Var būt nepieciešama pat asins pārliešana – kādi mošķi un kā apdraud mājdzīvniekus pavasarī?

Rimi Mājdzīvniekiem veselības eksperte, sertificēta veterinārārste Krista Resne uzsver, ka rūpīga profilakse, vakcinācija, regulāra kopšana un sabalansēts uzturs šajā laikā ne tikai uzlabos mājdzīvnieka pašsajūtu, bet arī palīdzēs saimniekam izvairīties no liekām raizēm un iespējamām dzīvnieka veselības problēmām nākotnē.

Aizsardzība pret parazītiem

“Iekšējie parazīti (endoparazīti) un ārējie parazīti (ektoparazīti) var radīt nopietnas veselības problēmas jūsu mīlulim. Blusas barojas ar zīdītāju un putnu asinīm, izdala oliņas apkārtējā vidē – uz paklājiem, grīdas, arī smilšainās vietās, tā turpinot savu attīstības ciklu, un var izraisīt mazasinību. Blusu invāzija var pārnēsāt lenteņus suņiem, radīt ādas kairinājumu, niezi, diskomfortu un stresu. Tā var ierosināt arī blusu alerģisko dermatītu, kas izpaužas kā izteikta nieze, sevis košļāšana, ādas apsārtums, kam nereti pievienojas bakteriāla infekcija, radot vēl lielāku kairinājumu un iekaisumu,” skaidro veterinārārste Krista Resne. 
 

Vēl viens nopietns drauds ir ērces. Latvijā sastopamas trīs ērču sugas, kas var radīt pamatīgu kaitējumu mājdzīvnieka veselībai. Tās pārnēsā Laimas slimību, ērču encefalītu, babeziozi un citas smagas infekcijas slimības, kuras bieži raksturo akūta, strauja gaita, it sevišķi suņiem – paaugstināta ķermeņa temperatūra līdz 40 un vairāk grādiem, izmainīta urīna krāsa (tumši sarkanbrūna, ar asiņu piejaukumu), asins zudums un mazasinība. Ārstēšanas procesā var būt nepieciešama asins pārliešana, un diemžēl dažkārt slimība beidzas letāli.
 

“Savukārt moskīti un odi ne tikai izraisa alerģiskas reakcijas un niezi, bet arī pārnēsā parazītus, kas var attīstīties suņa sirds muskulī un plaušu audos, izraisot klepošanu, sirds aritmiju un citas smagas klīniskas pazīmes. Šie kukaiņi parasti sastopami mēreni siltās, mitrās vietās, it īpaši pie ūdenstilpēm,” uzsver eksperte.

Kā pasargāt mājdzīvnieku?

Labākā aizsardzība ir savlaicīga profilakse ar individuāli pielāgotu plānu, ņemot vērā, vai dzīvnieks uzturas vidē ar augstu ērču populāciju, vai tam ir īss vai garš apmatojums, vai tas regulāri peldas. Krista Resne aicina konsultēties ar veterinārārstu par piemērotākajiem līdzekļiem – skausta pilieniem, kakla siksniņām vai tabletēm, ko ieteicams iegādāties klīnikās vai aptiekās: “Jautājiet par lietošanas veidu, biežumu un iespējamiem ierobežojumiem.”

Ikgadējās profilaktiskās vakcinācijas

Pavasarī pilsētvidē biežāk parādās bezsaimnieku dzīvnieki, it īpaši kaķi, kas pārnēsā tādas infekcijas slimības kā herpes un Kalici vīrusus, hlamīdijas un citas bakteriālas infekcijas. Šīs slimības izpaužas ar konjunktivītu, izdalījumiem no deguna, šķaudīšanu, paaugstinātu temperatūru un apātiju. 

Vakcinācija negarantē 100 % aizsardzību, taču būtiski pasargā mājdzīvnieku no smagām slimības izpausmēm un samazina risku saslimt.

“Suņus ieteicams vakcinēt arī pret leptospirozi, ko pārnēsā grauzēji. Baktērijas izdalās ar inficēto dzīvnieku šķidrumiem, un suns var inficēties jebkur vidē, kur pabijuši slimības pārnēsātāji. Slimība izpaužas ar drudzi, urīna izmaiņām, apātiju un bieži neatgriezeniskiem nieru bojājumiem,” uzsver Rimi Mājdzīvniekiem kluba eksperte.

Vakcinācijas biežums

Obligātā vakcinācija pret trakumsērgu jāveic katru gadu vai katru otro/trešo gadu atkarībā no vakcīnas ražotāja vai veterinārārsta ieteikuma, biežāk vakcinējot dzīvniekus, kas ceļo uz citām valstīm vai piedalās izstādēs. Savukārt vakcinācija pret vīrusu slimībām, leptospirozi u. c. veicama reizi gadā vai reizi 10 mēnešos atkarībā no vakcīnas. Par piemērotāko vakcinācijas plānu vienmēr jākonsultējas ar praktizējošu veterinārārstu.

Alerģiskas reakcijas uz vidi

Pavasarī dzīvniekiem bieži parādās alerģiskas reakcijas uz vidi – acu asarošana, šķaudīšana un nieze. ”Uzmanieties no kukaiņu dzēlieniem mutē, kas var izraisīt bīstamu tūsku un elpceļu aizsprostojumu, kā arī no čūsku kodumiem, ķīmiskām vielām un indīgiem augiem. Atpūšoties dabā, ņemiet līdzi pretalerģijas līdzekļus, piemēram, Zyrtec, par kura lietošanu un devām konsultējieties ar veterinārārstu,” iesaka Krista Resne.

Rūpes par mājdzīvnieka ārējo izskatu un uztura vajadzībām 

Pavasarī ieteicama mājdzīvnieka apmatojuma sakopšana pie speciālista – mazgāšana, ķemmēšana un apcirpšana. Tas uzlabos dzīvnieka pašsajūtu un samazinās ādas problēmu un parazītu risku. Īpaši svarīga ir ķepu kopšana, starppirkstu higiēna un nagu stāvoklis, lai neradītu diskomfortu pārvietojoties.

Siltā laikā dzīvnieku aktivitātes līmenis paaugstinās. Aktīvam sunim nepieciešams sabalansēts uzturs labas formas uzturēšanai. Kaķiem var būt pieļaujams neliels apetītes samazinājums. Veterinārārste atgādina – ja novērojat būtiskas izmaiņas ikdienas paradumos vai izteiktu apetītes zudumu, jāapmeklē veterinārārsts.