Suņu novecošana – demence, locītavu problēmas un izkrituši zobi

Locītavu problēmas – tipiskas lieliem suņiem
Vai sunim iespējams palīdzēt un kas jāzina brīdī, kad tas sāk novecot, skaidroja veterinārārste Anete Kalniņa: “Lielajiem suņiem viena no tipiskākajām novecošanas pazīmēm ir dažādas locītavu problēmas, tās ir deģeneratīvas locītavu saslimšanas - artrozes un artrīti, kad locītavu virsma nodilst, locītavās vairs nav pietiekami daudz šķidruma, un no tā arī veidojas sāpes”.
Locītavu problēmas parasti skar lielās un gigantiskās šķirnes – vācu aitu suņus, labradorus, rotveilerus, vācu dogus, sanbernārus, mastifus un citus suņus. Viņu svars izdara lielu spiedienu uz locītavām. Sunim ir grūtības piecelties, apgulties, pārvietoties, uzkāpt pa kāpnēm vai viņš sāk pieklibot. 

Mazajiem suņiem izkrīt zobi
Turpretī mazos suņus vecumdienās piemeklē citas kaites. “Vecumdienās maziem suņiem ļoti, ļoti aktuālas ir dažādas mutes dobuma saslimšanas, periodontīti, un reizēm suņi pat zaudē lielu skaitu zobu. Protams, ir jāņem vērā, ka nolietojas visi orgāni, var sākties sirds mazspēja, var būt problēmas ar nierēm, ar urīna nesaturēšanu un tā tālāk,” skaidro vetārste.
Arī dzīvniekiem gadu gaitā noveco maņu orgāni un samazinās to spējas. Acis kļūst blāvākas, pasliktinās redze un dzirde – tas diemžēl ir neatgriezenisks process, taču būtiski dzīves kvalitāti sunim neizmaina, jo mīluļa svarīgākā maņa ir oža.

Vecuma demence ir pamatā nepareizajam uzskatam par to, ka veci suņi iet uz mežu nomirt. Patiesībā suns vienkārši apmaldās un nespēj atnākt mājās.

Suns apmaldās, nevis iet mežā nomirt
“Viņi var kļūt citādāki, viņi var agresīvāk reaģēt situācijās, kurās iepriekš agresijas nebija. Viņi var būt apjukuši, var neatpazīt uzreiz savu saimnieku vai neorientēties tik labi vidē – arī tā ir viena no novecošanas pazīmēm,” skaidro Kalniņa.
Vecuma demence ir pamatā nepareizajam uzskatam par to, ka veci suņi iet uz mežu nomirt. Patiesībā suns vienkārši apmaldās un nespēj atnākt mājās.
“Suņi tomēr ir cilvēka dzīvnieki. Brīžos, kad tiem ir slikti, suņi vairāk tiecas būt pie sava saimnieka. Arī tā ir viena no novecošanas pazīmēm, ja dzīvnieks, kurš pirms tam ir bijis ļoti neatkarīgs, pēkšņi ir kā pielipis savam saimniekam. Tas ir veids, kā viņš jūtas droši, jo viņa barvedis vēl joprojām par visu parūpēsies,” skaidro vetārste.
Brīdis, kurā suns kļūst par senioru, krietni atšķiras dažādām šķirnēm. Vācu aitu sunim desmit gadi ir cienījams vecums, savukārt čivavas un jorkšīras terjeri nereti svin sešpadsmito, septiņpadsmito un pat divdesmito dzimšanas dienu.

Regulārāk jāapmeklē vetārsts
Ļoti bieži nāves cēlonis suņiem ir sirds slimības un audzēji. Tādēļ, ja pamanāt kaut vai nelielu graudiņa lieluma veidojumu uz ādas, nedrīkst kavēties ar vizīti pie vetārsta. Tāpat jāpiedomā par ēšanas paradumiem, jo mēdz parādīties divas galējības – ievērojams liekais svars vai dramatiska notievēšana.

Tāpat jāatceras par aktivitātēm. Vetārste uzsver, ka suni nedrīkst piespiest skriet līdzi saimniekam, ja fiziski mīlulim to darīt ir mokoši: “Reizēm dzīvnieks tik ļoti grib savam saimniekam izpatikt, ka pat ar sāpēm un lielu nogurumu tomēr skries līdzi”.
Jāpadomā arī par to, kā piemērot dzīves vidi jaunajām vajadzībām. Novecošana sunim ir dabisks, neizbēgams process. Saimnieka uzdevums ir parūpēties, lai dzīvnieks vecumdienās justos komfortabli un saņemtu visu nepieciešamo aprūpi.

Avots: www.lsm.lv