Vai Rīgā un citās pilsētās drīkst turēt vistas un mājlopus – ko par to saka likums?

Vai Rīgā drīkst turēt vistas vai citus mājputnus?

“Normatīvajos aktos nav noteikts aizliegums pilsētā turēt lauksaimniecības dzīvniekus, un aizliegumi nepastāv arī Rīgā, tādējādi rīdzinieki drīkst savā īpašumā turēt ne tikai vistas, bet arī cūkas, govis, aitas un citus lauksaimniecības dzīvniekus, atbilstoši prasībām un noteikumiem,” skaidro Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļas Projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons. Tomēr ir jāievēro dzīvnieku labturības noteikumi. 

Vai drīkst kādu mājputnu turēt arī uz liela balkona?

“Balkons noteikti nav piemērotākā vieta mājputnu turēšanai,” stāsta PVD Novietņu uzraudzības daļas vadītājas vietniece Rudīte Bērziņa. Jāatgādina, ka Dzīvnieku aizsardzības likuma 5. pantā ir noteikti dzīvnieka īpašnieka pienākumi, tostarp, saimniekam ir jārūpējas par turēšanas apstākļu, aprīkojuma, barības un ūdens atbilstību dzīvnieka fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām, ņemot vērā attiecīgā dzīvnieka sugu, attīstības, adaptācijas un pieradināšanas pakāpi, kā arī jānodrošina, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu citus dzīvniekus vai cilvēkus. 

Savukārt biodrošības prasības paredz, ka dzīvnieku īpašnieks vai turētājs mājputnus un nebrīvē turētus putnus baro un dzirdina slēgtās telpās vai teritorijā, kuru sedz ūdensnecaurlaidīgs jumts un kuras sāni norobežoti, lai novērstu savvaļas ūdensputnu piekļuvi. 

Kur var uzzināt par mājputnu turēšanas prasībām un noteikumiem?

Ir vairāki noteikumi un likumi, kas regulē prasības mājputnu un lauksaimniecības dzīvnieku turēšanā.
 

Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka, ka īpašniekam ir pienākums: 

• rūpēties par dzīvnieka veselību, labturību un izmantošanu atbilstoši tā sugai, vecumam un fizioloģijai;
• rūpēties par labvēlīgu sabiedrības attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku;
• nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu citus dzīvniekus vai cilvēkus;
• nodrošināt dzīvnieka turēšanas apstākļu, aprīkojuma, barības un ūdens atbilstību tā fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām.
• nepakļaut dzīvnieku sāpēm un ciešanām, kā arī novērst tā savainošanās iespējas.

Savukārt Lauksaimniecības dzīvnieku labturības prasības nosaka, ka īpašniekam:

• ne retāk kā reizi diennaktī vizuāli jāapskata un jānovērtē mājputnu vai lauksaimniecības dzīvnieku veselības stāvoklis, kā arī turēšanas apstākļi;
• ne retāk kā reizi diennaktī jāizvāc bojātie barības pārpalikumi;
• jānodrošina, ka kūtsmēsli tiktu izvākti atbilstoši novietnē paredzētajai kūtsmēslu izvākšanas tehnoloģijai.

Vairāk par šiem noteikumiem var uzzināt:

• Dzīvnieku aizsardzības likums. 
• MK noteikumi Nr.5 Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības, šo noteikumu izpildi kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests. 
• MK noteikumi Nr.291 Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām.

Vai vistas ir arī jāreģistrē?

“Pat ja tur pāris mājputnu, neatkarīgi no turēšanas vietas –  vai tā ir pilsēta vai novads –, mājputni ir jāreģistrē,” skaidro Lauksaimniecības datu centra Reģistru uzturēšanas nodaļas vadītāja Mairita Elbrete. 
 

Lauksaimniecības dzīvnieku un mājputnu reģistrēšana veicama saskaņā ar MK noteikumiem Nr.134 “Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība”.

Lai reģistrētu mājputnus, mājputnu īpašniekam ir obligāti jāievēro šādas prasības: 

• Jāreģistrē ganāmpulks un novietne Lauksaimniecības datu centra datubāzē.  
• Jāsniedz informācija – pārskats par stāvokli ganāmpulka novietnē 2x gadā (uz 1.janvāri un 1.jūliju). Dati iesniedzami attiecīgā mēneša laikā.
• Jāreģistrē mājputnu kustību (pirkšana, pārdošana).
• Mājputnus drīkst iegādāties tikai no īpašniekiem, kam ir reģistrēts ganāmpulks.