarius un SIA “A” piedāvā lolojumdzīvnieku līķu savākšanas, transportēšanas un uzglabāšanas pakalpojumus. 
• Ar lolojumdzīvnieku līķu savākšanu un transportēšanu nodarbojas arī SIA”Dr. Beinerts”.