Suņi biežāk sakož bērnus vecumā no 5 līdz 12 gadiem. Fakti par suņu un bērnu attiecībām, kas jāzina ikvienam vecākam (pat ja mājās sava suņa nav!)

Ieteikumi un fakti par bērna un suņa attiecību veidošanu: 

• nekad neatstāj zīdaini vai mazu bērnu bez uzraudzības kopā ar suni. Ja tev jāiziet no istabas, ņem līdzi vai nu suni, vai bērnu. Visbiežāk suņi sakož mazus bērnus situācijās, kad nav klāt neviena pieaugušā;
• pārsvarā suņi sakož seju un rokas. Biežāk sakož zēnus vecumā no 5 līdz 12 gadiem.
• visbiežāk apkārtējie zināja, ka suns varētu kost, bet neko nedarīja, lai novērstu nelaimi. Ieņem aktīvu pozīciju un neklusē, ja briest bīstama situācija;

• māci bērnam netraucēt suni, kad tas ēd vai guļ. Un uzraugi, lai mazais šo likumu ievēro;
• kad suns dodas prom no bērna, māci bērnam, ka sekot sunim nedrīkst. Ja suns dodas prom, tas nozīmē, ka viņš tajā brīdī nevēlas ar bērnu kontaktēties;
• māci bērnam, ka suņa riešana, rūcieni un zobu rādīšana nozīmē briesmas;
• izvēloties suni – ģimenes draugu, dod priekšroku mierīgiem, draudzīgiem, viegli apmācāmiem suņiem, kas ir maza vai vidēja auguma. Izvairies no suņu šķirnēm, kurās attīstīta agresivitāte pret cilvēkiem vai dzīvniekiem;
• apzinies, ka ne katrs suns piemērots iesācējam un ģimenei ar maziem bērniem. Apzinies, ka mīļš bērnu draugs un nikns sargs nebūs viens un tas pats suns;

neliec bērnam sodīt suni. Suns var pieņemt sodu no pieaugušā, bet aktīvi pretoties bērnam;

• visrūpīgāk suņa izvēle jāapsver ģimenēm, kas dzīvo nelielā dzīvoklī daudzdzīvokļu namā. Tavam bērnam ar suni dažos kvadrātmetros būs jāsadzīvo 24 stundas diennaktī. Kaimiņiem ar suni vienā namā un vienā pagalmā būs jāsadzīvo visu suņa mūžu;
• ja suni liec citā istabā, tā jāaizslēdz vai jāierīko bulta bērnam nesniedzamā augstumā;
  baro suni atsevišķā telpā, tūlīt pēc ēšanas novāc viņa bļodu ar pārpalikumu;
• ja nav laika suni un bērnu uzraudzīt, tie jāizšķir. Suni var uz laiku izlikt sētā vai ielikt citā telpā. Istabas durvis jāaizslēdz vai arī durvīm jāierīko krampītis bērnam nesasniedzamā augstumā;
• apzinies, ka aukle, vecmāmiņa utt. nevar tavas prombūtnes laikā vienlīdz labi uzraudzīt gan bērnu, gan suni. Cilvēks bez pieredzes saskarsmē ar suni var laikus nenovērtēt, ka briest konflikts starp viņu un bērnu;
• esi sevišķi uzmanīgs, ja pie jums atnāk ciemiņi ar bērniem. Suns pret svešiem bērniem var izturēties pilnīgi citādi nekā pret jūsējiem. Ir arī gadījumi, kad mājas suns sakož mazos ciemiņus, jo noturējis bērnu kopīgās rotaļas par „svešo” bērnu uzbrukumu „saviem” bērniem. Bieži vien ciemiņi uzskata, ka viņu bērnu drošību no suņa citu mājās automātiski nodrošinās mājas saimnieki, savukārt mājinieki cer, ka ciemiņi savus bērnus pieskatīs paši. Līdz ar to iznāk, ka bērnus nepieskata neviens, un tie traucē vai kaitina suni. Ja nevienam nav laika suni uzraudzīt, dzīvnieks uz ciemošanās laiku jāieliek atsevišķā telpā vai būrī;
• uzmanies no nikniem ķēdes suņiem un sargā no tiem bērnus. Bērni nenovērtē, cik tālu stiepjas suņa ķēde. Ap ķēdes perimetru var ierīkot žogu ar brīdinājuma zīmēm;
• ja nikns suns ir iežogojumā, vārtiņi jāaizslēdz, lai tur neiemaldītos bērni. Žogam jābūt tik augstam, ka bērni tam nevar tikt pāri;
• visiem suņu īpašniekiem jāpārlasa MK Noteikumi Nr. 266;
• lai izvairītos no uzvedības problēmām, tajā skaitā agresijas, izvēlies saviem dzīves apstākļiem un pieredzes līmenim piemērotu dzīvnieku un dod sunim aktīvu, pilnvērtīgu dzīvi: socializāciju, apmācību, kontaktu ar cilvēkiem un sugas brāļiem, fizisku slodzi, pārmaiņas, garīgu stimulāciju, saprātīgu saimnieka kontroli un uzraudzību.