Kā pasargāt dzīvnieku no pārkaršanas?

Ir divi termini, kas saistīti ar sakaršanu: karstuma dūriens un saules dūriens. Faktiski tas ir gandrīz viens un tas pats, abos gadījumos notiek kritiska organisma pārkaršana. Karstuma dūrienā var iedzīvoties bez saules, piemēram, ilgi uzturoties karstās, nevēdinātās telpās vai slēgtā automašīnā. Saules dūriena specifika savukārt ir pārkaršana, kas rodas tiešā saules staru ietekmē. Normāli organisms izmanto vielmaiņas procesus, lai pats sevi atdzesētu. Tomēr reizēm tas ar karstumu vairs netiek galā – vai nu trūkst šķidruma, vai vides temperatūra ir pārāk augsta, vai arī pie vainas kāda slimība. Tāpēc jebkurš no abiem dūrieniem ir ļoti bīstams. 

Karstuma dūriena rezultātā dzīvnieka ķermeņa temperatūra var pārsniegt pat 40,5 grādus, skaidro Aija Nuķe. 

Ekspertes norāda, ka parasti dzīvnieki māk pasargāt sevi no pārkaršanas, meklējot vietu, kur atvēsināties. Gan kaķiem, gan suņiem ir maz sviedru dziedzeru, kas pamatā atrodas uz pēdu spilventiņiem, un jāņem vērā, ka ar tiem nepietiek, lai karstumā spētu sevi atvēsināt. Suņi sevi atvēsina un regulē savu temperatūru ar paātrinātu elpošanu jeb tā saukto elšanu. Savukārt kaķi visbiežāk guļ uz vēdera ‘’lidojošas peles’’ pozā uz vēsas grīdas. Ideāls variants dzīvniekam ir iespēja uzturēties telpās, kuras iespējams vēdināt un atdzesēt atkarībā no laika apstākļiem ārā.  

Kā atpazīt pārkaršanu?

Ja suns ir pārkarsis, visticamāk, viņš sāks strauji elpot, var būt apjucis un zaudēt koordinācijas spējas. Bieži var novērot arī vemšanu un caureju, mēle un gļotādas kļūst zilganas, ir novērojama siekalošanās. Tādā gadījumā ir steidzami jāsniedz palīdzība. 
“Lielākais pārkaršanas risks ir šobrīd tik populārajām brahiocefālajām šķirnēm – franču un angļu buldogiem, mopšiem un citām šķirnēm ar saspiestajiem purniņiem, jo šo suņu iespējas sevi atvēsināt ar elpošanu ir krietni ierobežotas. Tāpat bieži pārkarst dzīvnieki ar izteikti garu un biezu apmatojumu, ļoti aktīvi suņi, kā arī medību un darba suņi. Paaugstināta riska grupā ir suņi ar lieko svaru un sirds problēmām, kuriem karstais periods ir īpaši grūti panesams,” stāsta veterinārārste Anete Kalniņa. 

Felinoloģe Aija Nuķe atgādina: ja kaķis sāk elpot kā suns ar atvērtu muti, tas nozīmē, ka kaķim ir nepieciešama steidzama palīdzība. 

Sunim elpošana ar atvērtu muti ir viens no termoregulācijas veidiem, un tas ir normāli. Kaķim šāda elpošana liecina par nopietniem draudiem, tāpēc dzīvnieks ir jānovēro un jāsniedz tam palīdzība. 

Karstā laikā riska grupā ir kaķi grūtniecības periodā, kaķi ar veselības problēmām, kaķi ar lieko svaru, kaķi ar plakaniem purniņiem – persieši, eksoti, kā arī kaķi ar biezu pavilnu vai apspalvojumu. Nereti biezo kažoku īpašniekus saimnieki uz vasaras periodu nocērp, tādējādi atvieglojot kaķim karsto vasaru. Ja kaķim parādās vājums, slikta orientācija telpā, nav reakcijas uz skaņām, acu skatiens slikti reaģē uz kustīgiem priekšmetiem, bieža elpošana, tad pilnīgi iespējams, ka kaķi ir skāris karstuma dūriens.

Ja radušās aizdomas, ka mājdzīvniekam ir karstuma dūriens, nekavējoties jāveic visi atvēsināšanas pasākumi un jāmeklē vetārsta palīdzība. Lai dzīvnieku atvēsinātu, tas jānovieto vēsumā, jāsamitrina kažociņš, ķepas un galva ar aukstu ūdeni, var likt vēsas kompreses no vēdera puses padušu un cirkšņu rajonā. 

