Āboli - veselības krātuve. Kā tos izmantot veselības stiprināšanai

Mājas ābele ir sens rožu dzimtas Rosaceae kultūraugs, tas pazīstams jau ap 3000 gadu. Augam izveidotas ap 10000 šķirņu, kas savstarpēji atšķiras ar augļu lielumu, garšu, krāsu, uzglabāšanas ilgumu, kā arī ar pašu augu ziemcietību un izturību pret slimībām. Ārstnieciskos nolūkos var izmantot arī savvaļā augošās mežābeles M. silvestris augļus, kuru garša pārsvarā ir savelkoša, skāba, sīva, tālab uzturā tos parasti nelieto.

Uzturā parasti izmanto svaigus ābolus, taču, ja raža ir liela un uzglabāšana problemātiska, tos var izkaltēt (ar mizu vai bez) un tad izmantot pēc vajadzības vai nu sausus, vai arī dažādu ēdienu pagatavošanā. Kaltēti āboli savu uzturvērtību un ārstnieciskās īpašības nezaudē!

Svaigos ābolus cilvēku lielāka daļa izmanto tikai daļēji - apēd augļa ārējo sulīgo daļu (dažkārt arī miziņu nomizo!), bet iekšējo daļu - serdi ar seklām pārsvara izmet kā nederīgu. Tas nu īsti pareizi nav, jo visas augļa daļas, ari miza un seklas, ir vērtīgas. Augļa mīkstums ir bagāts ar cukuriem - fruktozi, glikozi (vairāk cukuru ir saldajos ābolos), pektīnvielām, celulozi (šķiedrvielām), organiskajām skābēm - ābolskābi, vīnskābi, citronskābi, hlorogēnskābi, arabīnskābi, miecvielām, ēterisko eļļu... Vēl mīkstumā ir karotīns, B grupas vitamīni, P vitamīns, nedaudz askorbīnskābes un minerālvielas- kālijs, mangāns, kalcijs un citas. Mīkstuma ārējā daļā - tieši zem miziņas - ir flavonoīdi un antociānu grupas pigmenti, īpaši sarkanajos augļos.

Āboli uzlabo gremošanas sistēmas darbību, veicina žults izdali, zarnu peristaltiku, mazina tūsku, tiem ir urīndzenoša, pretiekaisuma un antimikroba darbība. Āboli novērš urīnskābes uzkrāšanos organismā, tos izmanto organisma attīrīšanai no kaitīgiem vielmaiņas produktiem.

Sastāvvielu savstarpējās attiecības ir tās, kas nosaka augļu atšķirīgo garšu. Sēklās ir eļļa, nedaudz olbaltumvielu un rūgts glikozīds amigdalīns, kas, organismā noārdoties, atbrīvo zilskābi. Taču ābolā ir tikai 5-15 nelielas sēklas, līdz ar to, pat apēdot vairākus ābolus ar visām sēklām, šis skaldprodukts nekādu jūtamu ļaunumu organismam nodarīt nevar.
Ābolus izmanto gan ikdienas un diētiskajā uzturā, gan arī medicīnā. Augļos esošo vielu kompleksam, sevišķi pektīnvielām, piemīt organismu attīroša darbība - tās spēj saistīt holesterolu un izvadīt to no organisma. Āboli uzlabo gremošanas sistēmas darbību, veicina žults izdali, zarnu peristaltiku, mazina tūsku, tiem ir urīndzenoša, pretiekaisuma un antimikroba darbība. Āboli novērš urīnskābes uzkrāšanos organismā, tos izmanto organisma attīrīšanai no kaitīgiem vielmaiņas produktiem. Vislielāko labumu veselībai var iegūt tieši no svaigiem āboliem, lietojot tos ikdienā.

Ābolu uzlējums. ]a svaigu ābolu ēšana rada problēmas - vēdera uzpūšanos vai kuņģa kairinājumu, var lietot ābolu uzlējumu. 3-5 nemizotus ābolus (atkarībā no lieluma) sagriež gabaliņos, aplej ar 1 litru verdoša ūdens, vāra 10-15 minūtes, Jauj 4 stundas ievilkties, nokāš un izdzer nelielām porcijām (vēlams siltu) dienas laikā.

Ābolu apliekamie. Ārīgi apdegumu, apsaldējumu, ādas un vēnu iekaisumu ārstē¬šanai izmanto rīvēta ābola apliekamos, kas mazina iekaisuma procesu un veicina dzīšanu.

Fermentētas ābeļu lapas. Izmantojamas ir ari ābeļu lapas, kurās atrasti flavonoidi, miecvielas, nedaudz askorbīnskābes. Ābeļu lapas parasti fermentā - ievāktas svaigas lapas (vākt var visu veģetācijas periodu) dažas stundas vītina istabas temperatūrā, tad blīvi sapilda māla vai emaljētā traukā, sastampā, traukam uzliek vāku un trauku novieto siltumā (ap 30°C temperatūrā cepeškrāsni, uz plīts malas, padzisušā maizes krāsnī) uz 8-12 stundām. Kad masa kļuvusi tumša un ieguvusi specifisku aromātu, lapas izklāj plānā slānī, izžāvē un izmanto garšīgas un aromātiskas ikdienas tējas gatavošanai.

Ābeļu ziedi. Tēju maisījumiem der ari ābeļu ziedi - ir šķirnes, kurām daļu ziedu ziedēšanas laikā izplūc, lai normētu ražu un uzlabotu augļu kvalitāti. Šos noplūktos ziedus vajag izkaltēt ēnā, labi vēdināmā vietā un pievienot kā smaržīgu komponentu ziedu tējām vai sauso ziedu maisījumiem telpu aromatizēšanai.

Ābolu etiķis. No āboliem var pagatavot ābolu etiķi, kuru izmanto pārtikā (mēdz izmantot arī tautas medicīnā).

Ja garšo žāvēti āboli
Rīgas Pienābele ir ļoti sena vēla vasaras - agra rudens šķirne, kas bieži sastopama veco lauku māju dārzos. Koki aug lieli un ir stabili ražīgi.
Šķirnei ir laba izturība pret slimībām un laba ziemcietība. Āboli neienākas vienlaikus, tādēļ augļu lietošanas laiks ir garāks nekā vairumam citu vasaras šķirņu. Vējā augļi viegli birst. Pēc garšas sulīgi, bet diezgan paskābi, tāpēc svaigus tos ēst var vien skābas garšas mīļotāji. Toties šķirnei nav līdzinieces, ja vēlas žāvētus ābolus! Šķēlītes nenobrūnē, lieliski izžūst un ir ļoti garšīgas.

Žurnāls Dārza pasaule

http://darzapasaule.lv/