Viss par mazo grauzēju kopšanu – kā barot, kādu būri izvēlēties un kādas ir tipiskākās veselības problēmas

Kad ģimenē pieņemts lēmums par to, ka tai pievienosies jauns mīļdzīvnieks-grauzējs, jānoskaidro, kā par tiem parūpēties. To Mammamuntetiem.lv stāsta Dr. Makarova veterinārās klīnikas vadītāja un veterinārārste Katrīne Makarova.
Grauzēju ēdienkartes pamatā ir siens, taču tas nav vienīgais, ko viņi ēd.

FOTO: Shutterstock.com

Grauzēju ēdienkartes pamatā ir siens, taču tas nav vienīgais, ko viņi ēd.

Kā barot mazo grauzēju? 

Kad ir izlemts, kuru no grauzējiem iegādāties, jāizpēta, kāda kopšana tiem nepieciešama. Visiem grauzējiem ir svarīgi dot sabalansētu uzturu, lai neveidotos vielmaiņas un dažādas citas veselības problēmas. Proporcijas veselīgam uzturam ir šādas:

 

  • 80 % siens – siena ēšana stimulē gremošanas sistēmu un nodrošina arī aizmugurējo zobu dilšanu. Tas ir ļoti svarīgi, jo zobi aug ātri, apmēram 2-4mm nedēļā. Siens katru dienu ir jāpapildina un jāliek vienā vietā. Var izmantot speciālu siena turētāju, pēc izskata tas ir līdzīgs meža dzīvnieku barotavai. Ja netiek ēsts siens un zobi nenodilst, tad zobs pāraug un duras mēlē vai vaigā, izmaiņas notiek arī zoba saknes daļā, un tad tas var ieaugt deguna dobumā un spiest uz acs orbītu.
  • 10% augli un dārzeņi – atkarība no grauzēja vecuma un svara var dot dažas mazas augļu un dārzeņu šķēlītes. No dārzeņiem un garšaugiem droši var dot burkānus, gurķus, pētersīļus, spinātus un dilles. Vasaras laikā veterinārārste Katrīne Makarova iesaka dot arī pieneņu lapas, jo tās satur A vitamīnu. Ar ogām jābūt uzmanīgam, jo tajās ir daudz cukura un tās var sākt rūgt gremošanas sistēmā. Nevajadzētu dot riekstus, rozīnes, vīnogas.
  • 10% viendabīgās komerciālās granulas- ieteicamais daudzums būtu 2-4g uz grauzēja 100g ķermeņa masu diennaktī. Šo daudzumu var sadalīt divās daļās.
  • Ūdens –  katru dienu ir jābūt pieejamam svaigam ūdenim. Trauks regulāri jāizmazgā, lai būtu tīrs. Kā arī ieteicams ūdeni piedāvāt dzert no dažādiem traukiem – tā var būt gan pudelīte ar snīpīti, gan keramiska bļodiņa. Grauzējs biežāk dzers ūdeni, ja būs pieejami dažādi ūdens padzeršanās veidi.

 

Kādu būri izvēlēties?

Jo lielāks dzīvnieks, jo lielākam jābūt būrim. Latvijā nav mazo grauzēju labturības likuma, kas noteiktu konkrētus izmērus. Taču mazākiem grauzējiem veterinārārste Katrīne Makarova iesaka izmantot būri, kas ir 1m x 1m lielumā. Šinšilām un jūrascūciņām noteikti jāiegādājas lielāks būris, tam var būt arī otrais un trešais stāvs.

Reklāma
Reklāma

 

 Nianses, kam vēl jāpievērš uzmanība: 

  • Mājiņa - būrī būtu svarīgi ierīkot mājiņu, lai mazajam grauzējam būtu kur paslēpties. Mājiņu var izveidot arī no siena. Būrī var likt dažādas rotaļlietas, tuneļus un ritentiņus.
  • Pakaiši – tas ir materiāls, ko liek iekšā būrī, lai tas uzsūktu urīna un fēču smaku. Urīns izdala amonjaku, tas ir kodīgs un kairina elpošanas sistēmu, tāpēc būris obligāti jātīra 1x nedēļā, bet ideālā gadījumā – 2x nedēļā. Veterinārārste Katrīne Makarova neiesaka izmantot cietas sapresētas granulas pakaišiem, jo tās var bojāt grauzēja pēdiņas.
  • Novietojums – būri nedrīkst likt vietā, kur iespīd tieši saules stari un blakus radiatoram. Būri būtu vēlams novietot nomaļākā vietā, kur cilvēki bieži nestaigā garām. Grauzēji sevi uzskata par medījumu un, ja kāds visu laiku staigā garām, tas viņiem ir stress.
  • Pastaigas ārpus būra – grauzējus būtu ieteicams 1x dienā izlaist no būra, lai viņi varētu pastaigāt pa dzīvokli vai māju. Sākumā gan jāpieradina ar kādu gardumu, lai pirmajā reizē neaizbēg pavisam prom.

 

Kādas ir biežākās veselības problēmas mājas grauzējiem?

  • Urīnakmeņi jūrascūciņām – veidojas, ja uzturā tiek lietots pārāk maz šķidruma, vai arī, ja ir vielmaiņas problēmas liekā svara dēļ;
  • Olnīcu patoloģijas/cistas jūrascūciņām un žurkām  – cistas var arī plīst un tad dzīvnieks aiziet bojā. Lai samazinātu šo risku, iesaka veikt kastrāciju grauzēju meitenītēm no 5 mēnešu vecuma.
  • Piena dziedzeru ļaundabīgs audzējs / dzemdes iekaisums žurkām un kāmjiem – lai izvairītos no šī riska, arī iesaka veikt kastrāciju grauzēju meitenītēm no 5 mēnešu vecuma;
  • Zobu pāraugšana – biežāk sastopama jūrascūciņām un šinšilām.  Tā var būt ģenētiska problēma, bet var būt saistīts ar nepareizu barošanu – nepietiekamu siena daudzumu uzturā.
  • Traumas, ko gūst no kaķa – bieži vien tās ir izskrāpētas acis vai sakostas ķepas. Tāpat grauzējam ir stress no kaķa klātbūtnes, jo viņš ir plēsējs. Veterinārārste Katrīne Makarova neiesaka iegādāties mazos grauzējus,  ja mājās ir kaķis.

Saistītie raksti