Ļoti svarīgi nepārspīlēt, jo pārāk strauja un intensīva atvēsināšana ir ne mazāk bīstama kā pārkaršana. 

Nepārtraukti jākontrolē dzīvnieka ķermeņa temperatūra – nevis “pēc deguna”, bet ar termometra palīdzību. Pusstundas līdz stundas laikā vēlams temperatūru samazināt līdz 39,0–39,5 grādiem un beigt atvēsināšanas procedūras. Dzīvniekam normāla fizioloģiska temperatūra ir līdz 39 grādiem pēc Celsija skalas. Temperatūrai pakāpjoties līdz 41 grādam, jau sākas orgānu bojājumi, kas var novest pie to mazspējas un sirds apstāšanās, būt piesardzīgiem aicina Rimi Mājdzīvniekiem ekspertes. “Nekādā gadījumā nedrīkst lietot ķermeņa temperatūru pazeminošus preparātus. Vēlams dzīvniekam dot padzerties ūdeni, kuram mazliet pievienota sāls, jo līdz ar vispārēju ķermeņa atūdeņošanos dzīvnieks zaudē daudz minerālu un sāļu. Pat ja jums ir izdevies atjaunot normālu dzīvnieka ķermeņa temperatūru, vienalga tas ir jāparāda vetārstam, jo karstuma dūriens var izraisīt nopietnus veselības traucējumus. Tāpat kā ar daudzas citas slimības, arī karstuma dūrienu ir vieglāk ir novērst, nekā pēc tam ārstēt. Tāpēc esiet ļoti uzmanīgi pret saviem mājdzīvniekiem karstajā gadalaikā,“ atgādina Anete Kalniņa.  
 

Atcerieties trīs vienkāršus nosacījumus, lai nodrošinātu drošu vasaras baudīšanu savam mājdzīvniekiem. 

1. Iespēja patverties no tiešiem saules stariem 
   Suņi bieži tiek ņemti līdzi uz pludmali, un tādā gadījumā ir jāmitrina dzīvnieka kažoks un jānodrošina ēnaina vieta, kur dzīvnieks var paslēpties no tiešiem saules stariem. Būtiski pievērst uzmanību arī ārā, piemēram, voljērā, mītošu suņu nodrošināšanai ar ēnaina patvēruma iespēju. Tāpat arī kaķiem ir jānodrošina ēnaina vietiņa, kur paslēpties. Ja, piemēram, vedat kaķi pavadā ārā un pats ņododaties dārza darbiem, noteikti nodrošiniet, lai apkārt būtu kāds krūms un pavadiņa būtu tik gara, lai kaķis var tur paslēpties. 
2. Vienmēr pieejams svaigs ūdens
   Vienmēr jānodrošina piekļuve tīram un svaigam dzeramajam ūdenim, jo tieši karstā laikā dzīvnieks daudz ātrāk atūdeņojas. Tādēļ pieskatiet, lai mīlulim ūdens bļoda vienmēr būtu pilna, un, dodoties izbraucienos, parūpējieties par ūdens pudeli un bļodiņu savam kompanjonam.
3. Nekad neatstājiet dzīvnieku vienu automašīnā
   Mašīna karstā gadalaikā uzkarst ļoti ātri, un dzīvniekam tas var ātri beigties ar letālu iznākumu. Pat vienkārši saulainā dienā, kad nav karsts, aizslēgtas mašīnas salons 10 minūšu laikā var uzkarst līdz 48 grādiem. Tāpēc, ja esat nolēmis ieskriet veikalā vai citādi atstāt mājdzīvnieku uz īsu brītiņu, tad noteikti pārliecinieties, vai mašīnas logs ir atstāts vaļā, lai ieplūstu svaigs gaiss. Ja esat izlēmuši kaķi vai suni ņemt līdz ceļojumā ar mašīnu, ir svarīgi pārliecināties, ka dzīvniekam ir vieta, kur patverties ēnā. Ja kaķis atrodas pārvadāšanas konteinerā, tam jābūt ērtam, ar daudz spraugām, lai kaķis karstumā nenosmaktu. Konteiners jāaprīko ar pārsegu, kurš nodrošinās kaķim ēnu. 

“Ja dodaties atvaļinājumā un mājdzīvnieku jūsu prombūtnes laikā pieskatīs jūsu draugi vai kaimiņi, noteikti pabrīdiniet par visiem pasākumiem, kas veicami, ja ārā ir karsts laiks,” būt atbildīgiem aicina Aija Nuķe. Būsim uzmanīgi un saudzēsim gan sevi, gan savus mājdzīvniekus.

Lai vasara pašiem un mīluļiem sagādā prieku, nevis raizes un veselības problēmas!